Guntis Čoders: IT nozare lauž etniskās barjeras

2022. gada 28. novembris

Accenture ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums ar vairāk nekā 720 tūkstošiem darbinieku visā pasaulē, ģeogrāfiski uzņēmuma darbinieki aptver 49 valstis, klienti – pat vairāk nekā 120 valstis. Pēc darbinieku skaita Accenture ir lielākais IT uzņēmums Latvijā. Accenture Baltics darbinieku loks aptver 39 tautības. Jau šie skaitļi un plašais ģeogrāfiskais aptvērums vien parāda, ka uzņēmums ir atvērts dažādām kultūrām un kas vēl svarīgāk – mērķtiecīgi strādā, lai vienlīdzīgu attieksmi sajustu katrs darbinieks.


Ikdienas darba pieredze starpkulturālā vidē


Cilvēki, ar kuriem ikdienā strādāju – gan kolēģi, gan sadarbības partneri, gan klienti, ir atvērti pasaulei, līdz ar to arī ar vēlmi komunicēt ar dažādām kultūrām. Tas pat nav jautājums par to, vai varam pieņemt citu kultūru, atšķirīgu tautību vai mentalitāti. Ja ir abpusēja vēlme sadarboties, sastrādāties, virzīties uz rezultātu, tad šāds jautājums – kā es vērtēju, ka man jāstrādā ar citas tautības pārstāvi, patiesībā pat nav dienas kārtībā. Tas ir kā pluss – strādāt kopā ar cilvēkiem no visas pasaules un strādāt uzņēmumā, kur pret visiem ir vienlīdzīga attieksme.


Uzskatu, ka šāda tendence ir visu uzņēmumu nākotne. Laikā, kad mūsu dzīvē tehnoloģijas un līdz ar to arī komunikācija ar visu pasauli kļūst par ikdienu, pat nevajadzētu ienākt prātā domai, ka varētu pret kādu izturēties atšķirīgi viņa etniskās piederības dēļ. Accenture darbības specifika nodrošina, ka dienu no dienas strādājam ar starptautiskiem projektiem, un tas sniedz iespēju regulāri un brīvi komunicēt ar dažādu kultūru pārstāvjiem, kas šādu situāciju padara par ierastu. Pastāvīgi esot šādā vidē, etniskās barjeras tiek lauztas.


Ir situācijas, kad jāpielāgojas kolēģu, sadarbības partneru komunikācijas veidam vai mentalitātei, bet es to uztveru kā savas empātijas un emocionālās inteliģences treniņu. Līdz ar to - internacionālu vidi, komunikāciju ar cilvēkiem no dažādām valstīm un kultūrām saredzu kā milzīgu ieguvumu arī savai personiskajai izaugsmei. Lepojos ne tikai ar to, ka man ir iespēja sevi attīstīt, strādājot starptautiskā vidē, bet arī to, cik veiksmīgi Accenture šos jautājumus risina, kā šai lietai pieiet.


Uzņēmuma vadība iedrošina darbiniekus


Viena no Accenture galvenajām vērtībām ir cilvēku vienlīdzība, radot vidi, kur ikvienam ir iespēja sasniegt labākos rezultātus personiski un līdz ar to arī uzņēmuma mērķus. Lai uzņēmumā jebkādas vērtības eksistētu ne tikai kā ieraksts mājas lapā, bet reāli darbotos arī dzīvē - pārliecībai par izvēlēto virzienu ir jābūt vadības līmenī. Manuprāt, tas arī ir Accenture kā uzņēmuma veiksmes faktors etniskās iekļaušanas jautājumā. Mēs kopā kā komanda uzņēmuma vērtības iedzīvinām un ieviešam darba ikdienā. Spilgts piemērs tam ir taisnīga un vienlīdzīga atalgojuma politika. Šogad uzņēmums Fontes Vispārējā atalgojuma pētījuma datos Latvijā ieņēma 1.vietu, pērn – 5.vietu, bet vēl gadu iepriekš – 1.vietu.


