Mācām un mācāmies mācīties
2021. gada 23. marts
Jau gadu, kopš vīrusa Covid-19 izplatīšanās Latvijā, skolas strādā nestandarta režīmā. Šajā laikā kā skolas un skolotāji, tā skolēni un viņu vecāki saskārušies ar daudziem izaicinājumiem, un priekšplānā izvirzījušās spējas sadarboties un pielāgoties, būt atbalstošiem, pacietīgiem, izturīgiem, kā arī digitālā pratība un nepieciešamība izmantot tehnoloģiju iespējas.
Lasiet interviju ar izglītības metodiķi Vitoldu Krieviņu.
Lasiet interviju ar izglītības metodiķi Vitoldu Krieviņu.
Tehnoloģijām ir liela nozīme mūsdienīgā mācību procesā un šis laiks to ir īpaši akcentējis. Attālināti mācību procesu nav iespējams organizēt tāpat kā klātienē, ir nepieciešami citi risinājumi informācijas nodošanai, atgriezeniskās saites nodrošināšanai, komunikācijai, zināšanu pārbaudei. Un arī klātienē vairs mācīšanās nebūs tāda pati kā iepriekš. Izglītības un zinātnes ministrijas un Edurio veiktās aptaujas ataino šī brīža situāciju – lai arī pasaulē digitālu izglītības risinājumu ir daudz, Latvijas skolotājs ir ierobežots, jo latviešu valodā šādu resursu ir pavisam maz.
Lūk – iespēja, kuru projekta “Pratne.lv – jaunāko skolas vecuma bērnu izglītībai” komanda saskatīja jau pirms 2 gadiem un kura šobrīd aktīvi tiek īstenota, izstrādājot jaunu digitālu mācību resursu tieši Latvijas skolotājiem un skolēniem. Kamēr digitālais mācību resurss Pratne.lv ir tapšanas stadijā, pārdomās par attālināto mācību procesu un tehnoloģijām izglītībā dalās projekta izglītības metodiķis Vitolds Krieviņš.
Pielāgojoties esošajai situācijai, skolas pārgājušas uz attālināto mācību procesu. Kāds ir jūsu redzējums – vai šis process ir pielīdzināms klātienes mācībām? Vai šis ir posms, kas jāpārdzīvo, vai varbūt iespēju laiks?
Viennozīmīgi, ka attālinātās mācības nav pielīdzināmas klātienes mācībām. Esošā situācijā fokusā ir mācību process ģimenē. Proti, periods, kad attīstoši-audzinošā vide jārada mājās. Pandēmijas laikā izglītība ģimenē pēkšņi nokļuvusi pamatfokusā. Vecāki kļuvuši skolotāji. Attālinātā mācīšanās kļuvusi par visas ģimenes mācīšanos. Visi mācāmies – mūžizglītība nav vairs tikai lozungs, bet visu apzināta nepieciešamība. Citādi vienkārši nevar.
Mājsēde rosinājusi ģimenēm risināt sociālo dilemmu, ar kuru, manuprāt, tā vai citādi sastapās gandrīz ikviens: interneta saturs ir slazdi vai zināšanu avots? Kā bērniem un vecākiem ierobežoto digitālo rīku pieejamības un ne visur ātra interneta apstākļos, atrast līdzsvaru tehnoloģiju lietojumā darbam attālināti un mērķtiecīgi attīstīt izglītības procesam vajadzīgo digitālo pratību?
Šis ir sabiedrības attīstības iespēju laiks – pēc būtības un patiesi mācām un mācāmies mācīties. Rezultātā sadarbības ģimenē un digitālās pratības jomā ieguvēji būsim mēs visi. Ne vienmēr zināšanu apjomā un kvalitātē.
Vērojot pārmaiņas, kurām skolotājiem, skolēniem un vecākiem nācies pielāgoties, rodas pārliecība, ka, skolēniem atgriežoties skolas solos, viss tomēr neatgriezīsies vecajās sliedēs. Kā šis attālināto mācību periods, jūsuprāt, ietekmēs skolas nākotnē? Vai šādai relatīvi īslaicīgai tradicionālā mācību modeļa laušanai būs ilgtermiņa sekas?
