Blog Post

Ventasbalss.lv: Ventspils brīvostas pārvalde saņem četras pasaules mēroga speciālbalvas

okt. 25, 2018

Prestižā britu laikraksta Financial Times izdevums FDI (Foreign Direct Investment) Intelligence publivējis pētījumu 2018. gada globālās brīvās zonas. Ventspils brīvostas pārvalde pētījumā ieguvusi ļoti augstu novērtējumu – četras speciālbalvas par rūpniecisko telpu un platību attīstību, infrastruktūras attīstību, IKT klastera attīstību un par mārketinga devīzi.

Augstais novērtējums

FDI Intelligence ir Financial Times Ltd. grupas daļa, kuras specializējas jomās, kas saistītas ar tiešajām ārvalstu investīcijām un šo investīciju piesaisti. FDI ik gadu veic apjomīgu un pēc īpašiem kritērijiem izstrādātu pētījumu, lai noteiktu daudzsološākās un investoru piesaistē veiksmīgākās brīvās ekonomiskās zonas visā pasaulē. Šā gada pētījumā piedalījās brīvās ekonomiskās zonas, valdības struktūras un ieguldījumu veicināšanas struktūras. Tika veikts pētījums, lai izceltu šo zonu pievilcību, iespējas un saistošos piedāvājumus investoriem. Izdevuma žūrija rūpīgi un pēc īpašiem kritērijiem izvērtēja katru brīvo ekonomisko zonu. Atsevišķas speciālās ekonomiskās zonas, kas pētījumā neieguva visaugstāko punktu skaitu, bet ar savu darbību un sasniegtajiem rezultātiem ir augstu novērtētas, saņēma atzinības īpašās nominācijās.

Ventspils brīvostas pārvalde Financial Times pētījumā ir piedalījusies vairākus gadus pēc kārtas, un ikreiz ir saņēmusi novērtējumu dažādās nominācijās. Tādējādi Ventspils brīvosta ir pamanīta starp pasaules vadošajām ostām un ekonomiskajām zonām. Šajā gadā Ventspils brīvosta ieguvusi četras speciālās balvas.

Rūpniecisko telpu attīstība

FDI eksperti augstu novērtējuši brīvostas paveikto jaunu rūpniecisko ēku būvniecībā, telpu un zemes sagatavošanā jauniem projektiem, tādēļ piešķirta speciālbalva par rūpniecisko telpu un platību attīstību. Šogad ir uzsākts darbs pie trīs jaunu rūpniecisko ēku būvniecības. Pie katras ēkas tiks izbūvēti pievedceļi un sakārtota infrastruktūra un komunikācijas. Divām no jaunajām ēkām jau ir atrasti nomnieki, bet ar trešās ēkas iespējamo nomnieku notiek pārrunas. Atsevišķi jāpiemin teritorija Talsu ielā 200, pēc kuras sakārtošanas radīta 10 ha liela platība zivsaimniecības rūpniecības attīstībai. Teritorijā strādā pirmais nomnieks, kurš jau veicis investīcijas savas darbības attīstībai.

Jau ceturto gadu balva par infrastruktūru

Atsevišķa speciālbalva iegūta par infrastruktūras attīstību – novērtēts lielais ieguldījums ostas infrastruktūras (pievedceļu, stāvlaukumu, ostas termināļu) būvniecībā un atjaunošanā. No 2017. līdz 2022. gadam Ventspilī tiks atjaunoti vai no jauna izbūvēti 19 pievedceļu posmi gandrīz 13 kilometru garumā. Tāpat uzsākti darbi divu jaunu publisku autostāvlaukumu būvniecībai Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. Sākta arī pēdējos gados vērienīgākā ostas hidrobūvju rekonstrukcija. Šovasar pabeigti būvdarbi Dienvidu molā, kur uzstādīti vairāk nekā 200 betona masīvi un gandrīz 1500 divu veidu – 5 un 13 tonnas smagi – tetrapodi. Drīzumā ievērojami būvdarbi sāksies Ziemeļu molā. Jāpiezīmē, ka infrastruktūras attīstība ir viens no Ventspils brīvostas attīstības virzieniem, kam tiek veltīta liela uzmanība, un šajā nominācijā mūsu osta specbalvu saņēma arī iepriekšējos trīs gadus.

