Sabiedrībai jābūt izglītotai reliģiju jautājumos, lai neaizvainotu un spētu pieņemt

Sabiedrības integrācijas fonda pasākumā “Reliģiju kafejnīca” dažādu reliģiju pārstāvji iepazīstināja ar hinduistu, budistu, musulmaņu, jūdaistu, dievturu un kristiešu tradīcijām un interesantiem faktiem. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijā vēl būtu jāstrādā pie reliģiju savstarpējā dialogā un arī pie cilvēku, kuri netic, iesaistīšanas šajā dialogā, lai veidotu savstarpējo izpratni par to, ka cilvēka piederība kādai reliģiskajai grupai nav iemesls nevienlīdzīgai - ne labākai, ne sliktākai - attieksmei.

Septītās dienas adventistu mācītājs, koučs Tālivaldis Vilnis akcentēja darba dēvēja un darbinieka dialoga nozīmīgumu, aicinot sarunāties. “Mēs baidāmies no tā, ko mēs nezinām, tāpēc “Reliģiju kafejnīcā” ir kolosāla iespēja jautāt, saņemt skaidrojumus, - kam viņi tic un kādā veidā,” norādīja Tālivaldis Vilnis, aicinot pārstāvjus iepazīstināt ar savu reliģiju būtību un faktiem. Pie starpreliģiju diskusiju galda brīvā atmosfērā reliģiju pārstāvji dalījas ar saviem īpašajiem atribūtiem un sajūtām.

Rojs Dauburs, Ganden centra pārstāvis, uzņēmējs un budists, norādīja, ka jāizdala Teravādas budisms, Mahajānas budisms un Vadžrajana: “Mahajāna budisti uzsver to, ka visas radības, kurām ir jūtas, grib būt laimīgas.” Budisma principi ir pazemība, cēlsirdība, pacietība, viedums, dāsnums un iecietība. “Ir vairāki atribūti, kas ir budismā zināmi. Viena lieta ir skaitāmās krelles, ko budismi izmanto, skaitot mantras. Otrā lieta ir mati, - daudzi budisti izvēlas īsu griezumu, tā pasakot, ka ārišķīgumam nav nekādas nozīmes. Vēl viena būtiska lieta ir tankas, kas ir kā ceļazīmes,” iezīmējot budisma atribūtus, uzskaitīja Dauburs.

Jānis Ozoliņš, “Bhakti joga Liepājas draudze” loceklis, personības izaugsmes konsultants, norādīja, ka hinduisms un budisms ir audzis vienā vidē. Runājot par to, ko darba devējs var darīt, pieņemot darbā hinduistu vai budistu, Ozoliņš norādīja, ka “viņš var dot iespēju, lai šis cilvēks nav saistīts ar nogalināšanu - gaļas ražošanu vai kažoku dīrāšanu, lai viņa darba pienākumi nav saistīti ar alkohola tirdzniecību, lai viņa darba vide ir saistīta ar to, ka viņš var būt veģetārietis, kas gan nav obligāti, bet ļoti daudzi to izvēlas. Lai ir šis laiks lūgšanām, lai ir vieta meditācijām.” Ozoliņš akcentēja arī nepieciešamo izvēles brīvību hindustu reliģiskā apģērba valkāšanā u.tml.

Khagans Ahmads Saims, Ahmadijas musulmaņu kopienas pārstāvis Latvijā, stāsta, ka islāms nozīme mieru un harmoniju, kā arī palīdzības sniegšanu tiem, kuriem tas nepieciešams: “Mūsu svētie raksti ir Korāns, kas ir tulkots vairāk nekā 65 valodās. Mūsu svētais pravietis ir Muhameds. Mūsu lūgšanas sauc namaz, mēs lūdzam piecas reizes dienā. Mums ir Ramadāns, kad mēs mēneša garumā gavējam. Piektdienas ir mūsu svētās dienas, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram neko darīt. Kad mēs lūdzam, mums vajag cepuri, kad esam ārā – ja mēs gribam, varam izmantot savu cepuri.” Atbildot uz jautājumu par sievietes lomu islāmā, Khagan Ahmad Saim norādīja, ka “sievietei ir visas tiesības, un viņas darba visu, ko vīrieši dara. Hidžābu sievietes izvēlas valkāt, lai pasargātu sevi no citiem.”