Nekas vairs neatgriezīsies vecajās sliedēs – to kāds var iespēt vienīgi izlemjot noslēgti dzīvot nevakcinēts neapdzīvotā salā, apstākļos, kad viņam neviens un nekas nav vajadzīgs un viņš arī nevienam nav vajadzīgs. Nosacīti izglītībā ir evolucionāri-revolucionāra situācija, kad apakšas (bērni) negrib un augšas (skolotāji un vecāki) saprot, ka nevarēs dzīvot pa vecam.
Attālināto mācību periods jau ir būtiski ietekmējis un turpina ietekmēt skolas. Cerams, ka skolotāji, attālinātās mācīšanās laikā nesavtīgi ziedojot laiku, lietojot personīgos digitālos resursus un līdzekļus, turpinās tikpat uzticīgi kalpot un pārmaiņu neskaidrības laikā nepametīs “izglītības kuģi”, kurš biezas miglas apstākļos, šobrīd cenšas ieturēt pieredzē balstīto loģiski pareizo kursu.
Tikai žēl, ka pārmaiņas noris piespiedu apstākļos, vidē, kas ierobežo bērnu dabisko socializāciju. Manuprāt, visvairāk un izteikti šobrīd cieš tieši sākumskolas vecuma bērni un, īpaši, pirmklasnieki. Sekas? Sekas būs.
Tieši šajā laikā vairāk kā jebkad izjūtam tehnoloģiju nozīmīgumu ikdienā. Kā skatāties uz tandēmu “tehnoloģijas un izglītība”?
Tas, ka tandēms ir ilgtermiņa šodiena un nākotne, jau esam uzskatāmi un personīgi pārliecinājušies. Jebkurš skolotājs un vecāks ir sapratis, ka digitālās tehnoloģijas izglītībai nepieciešamas, tās piedāvā un pieprasa jaunu pieeju. Tehnoloģijas izglītībā nav modes lieta, bet gan nepieciešamība un iespēja.
Kā projektā izstrādātais mācību resurss Pratne.lv ierakstīsies izglītības sistēmas kopainā?
Skolotāji un ģimenes pedagoģijā iesaistītie būs pateicīgi par jebkuru risinājumu, kuram būs universāli atbalstošs raksturs. Tāda ir arī Pratne.lv pamatideja. Radīt ne tikai reāli aprobētu, profesionāļu gatavotu un kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, kas būtu pieejams lietojumam pa apguves līmeņiem tradicionāli un digitāli, bet arī nodrošinātu satura lietojuma metodisko atbalstu.
Pratne.lv vēlas un cer būt nozīmīgi nepieciešams puzles gabaliņš Latvijas nākotnes izglītības kopainā.
Pratne.lv ir digitāls mācību un metodiskais līdzeklis jauna mācību satura ieviešanai pamatizglītības pakāpei 1.-3. klasei matemātikas apgūšanai. Mācību resurss Pratne.lv sniegs iespēju Latvijas skolotājiem elastīgi izmantot izstrādātos parauguzdevumus, kā arī pašiem skolotājiem tiks nodrošināta iespēja ērti veidot, pārveidot vai kombinēt esošos un jaunos interaktīvos mācību uzdevumus. Rezultātā skolotāja rīcībā būs universāls digitālais mācību un metodiskais līdzeklis, kurā var skolēnam nododamo individualizēto “zināšanu graudu” sagatavot atbilstoši skolēna uztveres īpatnībām, mācīšanas tipam, interesēm un nosūtīt šo uzdevumu kopu lietojumam uz attiecīgā skolēna attiecīgo mobilo viedierīci – telefonu vai planšeti.
Projektu Nr. 8.3.1.2/19/A/016 “Pratne.lv – jaunāko skolas vecuma bērnu izglītībai” īsteno SIA “TechGym” ar projekta partneriem-pilotskolām Ventspils 4. vidusskolu, Ķekavas vidusskolu un Valmieras Pārgaujas sākumskolu.
Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.2. pasākuma "Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa “Nodrošināt digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādi jaunā mācību satura ieviešanai pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 106 334.74 EUR, kur programmas līdzfinansējums ir 74 434,32, bet pašu līdzfinansējums ir 31 900,42 EUR.