Pilsēta ir tehnoloģiju centrs

FDI pētnieki ļoti augstu novērtējuši Ventspils pilsētas un brīvostas darbu IKT klastera attīstībā. Ventspils tiek veidota kā viedo tehnoloģiju centrs – ir izstrādāta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstības stratēģija un rīcības plāns, tiek īstenots aktīvs darbs investoru piesaistē tieši IKT nozarē. Jāpiemin arī IKT pilotprojektu programma, kas sniedz atbalstu uzņēmējiem, kuri īsteno kādu jaunu IKT risinājumu. Ventspilī IKT nozarē jau strādā desmitiem uzņēmumu, tostarp Hansamatrix, EuroLCDs, Accenture Latvia, TestDevLab, Aspired u.c. Tehnoloģiju uzņēmumi aizvien attīstās, un to skaits nepārtraukti palielinās. Šiem uzņēmumiem nepieciešamos augsti kvalificētos speciālistus sagatavo gan Ventspils Augstskolas IT fakultāte, gan Ventspils Tehnikums.

Pētniekiem patīk devīze

Eksperti novērtējuši arī Ventspils brīvostas pārvaldes devīzi, ar kādu tā vēršas pie ārvalstu investoriem un kuru izmanto ikviena projekta ieviešanā: The Freeport Of Ventspils – Logistics And Industry Centre, Where Your Ideas Meet Dedication ( Ventspils brīvosta – loģistikas un rūpnieciskais centrs, kur jūsu idejas sastop atbalstu – no angļu val.).

Bagātīga balvu kolekcija

Arī iepriekšējos gados Ventspils brīvosta Financial Times pētījumā ieguvusi ļoti augstu novērtējumu, kas apliecina stabilu brīvostas konkurētspēju starptautiskajā tirgū un pareizi īstenotu attīstības stratēģiju. 2015. gadā Ventspils brīvosta saņēma trīs speciālbalvas – par darbības globālo mērogu, par ražošanas ēku attīstību un infrastruktūras uzlabojumiem. 2016. gadā mūsu brīvostai tika piešķirtas sešas speciālās balvas – par uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstu, infrastruktūras atjaunošanu, ražotņu paplašināšanu, ostas infrastruktūru, mārketinga aktivitātēm un augsto tehnoloģiju ražotņu attīstīšanu. Pērn Ventspils brīvosta tika novērtēta ar trim speciālbalvām – par panākumiem loģistikā, infrastruktūras attīstībā un par darbu pārrobežu sadarbības veicināšanā.

Viena no ekspertu speciālajām balvām piešķirta par brīvostas darbu jaunu rūpniecisko ēku būvniecībā. Jaunu ražošanas ēku būvniecības process ir garš un sarežģīts. Piemēram, 2015. gadā atklātais Tehnoloģiju centrs Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā uzbūvēts klajā laukā.

Pētnieki novērtējuši Ventspils brīvostas un pilsētas ieguldījumu IKT jomā. SIA TestDevLab ir viens no uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē. Attēlā – uzņēmuma biroja telpas Kuldīgas ielā, Ventspilī.

Tehnoloģiju centrs būvniecības procesa sākumposmā.

Imants Sarmulis , Ventspils brīvostas pārvaldnieks

Panākumu pamatā ir pašvaldības stratēģiskais darbs

– Piedalīšanās Financial Times izdevuma FDI pētījumā jau mums kļuvusi par tādu kā tradīciju. Ir ļoti vērtīgi ļaut savu darbu novērtēt speciālistiem no malas, kā arī salīdzināt sevi ar citiem. Nenoliedzami, atrašanās FDI labāko brīvo ekonomisko zonu sarakstā veicina interesi par Ventspili. Tā ir ļoti laba reklāma.

