Interaktivitāte - moderna pieeja ierastām lietām

2015. gada 15. jūlijs

Ikdienā, tiekoties ar dažādu muzeju un uzņēmumu vadītājiem, arvien biežāk mums uzdod jautajumu – kas interaktivitāte īsti ir? Kas ir interaktīvie risinājumi un kāpēc mums tie ir vajadzīgi un noderētu? Izmantojot vairākus reālus piemērus, atbildēšu uz šiem jautājumiem.

Modernais klients

Ar jauno tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvē cilvēki vēlas uztvert un izzināt informāciju ar modernāku formātu palīdzību. Ierastajos muzejos, pasākumos un izstādēs tie vēlas mainīgus eksponātus un stendus, kurus var „pamēģināt” vai „izjust”. Šis formāts, protams, populārs kļuvis arī uzņēmumu un organizāciju mārketingā – uzņēmumi, kas interaktīvus risinājumus jau iekļāvuši savās kampaņās, zina, ka mūsdienu cilvēks pastiprinātu uzmanību pievērš kaut kam jaunam, neredzētam, kustīgam, proti, visbiežāk multimediju objektam, kas spēj mijiedarboties ar lietotāju.

Ļauj man pamēģināt, un es sapratīšu

Ir pagājuši tie laiki, kad cilvēku uzmanību muzejā, kādā ekspozīciju zālē vai izstāžu stendā ilgstoši varēja noturēt ar 18.gs. muižas vārtu atslēgu, kas paslēpta aiz stikla kupola. Bērnam un arī pieaugušajiem daudz saistošāk būs paņemt to rokās – sajust, cik tā ir smaga, cik liela, kā aprūsējusi, cik grūti bija tādu ielikt slēdzenē un cik grūti tā griezās, jo pašiem kabatā ir maza, spīdīga dzīvokļa atslēdziņa, kura ir tik ļoti ērta. Vecās atslēgas aplūkošana kļūs daudz interesantāka arī tad, ja to varēs apskatīt digitāli, piemēram, kā papildinātās realitātes vai 3D objektu. Šāda pieredze apmeklētājam ļaus aplūkoto objektu atcerēties daudz ilgāk un spilgtāk, kas nozīmēs, ka muzeja apmeklējums noteikti nebūs bijis veltīgs. Kā teicis ķīniešu konfūcisma filosofs Xunzi: „ Pastāsti un es aizmirsīšu, iemāci un es varbūt atcerēšos, ļauj man pamēģināt un es sapratīšu.”

Interaktīvais alus

Interaktīvi risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti arī uzņēmējdarbībā, lai veicinātu uzņēmuma tēlu, piesaistītu jaunus un noturētu jau esošos klientus. Tā piemēram, kompānija Heineken 2010 gadā realizēja „Heineken tap challenge” akciju, kuras ietvaros dažādos tirdzniecības centros tika uzstādīti interaktīvi stendi, ar kuru palīdzību apmeklētājiem bija iespēja izmēģināt spēkus bārmeņa lomā – ieliet savā alus kausā virtuālu alu tā, lai neizlītu ne pilīte alus. Veikalos, kuros tika izvietoti šie stendi, Heineken alus muciņu pārdošanas apjomi palielinājās par 90%.

Interaktīvā grīda

Līdzīgi zviedru milzis IKEA atrada pavisam vienkāršu veidu, kā pēc iespējas ilgāk noturēt veikalā ģimenes ar bērniem un kā tām likt atgriezties pēc iespējas biežāk. Brīvajās ejās tika uzstādītas interaktīvas projekciju grīdas, uz kurām tika projicētas dažādas kustīgas animācijas, kas mijiedarbojās ar garāmgājējiem. Protams, vislielāko prieku tas sagādāja bērniem, kuriem veikala apmeklējums bija kļuvis daudz interesantāks. Ja agrāk bērni bija tie, kas teica vecākiem: „Vai vēl ilgi? Gribu mājās!”, tad tagad ir otrādi – vecāki var mierīgi iepirkties, taču tad jāpierunā bērni doties ārā no veikala. Šīs interaktīvās grīdas dēļ, ģimenes biežāk dodas iepirkties uz IKEA, atstājot tur vairāk naudas.