Šī publikācija atspoguļo autora viedokli un Eiropas Sociālais fonds neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Citas ziņas
Šī gada 17. jūnijā no plkst. 9.00-13.00 tiešsaistē norisināsies bezmaksas mācību seminārs “Cieņas kods”, kuru vadīs sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe. Aicinām pieteikties uzņēmumu, biedrību un nodibinājumu vadītājus un darbiniekus, aizpildot pieteikšanās anketu šeit . Semināra dalībnieki iegūs izpratni par vienlīdzīgu iespēju principiem un dažādības vadību, mācīsies atpazīt, mazināt un novērst diskrimināciju darba vidē, kā arī apgūs iekļaujošas un cieņpilnas darba vides veidošanas praktiskos aspektus. Semināru vadīs pieredzējusi sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, un tajā ar savu pieredzi dalīsies biedrības “Liepājas Neredzīgo biedrība” valdes loceklis Māris Ceirulis. Par dalību seminārā tiks izsniegta izglītības iestādes apstiprināta apliecība par programmas apguvi 5 akadēmisko stundu apjomā. Aicinām darba devējus pieteikt mācībām savas organizācijas darbiniekus un vadītājus, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata. Darba devēji visa projekta laikā var pieteikt līdz 4 organizācijas pārstāvjiem. Semināra mērķauditorija ir mikro, mazie, vidējie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits mazāks par 250; apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro vai bilance nepārsniedz 43 miljonus euro iepriekšējā pārskata gadā; publiskā kapitāla īpatsvars nepārsniedz 25%, kā arī biedrības un nodibinājumi. Paralēli tiešsaistes semināriem visos Latvijas reģionos tiek organizēti arī klātienes divu dienu mācību semināri. Tuvākie mācību semināri norisināsies Augšdaugavas novadā, Ropažu novadā un Valmierā. Vairāk informācijas un pieteikšanās semināriem: www.vatp.lv/cienas-kods . Mācību seminārus īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils augsto tehnoloģiju parks” Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.3.4.1/1/23/I/001 “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” ietvaros. Papildu informācija: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projektu vadītājas asistente cienaskods@vatp.lv +371 22307039
Ventspils Biznesa atbalsta centrs aicina uz pasākumu "Kafijas pauze ar uzņēmējiem" pirmo daļu ar nosaukumu ATBALSTS, lai pārrunātu pieejamo uzņēmējdarbības atbalstu. Pasākums norisināsies: 26.05 no plkst. 10:00-12:00 Ventspils Brīvdabas piejūras muzejā, Riņķa iela 2, Semināru telpā 2.stāvā Pasākums - Bezmaksas Brīvā atmosfērā ar uzkodām un kafijas tasi Pasākuma programmas ietvaros būs iespējams dzirdēt par iespējamo uzņēmējdarbības atbalstu šādu tēmu ietvaros: LIAA aktuālajām atbalsta iespējām: Biznesa attīstība, eksporta veicināšana, inovācijas un produktivitātes celšana. Praktiski atbalsta instrumenti ražotājiem, investīciju piesaiste un ikdienas sadarbība ar LIAA. Altum valsts atbalsts: Finansējums uzņēmējdarbībai un atbalsta programmas Ventspils Biznesa atbalsta centrs: Ventspils nekustamā īpašuma iespējas, NĪN atvieglojumi un citi pašvaldības atbalsta mehānismi, kas veido uzņēmējiem draudzīgu vidi. Pieejamie ES projektu atbalsti un Biznesa atbalsta centra pakalpojumi. Uzņēmuma pieredzes stāsts atbalsta saņemšanā