Jāuzsver, ka šo balvu sakarā mēs noteikti nevaram runāt tikai par brīvostas pārvaldes darbu. Ventspils panākumu pamatā pirmām kārtām ir pašvaldības stratēģiskais darbs uzņēmējdarbības attīstīšanā. Ir pamats lepoties, ka daudzas idejas, kas pirms gadiem šķita nedaudz utopiskas, tagad jau ir sevi pierādījušas. Piemēram, attīstīt Ventspilī rūpniecību – šogad jau pirmajā pusgadā kopējais Ventspils rūpniecības apgrozījums bijis tik, cik 2011. gadā kopā. Prieks, ka visstraujāk attīstās tieši ražošana ar augstu pievienoto vērtību – mašīnbūve un elektronika.

Balvas no ekspertiem, protams, saņemt ir patīkami, bet visaugstākais novērtējums ir tas, ka uzņēmumi, kas izvēlējušies mūsu pilsētu, ne tikai paliek šeit, bet arī iegulda līdzekļus savas darbības paplašināšanai tieši Ventspilī.

Raksts publicēts: www.ventasbalss.lv2018.gada 23.oktobrī

Citas ziņas

Autors Līna Indriksone 30 apr., 2024
Šodien, 30. aprīlī, vairāk nekā 50 aprūpes centra seniori un pārstāvji piedalījās kampaņas pasākumā, kas bija veltīts klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Par “Zaļā misija” rezultātiem pastāstīja kampaņas pārstāvji, bet darbnīcas ar projekta finansiālu atbalstu nodrošināja Ventspils dizaina darbnīca RADE. Darbnīcu laikā ikvienam pasākuma dalībniekam bija iespējams sev izveidot personalizētu auduma maisiņu un ūdens pudeli. Aktivitātes organizētas ar mērķi veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu un vides apziņu – ne tikai lai uzlabotu dalībnieku izpratni par atkritumu samazināšanu un vairākkārtēju izmantošanu, bet arī sniegtu iespēju izveidot personīgu un praktisku priekšmetu, kas ikdienā atgādinās par vides aizsardzības nozīmi. Kampaņa “Zaļā misija” aktivitātēs šo gadu laikā iesaistījusi dažādu vecuma grupu pārstāvjus, tomēr lielākoties tie bijuši bērni, jaunieši un pieaugušie. Tieši tāpēc tika saskatīta nepieciešamība iesaistīt arī seniorus, gan sniedzot zināšanas par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem, gan sagādājot pozitīvas emocijas un praktisku darbošanos. Pasākuma laikā tika popularizētas kampaņas ietvaros īstenotās aktivitātes, piemēram klimata nodarbības, klimata darbnīcas “Tava sapņu ūdens pudele” un “Tava sapņu termokrūze”, kā arī akcija “Lai vecais top par jauno”. Kampaņas ietvaros izveidoti arī 400 izglītojoši komplekti, kas izdalīti skolām. Komplektos iekļauta izglītojoša informācija par apģērbu atjaunošanas iespējām, kā arī viss nepieciešamais, lai skolas un mājas apstākļos būtu iespējams apdrukāt apģērbu termodrukas tehnikā. Saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes no skolām! Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Autors Līna Indriksone 29 apr., 2024
Pagājuši trīs gadi kopš Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) sadarbībā ar Norvēģijas partneri International Development Norway (IDN) īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu, kā laikā iedzīvotāji dažādos veidos informēti par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Kampaņas ietvaros organizēti izglītojoši pasākumi un veidoti informatīvi materiāli.  