Eksperti: Institucionālā reliģija samazinās, uzplaukst garīgums
Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajā “Reliģiju kafejnīcā” darba devēji tikās visaptverošā lekciju ciklā par reliģiskajām organizācijām, kopienām un reliģiju lomu uzņēmējdarbības vidē Latvijā. Diskusijas laikā eksperti secināja, ka nepieciešams pilnveidot gan tiesiskuma, gan izglītības, gan savstarpējās attieksmes jautājumus.
Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes dekāne, mācītāja Prof., Dr. theol. Dace Balode, sniedzot priekštatu par reliģiskajām organizācijām Latvijā un akcentējot dažādos veidus, kā reliģiskās organizācijas sniedz informāciju Tieslietu ministrijai par savu locekļu skaitu, norādīja, ka “Būtu jāsaprot, kādā veidā uzskaitīt reliģisko organizāciju locekļus. Šobrīd šie skaitļi ir ļoti difūzi, neskaidri. Viens no veidiem, kā to uzskaitīt, būtu iekļaut šos datus tautas skaitīšanā, lai gan arī tad, protams, tiek savākti dati, kas atspoguļo cilvēka kulturālo izjūtu par to, kādai reliģiskajai grupai viņš vai viņa pieder.” Pievēršoties reliģiju daudzveidības jautājumam, Prof., Dr. theol. Balode pauda, ka institucionālā reliģija samazinās, uzplaukst garīgums, kas ir sekulārs un nav ievietojams likumiskos rāmjos. “Padomju Savienības laika ierobežojumi neļāva cilvēkam izpausties, neļāva īstenot savu apziņas brīvību. Tas, ka mēs esam daudzkrāsaināki, ir apziņas brīvības izpausme!”
LU filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dr.phil. Māra Kiope norādīja, ka “Mūsu kultūras domāšanā ir daudz stereotipu, kam ir nepieciešama dekonstrukcija, un it īpaši tie skar reliģijas jautājumus. Mēs varam nospraust sabiedrībā mērķus, - attīstīt draudzīgumu. Par to runāja jau Aristotelis, ka sabiedrībā ir vajadzīgs draudzīguma tikums. Mums nevis vienkārši ir vienam otru jāpacieš, nevis jātolerē, nevis jābūt iecietīgiem, bet ir jābūt draudzīguma tikumam, labvēlīguma tikumam.” Atbildot uz jautājumu, kā to īstenot, Dr. phil. Kiope komentēja, ka jābūt gribas aktam: ““Es gribu Tevi pieņemt!”, “Es gribu būt atvērts Tev!” Pat ja man pašam ļoti negribas, ir jāgrib, tāpēc ka tā ir jādzīvo cilvēkiem. Tālāk izmaiņas notiek Tevī – tu kļūsti atvērts!”
“Lai cilvēks vispār uztvertu reliģiju ne ar aizspriedumiem – mums visiem viņi ir, un ar tiem arī jāsāk strādāt – viens no izšķirošiem jautājumiem ir, lai būtu skolās izglītības programma – reliģija. Reliģija kā normāls priekšmets vai daļa no priekšmeta, kur dažādas reliģijas parādās. Dažādas reliģijas. Otrkārt, būtu svarīgi, ka pašas reliģiskās organizācijas pievērstu uzmanību savu kadru izglītībai,” norādīja Prof., Dr. theol. Dace Balode.
AS “Draugiem Group” runas vīrs Jānis Palkavnieks, kurš studējis teoloģijas fakultātē, stāstīja par globālo darba vidi un reliģijas ietekmi uz to. Uzņēmējdarbības vides attīstībai Palkavnieks aicināja savstarpēji izvairīties no aizspriedumiem, būt pieņemošākiem pret jauno un iekļaujošākiem: “Es aicinātu abu organizāciju – gan to uzņēmējdarbības organizāciju, kuri sauc sevi par baznīcu visplašākajā mērogā, gan šos uzņēmumus, kuri pelna naudu, maksā nodokļus, nodarbina cilvēkus, lūdzu, netraucējiet mūsu cilvēkiem, neliedziet būt viņiem tiem, kas viņi ir. Es domāju, ka tad reliģija darba vietā nebūs diskusijas objekts; tā būs forša ikdiena, un mēs visi to piedzīvosim.”
“Reliģiju kafejnīca” ir pasākumu kopums, kas aicina darba devējus atpazīt, apzināties un izprast reliģijas, dažādu konfesiju un reliģisko kustību ietekmi uz darba vidi, izglītību un citām dzīves jomām ar mērķi veicināt savstarpējo izpratni.
Pasākumu kopums “Reliģiju kafejnīca” tiek īstenots Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību" ietvaros.
Citas ziņas