Interaktīvie kuponi

2013. gadā ātrās ēdināšanas uzņēmums KFC Austrālijā izlaida mobilo aplikāciju – spēli. Tās mērķis bija palielināt pārdošanas apjomus tukšajos dienas periodos 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū. Par spēles izspēlēšanu spēlētājs saņēma reālu atlaižu kuponu kādai no KFC uzkodām. Pirmo 8 nedēļu laikā aplikācija tika lejuplādēta 385,000 reižu, bet jau pirmā mēneša laikā aplikācija veicināja pārdošanas apjomu kāpumu par 20%. Tas viss, pateicoties interesantākam, atraktīvākam un interaktīvam interaktīvam risinājumam, kas ļauj iegūt atlaižu kuponus.

Interkatīvais tūrisms

2015. gadā Ventspils Tūrisma un informācijas centrs izveidoja Ventu Bankas mobilo aplikāciju, kurā integrēti papildinātās realitātes elementi. Dažādos Ventspils tūrisma apskates objektos tika izvietoti papildinātās realitātes marķieri. Pret tiem pavēršot mobilos telefonus vai planšetdatorus ar ieslēgtu Ventu Bankas aplikāciju, varēs redzēt dažādus papildinātās realitātes tēlus. Nofotogrāfējoties ar šiem tēliem, pilsētas iedzīvotāji un viesi pelnīs ventus, tā lieliski pavadot laiku, iepazīstot pilsētu, fotogrāfējoties populāros apskates objektos un reizē savā īpašumā iegūstot Ventspils vietējo naudas vienību – ventus.

Secinājumi

Interesanti, ka visas šīs kompānijas jau esošiem risinājumiem pievienoja jaunu interaktīvu pieeju, tā piesaistot klientu interesi daudz neierastāk. Vai tie būtu interaktīvi demonstrāciju modeļi, dažādi interaktīvi stendi, mobilo telefonu aplikācijas, vai papildinātā realitāte – tie visi ir moderni interaktīvi risinājumi, kas, tāpat kā agrāk senā atslēdziņa muzejā, šodien palīdz klientam izzināt un interesantā veidā mijiedarboties ar muzeja eksponātiem vai uzņēmuma produktiem.
Viss ģeniālais ir vienkāršs, tāpēc, kas zina, varbūt jau pavisam drīz mēs varēsim izmantot Jūsu kampaņu vai radītu interaktīvu lietu kā piemēru veiksmīgai klientu piesaistei ar interaktīvu risinājumu palīdzību.

Bloga ieraksts publicēts 2015. gada 13.jūlijā vietnē aspired.lv


VATP komentārs: SIA "Aspired" ir VATP Biznesa inkubatora absolvents un sadarbības partneris