Norvēģijas pieredze kampaņas “Zaļā misija” īstenošanai bija ļoti noderīga un pat nepieciešama: “Klimata pārmaiņas un vides jautājumi Norvēģijai ir svarīgs temats valstiskā un arī starptautiskā līmenī. Esam priecīgi dalīties ar savu pieredzi ar Latvijas pārstāvjiem, kopīgi īstenojot kampaņu un sniedzot ieskatu mūsu valstī īstenotajās aktivitātēs, lai līdzīgas darbības varētu pielāgot un īstenot arī Latvijā,” IDN izpilddirektors Anders Stølan par dalību kampaņas organizēšanā. Norvēģijā izglītošana par cilvēces ietekmi uz klimata pārmaiņām notiek jau no mazotnes – skolēni piedalās ražas novākšanā un dabas resursu izmantošanā, un apspriež resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Klimata zinības caurvij dažādus mācību priekšmetus, piemēram, sociālās zinības, ētiku, reliģiju un veselības mācību, atspoguļojot klimata pārmaiņas sociālās, ekonomiskās un vides kontekstā. Skolotāji mācību saturu veido paši, tādā veidā radot pozitīvu augsni bērnu attīstībai. Atbildība par klimata pārmaiņām negulstas tikai uz izglītības sistēmas pleciem – ir novērojama liela sociālā iesaiste norvēģu vidū. Vecāki piedalās bērnu izglītošanā un veic brīvprātīgo darbu gan skolās, gan citās sabiedriskās aktivitātēs. Norvēģijas valsts iestādes ievieš risinājumus, kas samazina privāto transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošanu, sniedzot atbalstu elektroauto iegādei. Oslo centrā privātajiem transportlīdzekļiem ir ierobežotas parkošanās iespējas, bet pilsētas infrastruktūra ir tik attīstīta, ka lielai daļai tās iedzīvotāju nemaz nav vajadzība pēc privātā transportlīdzekļa izmantošanas. Liela daļa sabiedriskā transporta – gan sauszemes, gan ūdens – darbināmi ar elektrību. Kampaņas “Zaļā misija” ietvaros radīts interaktīvs mācību saturs, radošas darbnīcas un digitālie rīki klimata jautājumu apguvei. Divu gadu laikā aizvadītas vairāk nekā 70 nodarbības, kurās piedalījušies vairāk nekā 1200 skolēni. Sabiedrības izglītošanas nolūkos sadarbībā ar vides organizācijām īstenotas arī informatīvās kampaņas sociālajos medijos un citos plašsaziņas līdzekļos. Klimata darbnīcās, apgūstot ilgtspējīgu resursu izmantošanu un saņemot iespēju apdrukāt ilgtspējīgu ūdens pudeli, termokrūzi un auduma maisiņu, iesaistījušies turpat 200 dalībnieki, savukārt vairāk nekā 700 dalībnieki apmeklējuši pop-up izbraukuma klimata darbnīcas Ventspils valspilsētā un novadā. Klimata nodarbības un darbnīcas īstenotas ar VATP esošās dizaina darbnīcas RADE un Nākotnes klases iesaisti. Kampaņas “Zaļā misija” un projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” īstenošana noslēgsies 2024. gada 30. aprīlī, tomēr iegūtās zināšanas paliks un sniegs iedvesmu organizēt citas aktivitātes nākotnē, lai veidotu zaļāku nākotni! Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Autors Līna Indriksone 23 apr., 2024
Otrdien, 30. aprīlī, no plkst. 10.00 līdz 12.00 notiks pasākums, kas veltīts klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Pasākuma laikā tiks popularizēti kampaņas rezultāti, kā arī organizētas darbnīcas senioriem. To laikā būs iespēja mācīties par dažādām ar klimatu un vidi saistītām tēmām, kā arī izveidot sev daudzreiz lietojamus auduma maisiņus un ūdens pudeles. Kampaņa “Zaļā misija” sadarbībā ar Ventspils dizaina darbnīcu RADE organizēs izbraukuma darbnīcu, kā laikā dalībniekiem būs iespēja darboties radoši. Aktivitāte tiek organizēta ar mērķi veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu un vides apziņu – tā ne tikai uzlabos dalībnieku izpratni par atkritumu samazināšanu un vairākkārtēju izmantošanu, bet arī sniegs iespēju bez maksas izveidot personīgu un praktisku priekšmetu, kas ikdienā atgādinās par resursu apzinātas izmantošanas nozīmi. Pasākumā piedalīsies Ventspils Senioru aprūpes centra iemītnieki, tomēr aicināti piedalīties arī citi interesenti, rakstot uz e-pasta adresi misija@vatp.lv . Jau iepriekš “Zaļā misija” priecējusi iedzīvotājus ar dažādām aktivitātēm, piemēram, organizējot akciju “Lai vecais top par jauno” un klimata darbnīcas “Tava sapņu ūdens pudele” un “Tava sapņu termokrūze”. Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Autors Līna Indriksone 18 apr., 2024