Elijohu Krūmers, Rīgas sinagogas Peitavšul rabīns, skaidro, jūdaisms ir ļoti sena reliģija ar ļoti plašu un daudzveidīgu formu. “ Mācība ietver daudz norādījumus uz to, kā cilvēkam jādzīvo sava dzīve un kā viņam ir jārīkojas, tā diezgan stipri ietekmē cilvēka uzvedību un dzīvesveidu, tāpēc arī tas savā veidā ietekmē veidu kā ebrejs var strādāt – svētki un svētku dienas, piemēram, Sabata diena, kad nedrīkst strādāt, tai skaitā, piemēram, pat ieslēgt gaismu vai rakstīt. Protams, tas rada grūtības arī darba tirgū, tam jābūt atrunātam. Mums ir arī diezgan stingri un plaši ēšanas ierobežojumi. Ebreju cepuri sauc kipa, kas ir drīzāk kā tautas tradīcija, var teikt, ka to valkā, lai atgādinātu, ka virs mums vēl kaut kas ir.”

Dievturībā ir trīs svarīgas lielās lietas – Dievs, Māra un Laima, skaidro Uģis Nastevičs, Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs. “Dievs pārstāv garīgo pasauli. Māra ir tā, kas pārstāv materiālo un sievišķo pasauli. Mārai ir daudzi pavārdi, piemēram, – zemes māte, veļu māte, jūras māte. Viņa ir dzīves devēja un ņēmēja. Laima ir laimes, likteņa lēmēja. Viņa ir tā, kas parāda laika dimensiju, kas ļauj atskatīties, kas ir pavadīts, saprast, kur mēs esam šobrīd un uz ko mēs tiecamies. Dievturībā ļoti svarīgs ir klusums un kopā būšana. Klusums ir kā svētuma apjausmas mirklis. Dievturiem svētbrīžus sauc par Daudzinājumiem, kas ir brīdži, kad daudzina Dievu, daudzina labo, ar vārdiem kaut ko saucot, to piesaucot. Latvju Dainas ir mūsu reliģijā svētie raksti, tāpat kā svētas mums ir latvju rakstu zīmes. Ļoti svarīga ir sadzīvošana ar dabu. Mēs esam reliģija, kas ir izveidojusies Latvijā, latviešu tradīcijās,” iepazīstinot ar dievturības principiem, izklāstīja Uģis Nastevičs.

Tālivaldis Vilnis, Septītās dienas adventistu Rīgas 1.draudzes mācītājs, atzīmē, ka visām reliģijām ir arī universāli ieteikumi: “Es, stājoties darbā, aizeju izrunāties ar darba devēju un ar cieņu izstāstu, ka tā nav mana kaprīze vai ka es esmu slinks. Ļoti bieži ir komunikācijas problēma.” Runājot par nepieciešamo brīvdienu sestdienā, Tālivaldis Vilnis norādīja, ka arī šo jautājumu ir iespējams atrisināt, runājot ar darba devēju. “Ir dažādas reliģijas, un mēs gribam būt savā identitātē. Mēs nekad neapvienosimies vienā Dievnamā, būtiskākais tomēr, ka visi reliģiju pārstāvji Latvijā iestājas par ticības, pielūgsmes un sirdsapziņas brīvību,” pamatojot starpreliģiju dialoga nozīmīgumu, akcentēja Tālivaldis Vilnis.

Lai cik dažādas un daudzveidīgas būtu reliģijas - to atribūti, paražas, rituāli, svētie raksti vai organizatoriskā forma - tās visas vieno tiekšanās uz garīgumu un laimi. Tas, uz ko varam tiekties kā sabiedrība kopumā, ir būt atvērtākiem un pieņemošākiem, lai reliģiskā brīvība pilnvērtīgi darbotos ne tikai normatīvajos dokumentos, bet arī praksē.

“Reliģiju kafejnīca” ir pasākumu kopums, kas aicina darba devējus atpazīt, apzināties un izprast reliģijas, dažādu konfesiju un reliģisko kustību ietekmi uz darba vidi, izglītību un citām dzīves jomām ar mērķi veicināt savstarpējo izpratni.

Pasākumu kopums “Reliģiju kafejnīca” tiek īstenots Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību" ietvaros.