Uzņēmuma vadība ikdienā iedrošina darbiniekus būt atvērtiem un iekļaujošiem - ieviesti arī dažādi atbalsta mehānismi un ziņošanas kanāli - palīdzības tālrunis, kur ziņot par pārkāpumiem vai arī vienkārši pārrunāt nevienlīdzīgas attieksmes un citus jautājumus. Arī lokālā līmenī ir dažādi kanāli, kā sazināties, piemēram, ar personāla speciālistiem. Iespējas pārrunāt un ziņot ieviestas gan lai uzlabotu darba vidi, gan arī lai katrs darbinieks zinātu, ka uzņēmuma vadībai ir svarīgi, kā viņš jūtas un zinātu, kur un kā saņemt atbalstu problēmsituācijās. Turklāt tas attiecas gan uz etnisko un reliģisko piederību, gan dzimumu līdztiesību, gan personām ar invaliditāti. Uzņēmumā radīta vide, kur ikviens jūt, ka viņam ir vienlīdzīgas iespējas.


Accenture tiek īstenota nulles tolerance pret jebkāda veida diskrimināciju. Jau uzsākot strādāt uzņēmumā, darbinieki tiek izglītoti šajā jomā, arī pārējiem darbiniekiem regulāri tiek nodrošinātas apmācības. Padziļinātas apmācības jeb treniņi par ētiskajiem aspektiem darba vidē notiek 3-4 reizes gadā, kas ietver gadījumu analīzi, konfliktsituāciju piemērus un iespējamos risinājumus, testus, video apmācības. Tēmu loks ir plašs - par vienlīdzību, par to, kā nepieļaut nevienlīdzīgas attieksmes izpausmes pret sevi. Darbinieki tiek iedrošināti runāt, izteikt viedokli. Loģiski, ka cilvēkiem, kuri nav pieraduši strādāt starptautiskā un iekļaujošā vidē, apziņa un izpratne par šiem jautājumiem nav tūlītēja, tomēr Accenture saviem darbiniekiem palīdz to attīstīt - iedrošinot, izglītojot un nodrošinot dažādus komunikācijas formātus.


Ne vienmēr uzņēmuma vadībai ir tiešā tekstā jāpasaka - “mēs esam vienlīdzīgi”, tā gluži vienkārši ir mūsu uzņēmuma kultūra - to jūt un redz. No vadības nekad neredzam atšķirīgu rīcību, uzvedību vai izteikumus pret kādu, līdz ar to - šī uzņēmuma kultūra arī dabiskā veidā tiek pārnesta arī uz darbiniekiem.


Uzņēmums var kļūt par piemēru pārējai sabiedrībai


Ikdienā esam novērojuši, ka uzņēmuma nostāja un iekļaujoša, uz rezultātu orientēta darba vide motivē esošos darbiniekus un piesaista jaunus. Jo vairāk uzņēmumu ar šādu redzējumu un mērķi strādātu, jo mazāk neiecietības pret atšķirīgām kultūrām mēs redzētu gan ikdienas situācijās, gan arī tādās darbavietās, kur cilvēki atšķirīgu etnisko izcelsmi ir retums. Esmu pārliecināts, ka katrs uzņēmums, kurš īsteno šādu vienlīdzības politiku, dod pozitīvu signālu un iedrošinājumu arī pārējai sabiedrībai.


Raksts tapis Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību” ietvaros.


Par kampaņu:


Sabiedrības integrācijas fonds īsteno kampaņu Izstāstīt saliedētību, kuras mērķis ir, organizējot mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus, paaugstināt sabiedrības izpratni un informētību par rasu diskriminācijas pamatu, veicināt sabiedrības integrāciju un dažādību, mazināt diskrimināciju un vairot sabiedrības toleranci.

 

