Ar satelītu palīdzību noteiks siltuma zudumus ēkās
Nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) kopā ar Latvijas un Norvēģijas sadarbības partneriem uzsācis vērienīgu pētījumu par iespējām konstatēt ēku siltuma zudumus un to efektīvāku novēršanas plānošanu, izmantojot satelīttehnoloģijas.
Projekta „Reģionāla līmeņa stratēģijas izstrāde siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Kurzemes plānošanas reģiona pilsētu apbūves rajonos, izmantojot satelītattēlus un jaunākās termālās auditēšanas tehnoloģijas” (turpmāk tekstā – Projekts) tiešais mērķis ir izstrādāt stratēģiju Kurzemes reģiona 5 lielāko pilsētu pašvaldībām, lai paaugstinātu pašvaldību zināšanas, kapacitāti un spējas izmantot izmaksu efektīvus sākotnējā energoaudita veikšanas veidus, pielietojot satelītdatus un jaunākās termālās auditēšanas tehnoloģijas.
Stratēģija tiks izstrādāta ciešā sadarbība ar IDN Research ekspertiem, piesaistot arī Kurzemes plānošanas reģiona ekspertus un sertificētu energoauditoru, kopdarbā atrodot un piedāvājot visoptimālākos un efektīvākos risinājumus pašvaldību situāciju uzlabošanai.
Projekta vispārējais mērķis ir sagatavot plānošanas dokumentu, kas vērsts uz Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) 20/20/20 mērķa sasniegšanu Latvijā, jo īpaši Kurzemes plānošanas reģionā. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, ES ir izvirzījusi 20/20/20 mērķi līdz 2020. gadam panākt CO2 izmešu samazināšanu par 20%, primārās enerģijas ietaupījumu (energoefektivitāti) palielināt par 20%
un par 20% palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 40% no visas energobilances
, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Energoefektivitātes palielināšana ir kļuvusi par vienu no pieciem „Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”
galvenajiem mērķiem. Šim mērķim pašvaldībām ik gadu ir jāsiltina vismaz 3% no tās īpašumā esošām ēkām
, kā arī jāveicina privātīpašumā un kopīpašumā esošu ēku siltināšana.
Izstrādātā stratēģija sniegs iespēju pašvaldībām:
- precīzāk noteikt siltuma zudumus to īpašumā esošās ēkās, būtiski palielinot novērtējamo ēku skaitu un aptvērumu;
- identificēt galvenos CO2 un siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešu avotus;
- labāk plānot budžeta izlietojumu un piesaistāmās investīcijas, kā arī
- uzraudzīt veikto siltumnoturības uzlabošanas pasākumu efektivitāti, tādā veidā nodrošinot visefektīvāko rīcību klimata pārmaiņu novēršanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu izmešus apkures sezonas laikā.
Projekta idejas pamatā ir sadarbības partnera SIA „Astrosat R&D” mātes uzņēmuma „Stevenson Astrosat” izstrādāts rīks, ar kura palīdzību tiek apstrādāta informācija no termāliem infrasarkaniem satelītiem (piem., Aster un Landsat), kā arī no Copernicus optiskajiem un radara satelītiem iegūtie dati. Apstrādes rezultātā iespējams iegūt plašu teritoriju termālo auditu un izvērtējumu, identificējot termālos „karstos” punktus. Rīka ietvaros tiek izmantoti pilsētvides klasifikācijas algoritmi, kas ļauj identificēt un atzīmēt pašvaldības īpašumā esošās ēkas. Pašvaldību vajadzībām tiktu dota piekļuve termālo karšu rīku panelim, kuru pilsētplānotāji varētu izmantot siltumnoturības pasākumu prioritāšu noteikšanai. Minētās jaunākās tehnoloģijas provizoriski ļautu saīsināt energoauditam līdz šim patērēto laiku līdz pat vienam mēnesim.
Projekta ietvaros plānots organizēt informatīvos seminārus pētījumā iesaistītajās pašvaldībās, lai veicinātu gan pašvaldību, gan sabiedrības informētības un zināšanu līmeni par jaunākajām metodēm kā noteikt ēku energoefektivitāti. Ar izstrādāto stratēģiju plānots risināt stratēģiskās plānošanas problemātiku gan starptautiski nospraustu mērķu sasniegšanai, gan patēriņa izmaksu samazināšanai apkures sezonā.
Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma grantu shēmas projektu iesniegumu atklātā konkursa "Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām" ietvaros.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 149 657 EUR, kur programmas līdzfinansējums ir 131 717 EUR, bet pašu līdzfinansējums ir 17 939 EUR.
Citas ziņas