Noslēgušies Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizētie izglītojošie pasākumi jauniešiem “Solis pretī” un studentu mācību sesijas “Skaļāk par klusumu”, lai palīdzētu jauniešiem ne tikai atpazīt neiecietības izpausmes, bet arī apgūt prasmes, kā rīkoties un veidot iekļaujošāku vidi savā ikdienā. Programmas īstenotas sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Divu programmas ciklu laikā visos Latvijas reģionos notika 10 izglītojoši pasākumi, kuros piedalījās 281 jaunietis – vidējo un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi no desmitiem pilsētu un novadu. Pasākumi norisinājās Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā, Rīgā, Daugavpilī, Bauskā un Kuldīgā. Programmas laikā jaunieši iesaistījās diskusijās, praktiskās nodarbībās un saliedēšanās aktivitātēs, analizējot stereotipus, neiecietības cēloņus un vardarbības riskus. Īpašs uzsvars tika likts uz rīcības prasmju attīstīšanu – dalībnieki izstrādāja konkrētus rīcības plānus iecietīgākas skolas un vienaudžu vides veidošanai. “Jauniešiem ir būtiski, ka viņus sadzird un ka viņiem ir iespēja drošā vidē runāt par sarežģītām tēmām. Šajās programmās mēs redzējām, kā jaunieši ne tikai dalās pieredzē, bet arī kopīgi meklē risinājumus un iedvesmo cits citu. Tieši šādas sarunas stiprina saliedētu sabiedrību ilgtermiņā,” uzsver SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Pirmajā programmas ciklā 2025. gadā piedalījās 133 jaunieši, bet 2026. gadā iniciatīvai pievienojās vēl 148 dalībnieki. Noslēdzoties abiem cikliem, jaunieši tikās kopīgos pasākumos, daloties ar gūtajām atziņām un idejām par to, kā veidot cieņpilnāku un iekļaujošāku sabiedrību. Dalībnieki atzīst, ka programma palīdzējusi labāk izprast neiecietības izpausmes ikdienā, paskatīties vērīgāk uz apkārt notiekošo un iedrošinājusi nebaidīties atšķirties. Kā uzsvēra kāds no jauniešiem: “Tu esi unikāls! Lai arī kāds Tu būtu, labākā versija sevis – Tu esi Tu pats! Nebaidies, un palīdzi citam nebaidīties.” Papildus jauniešu aktivitātēm projektā tika iesaistīti arī pedagogi, stiprinot izglītības vides spēju atbalstīt iekļaujošu, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanos skolās. Reģionālos pasākumus vadīja pieredzējuši eksperti – Emīls Anškens (neformālā izglītība), Ilze Bērziņa un Kitija Kalsnava (diskriminācijas novēršana). Vienlaikus tika īstenotas arī mācību sesijas “Skaļāk par klusumu” topošajiem mediju profesionāļiem. Četrās sesijās Rīgā, Valmierā un Ventspilī piedalījās 69 studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, RISEBA, Vidzemes un Ventspils augstskolām un citām izglītības iestādēm. To mērķis – stiprināt izpratni par atbildīgu neiecietības, diskriminācijas un vardarbības atspoguļošanu publiskajā telpā. Mācību sesijas vadīja mediju eksperte Linda Rudzroga un diskriminācijas novēršanas eksperte Ilze Bērziņa. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” un mācību sesijas žurnālistikas studentiem “Skaļāk par klusumu” organizēja SIF sadarbībā ar VATP programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Sigita Zankovska-Odiņa SIF vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos +371 29621801 sigita.zankovska-odina@sif.gov.lv Līna Damberga VATP projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Mūsdienu straujajā biznesa vidē zināšanas nav tikai resurss – tā ir uzņēmuma konkurētspējas degviela. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) caur projektiem "LIFT" un "Digitālo prasmju attīstība" ir kļuvis par tiltu starp uzņēmumu ambīcijām un praktiskiem panākumiem. Nesen veiktā aptauja un klientu atsauksmes atklāj stāstu par drosmi mainīties, digitālo izrāvienu un jaunu efektivitātes līmeni. Kāpēc uzņēmumi izvēlas mācīties? Lielākā daļa mūsu klientu pirms apmācībām saskārās ar dažādiem izaicinājumiem: laika trūkums, milzīgs informācijas apjoms darba vidē, ko grūti strukturēt, finanšu trūkums, digitālo prasmju trūkums un nepieciešamību pēc darbinieku domāšanas veida maiņas digitālajā laikmetā. Kā atzīst Ventspils metināšanas rūpnīcas pārstāve: "Bija daudzi simptomi un cēloņi, kas ir jālabo. Meklēju zināšanas problēmu risinājumiem". Tas ir pats būtiskākais - spēja pamanīt un risināt-, īpaši šobrīd, kad uzņēmumiem ir jāspēj tikt līdzi mūsdienu digitālā laikmeta tempam.