Viedokļa autors: Guntis Čoders, Accenture Baltics Kurzemes reģiona vadītājs

Citas ziņas

Autors Līna Damberga 2025. gada 13. decembris
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) 2025. gada 11. un 12. decembrī viesojās Rīgas Tehniskajā universitātē, kur kopā ar projekta partneriem no Somijas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Latvijas, Zviedrijas un Lietuvas piedalījās koprades darbnīcās, strādājot pie Digitālā dvīņa demonstrācijas platformas izstrādes. Projekta “CIRC-2-ZERO” mērķis ir veicināt mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu pāreju uz aprites ekonomikas principiem un klimata neitralitāti, vienlaikus stiprinot to digitālās un modernās ražošanas kapacitātes. Projekts fokusējas uz divām nozarēm – elektronikas ražošanu un koksnes produktu ražošanu, kurās raksturīgs augsts resursu patēriņš, ilgi produktu dzīves cikli un ievērojams aprites potenciāls. Latvijā projekta atbalsts būs pieejams elektronikas ražošanas uzņēmumiem. Izmantojot projekta ietvaros izstrādāto Digitālā dvīņa platformu, uzņēmumi varēs testēt, simulēt un optimizēt ražošanas procesus vēl pirms reālu izmaiņu ieviešanas. Dalība projektā ļaus uzņēmumiem pagarināt produktu kalpošanas laiku, samazināt materiālu patēriņu un palielināt ražošanas efektivitāti u.c. Plašāka informācija un pieteikšanās: vatp.lv/Circ2ZeroOpenCall . Projektā piedalās 13 partneri no Baltijas jūras reģiona valstīm: Somija – Häme University of Applied Sciences un Linna Business Development; Igaunija – Tallinn University of Technology un Tartu Science Park; Polija – Krakow Technology Park Vācija; Vācija – K8 Institute for Strategic Aesthetics un Academy of Fine Arts Saar; Latvija – Rīgas Tehniskā universitāte, VIZULO un nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”; Zviedrija – Luleå university of technology un Industrial Development Center North AB; Lietuva – VMG Lignum Systems. Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “CIRC-2-ZERO” (projekta Nr. #C070) ietvaros. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/circ-2-zero .
Autors Līna Damberga 2025. gada 1. decembris
2025. gada 28. novembrī Spīķeru koncertzālē norisinājās noslēguma pasākums, kurā piedalījās izglītojošo pasākumu cikla jauniešiem “Solis pretī” dalībnieki no visas Latvijas. Pasākumu organizēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Pasākumā pulcējās jaunieši no 17 izglītības iestādēm, kuri 2025. gadā apmeklēja reģionālos iecietības veicināšanas pasākumus Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Aktivitāšu mērķis bija rosināt jauniešus aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās un pret dažādām sabiedrības grupām, izprast neiecietības sekas un apzināties iespējamos rīcības modeļus. “Mēdz teikt, ka vardarbība mīl klusumu. Sabiedrības integrācijas fonds klusumu neatbalsta. Tāpēc programmai dots nosaukums “Solis pretī”, jo tieši aktīva rīcība – mācoties, apzinoties, iesaistoties un atbalstot – ir galvenā pārmaiņu atslēga ne tikai viena konkrēta cilvēka dzīvē, bet arī skolas vidē un sabiedrībā kopumā. Pārmaiņas prasa drosmi. Drosme prasa personīgu apņemšanos”, atzīst SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Noslēguma diena kļuva par iedvesmojošu, sirsnīgu un enerģijas piepildītu tikšanās vietu, kur jaunieši dalījās pieredzē, atziņās un idejās par iecietīgas vides veidošanu skolās un vienaudžu vidē. VATP projektu vadītāja Līna Damberga secina: “Dalībnieku idejas bija drosmīgas un praktiski īstenojamas, parādot to, ka jaunieši ir motivēti veidot drošāku un atvērtāku vidi vienaudžu vidū. Šī diena apliecināja, ka jaunieši ir gatavi sarunai, sadarbībai un pārmaiņu veidošanai. Enerģija, radošums un atklātība, ko viņi ienesa pasākumā, izcēla “Solis pretī” pasākumu vērtību un nepieciešamību.” Pasākumu vadīja jauniešu attīstības mentors Kārlis Ploks un “Solis pretī” programmas eksperts neformālās izglītības jautājumos darbā ar jauniešiem Emīls Anškens. Pasākuma laikā jaunieši izstrādātās idejas iecietības veicināšanai skolās un vienaudžu vidū, rosina turpināt iniciatīvas, kas mudina aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās, apzināties katras iesaistītās puses lomu, kā arī izprast neiecietības sekas un aktīvi rīkoties. Pasākumā piedalījās arī gotu subkultūras pārstāvis Kristiāns, kurš dalījās ar savu personīgo pieredzi un kopā ar jauniešiem diskutēja par neiecietību un diskrimināciju, ar ko var saskarties dažādu sabiedrības grupu pārstāvji. Savās atziņās dalījās arī jaunieši – vairāki no viņiem atzina, ka pasākums devis drosmi risināt sarežģītas situācijas, atbalstīt klasesbiedrus un aktīvi iestāties par iecietību. 