Citas ziņas

Autors Cienas Kods 2026. gada 20. maijs
Šī gada 17. jūnijā no plkst. 9.00-13.00 tiešsaistē norisināsies bezmaksas mācību seminārs “Cieņas kods”, kuru vadīs sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe. Aicinām pieteikties uzņēmumu, biedrību un nodibinājumu vadītājus un darbiniekus, aizpildot pieteikšanās anketu šeit . Semināra dalībnieki iegūs izpratni par vienlīdzīgu iespēju principiem un dažādības vadību, mācīsies atpazīt, mazināt un novērst diskrimināciju darba vidē, kā arī apgūs iekļaujošas un cieņpilnas darba vides veidošanas praktiskos aspektus. Semināru vadīs pieredzējusi sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, un tajā ar savu pieredzi dalīsies biedrības “Liepājas Neredzīgo biedrība” valdes loceklis Māris Ceirulis. Par dalību seminārā tiks izsniegta izglītības iestādes apstiprināta apliecība par programmas apguvi 5 akadēmisko stundu apjomā. Aicinām darba devējus pieteikt mācībām savas organizācijas darbiniekus un vadītājus, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata. Darba devēji visa projekta laikā var pieteikt līdz 4 organizācijas pārstāvjiem. Semināra mērķauditorija ir mikro, mazie, vidējie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits mazāks par 250; apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro vai bilance nepārsniedz 43 miljonus euro iepriekšējā pārskata gadā; publiskā kapitāla īpatsvars nepārsniedz 25%, kā arī biedrības un nodibinājumi. Paralēli tiešsaistes semināriem visos Latvijas reģionos tiek organizēti arī klātienes divu dienu mācību semināri. Tuvākie mācību semināri norisināsies Augšdaugavas novadā, Ropažu novadā un Valmierā. Vairāk informācijas un pieteikšanās semināriem: www.vatp.lv/cienas-kods . Mācību seminārus īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils augsto tehnoloģiju parks” Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.3.4.1/1/23/I/001 “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” ietvaros. Papildu informācija: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projektu vadītājas asistente cienaskods@vatp.lv +371 22307039
Autors Kristīne Macate 2026. gada 15. maijs
Ventspils Biznesa atbalsta centrs aicina uz pasākumu "Kafijas pauze ar uzņēmējiem" pirmo daļu ar nosaukumu ATBALSTS, lai pārrunātu pieejamo uzņēmējdarbības atbalstu. Pasākums norisināsies: 26.05 no plkst. 10:00-12:00 Ventspils Brīvdabas piejūras muzejā, Riņķa iela 2, Semināru telpā 2.stāvā Pasākums - Bezmaksas Brīvā atmosfērā ar uzkodām un kafijas tasi Pasākuma programmas ietvaros būs iespējams dzirdēt par iespējamo uzņēmējdarbības atbalstu šādu tēmu ietvaros: LIAA aktuālajām atbalsta iespējām: Biznesa attīstība, eksporta veicināšana, inovācijas un produktivitātes celšana. Praktiski atbalsta instrumenti ražotājiem, investīciju piesaiste un ikdienas sadarbība ar LIAA. Altum valsts atbalsts: Finansējums uzņēmējdarbībai un atbalsta programmas Ventspils Biznesa atbalsta centrs: Ventspils nekustamā īpašuma iespējas, NĪN atvieglojumi un citi pašvaldības atbalsta mehānismi, kas veido uzņēmējiem draudzīgu vidi. Pieejamie ES projektu atbalsti un Biznesa atbalsta centra pakalpojumi. Uzņēmuma pieredzes stāsts atbalsta saņemšanā
Autors Līna Damberga 2026. gada 13. maijs
