Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.

LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta (LU ĢĢI) aktivitātes saistībā ar kosmosa nozari ir satelītu lāzertālmēru (SLR- Satellite Laser Ranging) izstrāde, kā arī EUPOS-Rīga darbības nodrošināšana un dalība GNSS RTK bāzes staciju tīklā, GIS datu bāžu izveide un uzturēšana.

Institūta darbība galvenokārt saistīta ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu izpēti un satelītlāzertālmēru teleskopu lietošanu ģeodinamiskajos pētījumos. Līdz ar to, no inženiertehnoloģiju jomas būtu jāmin vairākas apakšnozares, kurās institūts darbojas – zemes fizika, lidojumu dinamika, vadības un kontroles sistēmas, zemes segments, attēlu apstrāde un programmatūras inženierija. Institūtā ir iekārtota satelītu novērojumu apstrādes laboratorija, kurā norisinās darbs satelītu telemetrijā.

LU ĢĢI kopā ar LU AI veic satelītlāzertālmēru konstruēšanu Latvijā. Viens no galvenajiem šīs sistēmas pielietojumiem ģeodēzijā ir saistīts ar GOCE projektu (Gravity and Ocean Circulation Experiment) EKA programmas ietvaros, kas tiek ieviests kopš 2000.gada. Šī projekta mērķis ir iegūt globālo ģeoīda modeli ar 1-2 cm precizitāti pēc satelīta koordinātu mērījumiem ar lāzera tālmēra teleskopiem un Latvijā konstruētā satelīt lāzertālmēra iegūtie dati tiek izmantoti šajā projektā.

Saistībā ar dalību EUPOS tīklā ĢĢI jau no 2002.gada ir sadarbība ar Berlīnes, Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas, Bulgārijas, Rumānijas, Bosnijas-Hercegovinas, Ukrainas, Kazahijas, Krievijas ģeodēzijas un kartogrāfijas vadošām institūcijām.

LU Astronomijas institūta aktivitātes kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu jomā.

Vēlo attīstības stadijā esošu zvaigžņu fizikālo parametru pētījumi. Oglekļa zvaigznes ir tradicionāls pētījumu virziens Astrofizikas observatorijā jau vairāk kā 40 gadu. Novērošanas datu ieguvei tiek izmantots 1,2 m observatorijas Šmita tipa teleskops, kurš apgādāts ar CCD matricu. Spektrāliem novērojumiem tiek lietota 4 grādu obektīvprizma. Observatorijā ir atklātas un pētītas vairāk kā 380 oglekļa zvaigznes. Atklātas 70 novas Andromedas galaktikā. Pētījumi publicēti vairāk kā 200 publikācijās un 4 monogrāfijās no kurām 3 tulkotas angliski ASV.

Lielu astronomisko datu masīvu un to apstrādes programmu veidošana. Ap 40 gadu novērošanas laikā Astrofizikas obsevatorijā ir iegūtas ap 22 000 tiešo uzņēmumu izdalītos debess apgabalos. To digitalizācija dos jaunus datus par zvaigžņu paškustību, mainību, zvaigžņu uzliesmojumiem (novām), kā arī jaunus vājo asteroīdu un komētu orbītu mērījumus. Astrouzņēmumu digitalizācija ir procesā.

Oglekļa zvaigžņu kataloga datu papildināšana. Astronomijas institūtā izveidotais "Catalog of Carbon Stars" izvietots Astronomisko Datu bāzē Strasbūrā, Francija. Kataloga dati tiek ik gadus plaši izmantoti (piemēram 2011.gadā ap 70000 reižu). Institūts turpina darbu pie kataloga datu papildināšanas.

Saules sistēmas mazo ķermeņu novērojumi. Sākot ar 2008. gadu Astrofizikas observatorija piedalās asteroīdu novērojumos. Īsā laika posmā izdevies atklāt 31 jaunus asteroīdus, tai skaitā NEO, Trojas un Centaura tipa.

Četriem institūtā atklātajiem asteroīdiem ir piešķirts numurs diviem ir iedots ar Latviju saistīts vārds - "Baldone"un "Ikaunieks" (2011. un 2012.gados attiecīgi).

Izstrādātas programmas Saules sistēmas mazo ķermeņu orbītas aprēķināšanai.

Augstas precizitātes (līdz 1 cm) satelītu lāzerlokācija attālumos līdz 28000 km. GPS un gravimetrijas novērojumi. Lāzerstacija Rīga ir izpildījusi ILRS (International Laser Ranging System) A klases bāzes stacijai izvirzītos noteikumus. Lāzeru sistēmu līdz 1m apertūrai projektēšanas un uzlabošanas darbi. Latvijas Nacionālo Ģeodēzijas nulles punkta LKS-92 uzturēšana un piesaiste starptautiskajai koordinātu sistēmai. 

Optisko sistēmu līdz 1.2 m aprēķini un konstruēšana ar 40 gadu pieredzi. Mehānisko detaļu izgatavošana optiskiem instrumentiem līdz 30 cm apertūrai institūta mehāniskajās darbnīcās. Mikro optisko sistēmu aprēķini un izstrāde.

LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē (LU ĢZZF) ir pieejama nepieciešamā aparatūra un programmnodrošinājums pētījumu nodrošināšanai vides pētniecības prioritārajās jomās, t.i. satelītattēlu apstrādes programmatūra, ĢIS un arī tālizpētes materiālu apstrādes programmatūra ErdasImagin, ArcMap, ArcInfo, kā arī tālizpētes, digitālās fotogrammetrijas, telpiskās analīze un kartogrāfijas programmatūra.

Papildus minētajai kompetencei datu apstrādē, LU ĢZZF sagatavo speciālistus satelītattēlu apstrādē un dešifrēšanā/ interpretēšanā, karšu sagatavošanā, izmantojot satelītattēlus, kā arī satelīt datu izmantošanā vides novērojumiem, analīzei un prognozēm.

LU ĢZZF ir kompetence dešifrēšanas izmantošanā dažādās ģeogrāfijas, ģeoloģijas un vides zinātnes disciplīnā.

 

Direktors: Jānis Balodis

Amats: Profesors un vecākais referents

Mob.nr.: +371 29298150 

E-pasts: janis.balodis@lu.lv