2025. gadā tika organizēti pieci reģionālie pasākumi – Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Katrs pasākums sastāvēja no divām savstarpēji saistītām dienām, un tajos piedalījās vairāk nekā 130 vidusskolēni no 21 apdzīvotās vietas Latvijā – Ventspils, Ugāles, Liepājas, Kandavas, Saldus, Jelgavas, Dobeles, Iecavas, Ozolniekiem, Rēzeknes, Kaunatas, Krāslavas, Rekovas, Valmieras, Limbažiem, Ogres, Cesvaines, Jūrmalas, Salaspils, Ādažiem un Rīgas. Noslēguma pasākums kalpoja kā kopīgs atskats, iedvesma un motivācija tālākai jauniešu rīcībai savu skolu vides uzlabošanā. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” organizē Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Agate te
Autors Signe Kraule 2025. gada 27. novembris
Pievienojies praktiskai darbnīcai ar Agati Ambulti par biznesa procesu uzlabošanu ar mākslīgo intelektu
Autors Kristīne Macate 2025. gada 8. novembris
DistanceLAB rīki, tiešsaistes platforma un Living Labs ir publicēti – noslēguma seminārs jau pavisam drīz Attālinātais un hibrīddarbs vairs nav tikai tendence – tie ir kļuvuši par jauno normu. DistanceLAB projekts gandrīz trīs gadus ir strādājis, lai palīdzētu organizācijām Baltijas jūras reģionā pielāgoties šai realitātei. 2025. gadā esam sasnieguši nozīmīgu pavērsiena punktu: ir izveidota tiešsaistes platforma DistanceHub, kas piedāvā bezmaksas, praktiskus rīkus uzņēmumiem un publiskām organizācijām, lai veiksmīgi darbotos attālinātā vidē. DistanceLAB projekta laikā mēs esam sadarbojušies pāri robežām, lai palīdzētu organizācijām risināt galvenos attālinātā darba un pakalpojumu attīstības izaicinājumus, piemēram: Kā organizācijas var veicināt inovācijas attālināti? Kā uzlabot komunikāciju hibrīda un attālinātās komandās? Kā būt attālinātam un ilgtspējīgam? Kā uzņēmējdarbības stratēģijām jāattīstās attālinātajā pasaulē? Tagad rezultāti ir pieejami: pilns pārbaudītu rīku komplekts, dinamiska tiešsaistes platforma un starptautisks Living Labs tīkls. Kas ir pieejams? DistanceLab tiešsaistes platforma apvieno visus projektā izstrādātos rīkus. Tie ir sadalīti trīs kategorijās: Inovācijas un tīklošanās : rīki attālinātai komunikācijai, mīksto prasmju attīstībai, tīklošanās metodēm un atvērtās inovācijas darbnīcām. Stratēģija un uzņēmējdarbības attīstība : rīki klientu attiecību veidošanai, kiberdrošībai, darbinieku apmierinātībai, digitalizācijas stratēģijai un internacionalizācijai. Fokuss uz ilgtspēju : rīki, piemēram, Eco-Digital-Check un Design for Sustainability, palīdz saskaņot biznesa modeļus ar vides mērķiem. Living Labs – reālas vides testēšana un koprade Katra partnervalsts ir izveidojusi vienu vai vairākus Living Labs, kuros rīki ir testēti reālās darba situācijās. Šīs laboratorijas ir veicinājušas kopradi, atsauksmju apkopošanu un rīku pielāgošanu vietējām vajadzībām. Tās joprojām piedāvā iespējas organizācijām piedalīties darbnīcās, testēt rīkus un dalīties pieredzē. DistanceLab platformas apmeklējums vai iesaiste Living Lab var būt sākumpunkts attālinātā darba prakses uzlabošanai, inovāciju un ilgtspējas stiprināšanai. Platforma arī ļauj organizācijām paplašināt starptautiskos kontaktus un piekļūt ekspertu vadītām darbnīcām un materiāliem. Visi resursi būs pieejami DistanceLab platformā arī pēc projekta beigām. Kas notiks tālāk? 19. novembrī mēs organizējam projekta noslēguma semināru Lahti, Somijā un tiešsaistē: Seminārs “Attālināts, hibrīds, noturīgs: veidojot darba un uzņēmējdarbības nākotni” . Pasākums ir atvērts visiem interesentiem – uzņēmumu vadītājiem, pedagogiem, studentiem, pētniekiem, ekspertiem un politikas veidotājiem. Reģistrējies līdz 14. novembrim (Lahti/tiešsaistē) DistanceLAB projektu finansē Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona programma un līdzfinansē Norvēģijas partneri. Projekta īstenošanas periods: 01.01.2023–31.12.2025. Projekta mērķis ir attīstīt attālinātā darba prasmes un pakalpojumus. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar savu vietējo DistanceLAB pārstāvi Latvijā: uldis.fridrihsbergs@vatp.lv
Atvērt vairāk ziņu