Noslēgušies Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizētie izglītojošie pasākumi jauniešiem “Solis pretī” un studentu mācību sesijas “Skaļāk par klusumu”, lai palīdzētu jauniešiem ne tikai atpazīt neiecietības izpausmes, bet arī apgūt prasmes, kā rīkoties un veidot iekļaujošāku vidi savā ikdienā. Programmas īstenotas sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Divu programmas ciklu laikā visos Latvijas reģionos notika 10 izglītojoši pasākumi, kuros piedalījās 281 jaunietis – vidējo un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi no desmitiem pilsētu un novadu. Pasākumi norisinājās Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā, Rīgā, Daugavpilī, Bauskā un Kuldīgā. Programmas laikā jaunieši iesaistījās diskusijās, praktiskās nodarbībās un saliedēšanās aktivitātēs, analizējot stereotipus, neiecietības cēloņus un vardarbības riskus. Īpašs uzsvars tika likts uz rīcības prasmju attīstīšanu – dalībnieki izstrādāja konkrētus rīcības plānus iecietīgākas skolas un vienaudžu vides veidošanai. “Jauniešiem ir būtiski, ka viņus sadzird un ka viņiem ir iespēja drošā vidē runāt par sarežģītām tēmām. Šajās programmās mēs redzējām, kā jaunieši ne tikai dalās pieredzē, bet arī kopīgi meklē risinājumus un iedvesmo cits citu. Tieši šādas sarunas stiprina saliedētu sabiedrību ilgtermiņā,” uzsver SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Pirmajā programmas ciklā 2025. gadā piedalījās 133 jaunieši, bet 2026. gadā iniciatīvai pievienojās vēl 148 dalībnieki. Noslēdzoties abiem cikliem, jaunieši tikās kopīgos pasākumos, daloties ar gūtajām atziņām un idejām par to, kā veidot cieņpilnāku un iekļaujošāku sabiedrību. Dalībnieki atzīst, ka programma palīdzējusi labāk izprast neiecietības izpausmes ikdienā, paskatīties vērīgāk uz apkārt notiekošo un iedrošinājusi nebaidīties atšķirties. Kā uzsvēra kāds no jauniešiem: “Tu esi unikāls! Lai arī kāds Tu būtu, labākā versija sevis – Tu esi Tu pats! Nebaidies, un palīdzi citam nebaidīties.” Papildus jauniešu aktivitātēm projektā tika iesaistīti arī pedagogi, stiprinot izglītības vides spēju atbalstīt iekļaujošu, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanos skolās. Reģionālos pasākumus vadīja pieredzējuši eksperti – Emīls Anškens (neformālā izglītība), Ilze Bērziņa un Kitija Kalsnava (diskriminācijas novēršana). Vienlaikus tika īstenotas arī mācību sesijas “Skaļāk par klusumu” topošajiem mediju profesionāļiem. Četrās sesijās Rīgā, Valmierā un Ventspilī piedalījās 69 studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, RISEBA, Vidzemes un Ventspils augstskolām un citām izglītības iestādēm. To mērķis – stiprināt izpratni par atbildīgu neiecietības, diskriminācijas un vardarbības atspoguļošanu publiskajā telpā. Mācību sesijas vadīja mediju eksperte Linda Rudzroga un diskriminācijas novēršanas eksperte Ilze Bērziņa. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” un mācību sesijas žurnālistikas studentiem “Skaļāk par klusumu” organizēja SIF sadarbībā ar VATP programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Sigita Zankovska-Odiņa SIF vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos +371 29621801 sigita.zankovska-odina@sif.gov.lv Līna Damberga VATP projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Autors Kristīne Macate 2026. gada 22. aprīlis
Mūsdienu straujajā biznesa vidē zināšanas nav tikai resurss – tā ir uzņēmuma konkurētspējas degviela. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) caur projektiem "LIFT" un "Digitālo prasmju attīstība" ir kļuvis par tiltu starp uzņēmumu ambīcijām un praktiskiem panākumiem. Nesen veiktā aptauja un klientu atsauksmes atklāj stāstu par drosmi mainīties, digitālo izrāvienu un jaunu efektivitātes līmeni. Kāpēc uzņēmumi izvēlas mācīties? Lielākā daļa mūsu klientu pirms apmācībām saskārās ar dažādiem izaicinājumiem: laika trūkums, milzīgs informācijas apjoms darba vidē, ko grūti strukturēt, finanšu trūkums, digitālo prasmju trūkums un nepieciešamību pēc darbinieku domāšanas veida maiņas digitālajā laikmetā. Kā atzīst Ventspils metināšanas rūpnīcas pārstāve: "Bija daudzi simptomi un cēloņi, kas ir jālabo. Meklēju zināšanas problēmu risinājumiem". Tas ir pats būtiskākais - spēja pamanīt un risināt-, īpaši šobrīd, kad uzņēmumiem ir jāspēj tikt līdzi mūsdienu digitālā laikmeta tempam.
Atvērt vairāk ziņu