Trešdien, 17. janvārī, Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar projekta “Circular spaces” partneriem organizēja vebināru “Apritīgas koprades darbnīcas - atslēga uz apritīgu uzņēmējdarbību” 2024. gada Pasaules aprites ekonomikas foruma ietvaros. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieki gan no tuvākajām valstīm, gan arī no tālākām, kā piemēram, Apvienotās Karalistes, Lebanonas, Malaizijas un citām. Vebināra virsmērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar jēdzienu “koprades darbnīca” (angļu val. – makerspace) un to, kā caur Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Circular spaces” aktivitātēm ieviesīsim aprites ekonomikas principus šajās darbnīcās un kā izglītosim koprades darbnīcu apmeklētājus. Koprades darbnīcas ir vietas, kurās top prototipi un jaunu uzņēmumu idejas. Svarīgi, lai jau no uzņēmuma darbības sākuma tajā tiktu ieviest aprites ekonomikas principi. Tas ne tikai samazina uzņēmuma ietekmi uz vidi, bet padara to arī konkurētspējīgāku. Arvien vairāk klientu pievērš uzmanību tam, kādus produktus piedāvā uzņēmējs un vai iegādātā prece ir ilgmūžīga, nododama atkārtotai pārstrādei. Projekta īstenošana sniedz iespēju izstrādāt ne tikai konkrētus risinājumus definētajai problēmai, bet arī sadarboties ar citu valstu partneriem Baltijas jūras reģiona ietvaros. Sadarbība ar organizācijām un cilvēkiem, kuri ir pieredzējuši dažādās jomās, dod iespēju nonākt pie labākajiem risinājumiem, mācīties vienam no otra, kā arī nodot projektā izstrādātos risinājumus plašākai mērķauditorijai. Pēc partneru prezentācijām vebinārs turpinājās ar Pasaules aprites ekonomikas forumā notiekošās diskusijas “Cilvēki – pārmaiņu virzītājspēks” skatīšanos. Diskusijas laikā tika izcelts, cik svarīga ir cilvēku loma aprites ekonomikas ieviešanā. Diskusijas secinājums bija, ka, ja patērētāji būs izglītoti par aprites ekonomiku un tās principiem, tad viņi sāks arī ražotājiem pieprasīt produktus vai pakalpojumus, kas ir izstrādāti pēc šiem principiem. Projekta “Circular spaces” izveidotā mācību programma ir tieši mērķēta, lai cilvēki stiprinātu savas prasmes par aprites ekonomiku gan teorētiski, gan praktiski. Izstrādātā izglītības programma ir pieejama projekta tīmekļvietnē sadaļā “Solutions”. Šobrīd lielākoties dzīvojam pēc lineārās ekonomikas modeļa, kura pamatā ir „paņem, saražo, patērē, izmet” pieeja. Savukārt aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgākā laika periodā. Tādējādi tiek pagarināts produktu aprites cikls. Praksē tas nozīmē līdz minimumam samazināt atkritumu apjomu. Kad pienāk kāda produkta lietošanas laika beigas, tā materiālus pēc iespējas cenšas atgriezt ekonomikā. Tos var lietderīgi izmantot atkal un atkal, tādējādi radot papildu vērtību. Pasākums norisinājās Pasaules aprites ekonomikas foruma ietvaros. Projekta partneri – Valmieras novada pašvaldība, nodibinājums “Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks” (Ventspils dizaina darbnīca RADE), Valmieras attīstības aģentūra (Valmieras koprades darbnīca DARE), Kaunas Science and Technology Park, Lithuania Innovation Centre, Creator Makerspace (Norvēģija), Maker (Dānija), Technical University of Applied Sciences Wildau (Vācija). Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Circular Economy makerspace” (projekta Nr. #C024) ietvaros. Vairāk informācijas: www.vatp.lv/projekti/circular-spaces. Informāciju sagatavoja: Elizabete Ločmele Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vides komunikācijas projektu vadītāja tālr. 64207150
Atvērt vairāk ziņu
Share by: