Kā kļūt par skatpunktnieku?
2020. gada 12. oktobris
Ikvienam var būt citāds redzējums par jautājumiem, ar kuriem saskaramies ikdienā, darbā. Īpaši šajā laikā, kad jebkura līmeņa vadītājiem jāpieņem sarežģīti lēmumi saistībā ar radušos pandēmiju, ir labi, ka krīžu starplaikos ir iespēja izmantot iespējas, lai izglītotos un spēcinātu savas prasmes dažādības vadībā.
Varam būt gandarīti, ka Sabiedrības integrācijas fonda un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka organizētajās mācībās 2020. gadā jau piedalījušies 173 dalībnieki, no kuriem 36 piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Ieguvumi" augstākā līmeņa vadītājiem, bet 137 dalībnieki piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Cieņa" organizāciju darbiniekiem. Kopš 2017. gada beigām programmu apguvuši jau 584 cilvēki, kuri arī pievienojušies skatpunktnieku saimei.
Esam gandarīti, ka ikviena grupa, kura beigusi šo apmācību programmu, turpina būt iesaistīti skatpunktnieku tīklā. Pēc katrām mācībām tiek veidota WhatsApp grupa, kas noder dalībnieku savstarpējam atbalstam, turpinot dalīties ar pieredzi, attīstīt jaunas sadarbības formas, sniegt citiem savstarpēju atbalstu, kad tas nepieciešams. Tomēr, vēlamies atgādināt, ka atbalstu savā darbā, saistībā ar dažādības vadības jautājumiem var iegūt ikviens cilvēks un ikviens darba devējs, kurš nav vēl paspējis piedalīties apmācībās. Visi mācību ietvaros iesaistītie eksperti ir praktiķi savās jomās un nodrošina atbalstu citiem savas kompetences ietvaros.
Kāds atbalsts ir pieejams darba devējiem un darba ņēmējiem?
- Viena no interesantām tēmām, kuru aktualizē organizācijas un darba devēji un šis problēmjautājums arvien ir aktuāls darbaspēka kontekstā, bet par to nav viegli un viennozīmīgi runāt, ir diskriminācija. Diskriminācijas gadījumos nepietiek tikai ar to, ka pārzini definīciju vai spēj pateikt “es nevienu nediskriminēju”. Ar diskrimināciju saistītās problēmsituācijas ir izteikti specifiskas un prasa iedziļināšanos. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem zemniekiem trūka darbinieku, bet, kad organizācija “Make room” bija noorganizējusi, ka studenti, kuri dzīvo Latvijā, bet ir no citām valstīm, iesaistās ražas novākšanā, viens no lielākiem izaicinājumiem, kā apgalvo organizācijas pārstāvis, bija tieši savstarpējā nesaprašanās starp dažādu kultūru cilvēkiem. Šķiet pilnīgi skaidrs – nepieciešamas darba rokas, bet, kad tās pieejamas, sākam šaubīties, vai tās ir “pareizās” darba rokas. Tās ir situācijas, ar kurām ikviens varam saskarties, bet, lai tās cieņpilni risinātu, ir vērts noklausīties lekciju par diskrimināciju, kuras ietvaros tiek iedoti instrumenti diskriminācijas atpazīšanai no savu emociju izpratnes spektra līdz juridiskā ietvara skaidrojumam, kas ietver arī jaunāko tiesu prakšu izskatīšanu. Ne velti katrs piektais darba devējs atzinis, ka aizspriedumi un stereotipi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc darba kolektīvos netiek pieņemti cilvēki no dažādām sociālajām grupām. Atgādināsim – grupas, kas var saskarties un saskaras ar diskrimināciju, nereti ir grūti pamanāmas.
- Otra no būtiskās tēmām ir universālais dizains. Daudz jau spriests, bet atkal un atkal nākas sastapties ar situācijām, kad cilvēki nespēj iekļūt publiskās telpās, viesu namos, izglītības iestādēs un citviet. Viegli teikt “esam šajās telpās, tās nav mūsu un tur nav iespējams neko darīt, lai telpas pielāgotu cilvēkam ar fiziska rakstura traucējumiem”. Un tomēr, Latvijā ir kāda privāta augstskola – Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža, kas lielu daļu mācību procesa pārcēla uz ēkas pirmo stāvu, lai nodrošinātu, ka no dzimšanas neredzīgam cilvēkam tiek radīta labvēlīga un pielāgota studiju vide. Mācību iestāde arī veic būtisku ieguldījumu pedagogu un administratīvā personāla izglītošanu par to, kādā veidā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir kāda fiziska vai garīga rakstura traucējumi. Tātad, iespējas ir vienmēr, bet nozīmīga ir vēlme veidot pieejamu vidi. Un neatkarīgi no tā, kādās telpās atrodaties, vienmēr ir iespējas padomāt par cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts vides pieejamībā no skatu punkta – tie ir mani cilvēki un viņiem nepieciešama tieši mana izpratne. Tas ir labs sākums! Ja plāno celt jaunu objektu, esi aicināts sazināties ar vides pieejamības ekspertiem, bet pats galvenais – kā apgalvo eksperti – radi vidi cilvēkiem nevis formāli pildi būvnormatīvus. Šajā ziņā arī cieņa ir būtiska no abām pusēm – gan no tā, kuram pielāgota vide nepieciešama, gan no tā, kuram ir ietekme to pielāgot.
- Trešā tēma, kas izraisa pretrunīgas emocijas, jo nereti ir slēpta un ir dziļi personiska, ir dzimumu līdztiesība. Dzimumu līdztiesības aspekti variē no tā, ka cilvēkiem par vienādu darbu netiek maksāts vienāds atalgojums, neskatoties, ka darba apjoms un pienākumi ir vienādi, bet atšķirības veido vai cilvēks ir sieviete, vai vīrietis. Jāteic, ka nereti var iedomāties, ka šāda prakse būtu raksturīga tikai kādiem nelieliem uzņēmumiem, tomēr nē – šādi nevienlīdzības simptomi un prakse raksturīgi arī lieliem uzņēmumiem ar senu vēsturi un spēcīgām tradīcijām. Šī problēma iesakņojusies, jo dzimumu līdztiesība, attīstoties cilvēcei mainās, uzlabojās, bet tas nenozīmē, ka darbs var apstāties, jo nevienlīdzība joprojām pastāv un ir dziļi iesakņojusies daudzās mūsu dzīves sfērās. Otrs nozīmīgs aspekts, kas ir dzimumu nevienlīdzības galējā izpausme, ir vardarbība. Vardarbība ir tēma, ar kuru daudzi saskārušies, tomēr, par to ir grūti runāt, jo nereti cilvēki, kuri cietuši no vardarbības tiek par to vainoti. Apmācībās “Skatu Punkti” viedokļi atšķiras un tēma vienmēr raisa padziļinātas diskusijas, tomēr pētnieki ir pierādījuši, ka tieši vardarbības un tās seku novēršanas dēļ Latvija ik gadu zaudē aptuveni 400 miljonus eiro. Bet ikvienam ir iespēja savā darbā izmantot dzimuma perspektīvā balstītu budžeta veidošanu, lai panāktu, ka ieguldītais resurss patiesi atbalsta abus dzimumus. Tas nozīmē, ka ar budžeta veidošanu un sekojot uzmanīgi līdzi tam, kur un kā tiek investēti organizācijas resursi, tiek analizēts, kas ir galvenais “gala saņēmējs”, un ja ir iespējas, veidot budžetu veidā, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pakalpojumus saņemt gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī šajā jautājumā eksperti var sniegt vērtīgus padomus efektivitātes uzlabošanai Jūsu organizācijai.
Pēdējo divu gadu laikā mācībās piedalījušies arī pārstāvji no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits mērāms tūkstošos un apgrozījums vairākos simtos miljonu, piemēram, SIA Schwenk Latvija, AS Latvijas Balzams, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Skonto Prefab, SIA Orkla Latvia, SIA VK tranzīts, SIA Bucher Municipal, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Maxima Latvija, AS UPB, SIA Rimi Latvia. Tas, ka šie uzņēmumi izvēlas kļūt par skatpunktniekiem, nozīmē to, ka viņiem rūp viņu darbinieku labklājība. Iespējams, ne vienmēr un ne tūlīt pārmaiņas ir veicamas, bet mums, tiem, kuri īsteno “Skatu Punkti” mācību programmas, ir būtiski, ka pēc iespējas plašāks cilvēku loks kļūst atvērti un dažādas krīzes situācijas spēj risināt cieņpilni, ar pozitīvu iznākumu visām pusēm. Aicinām skatpunktnieku tīklā! Piesakies mācībām www.skatupunkti.lv.
Rasma Pīpiķe
Vadošā eksperte – dažādības vadība
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”
Citas ziņas
Šī gada 17. jūnijā no plkst. 9.00-13.00 tiešsaistē norisināsies bezmaksas mācību seminārs “Cieņas kods”, kuru vadīs sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe. Aicinām pieteikties uzņēmumu, biedrību un nodibinājumu vadītājus un darbiniekus, aizpildot pieteikšanās anketu šeit . Semināra dalībnieki iegūs izpratni par vienlīdzīgu iespēju principiem un dažādības vadību, mācīsies atpazīt, mazināt un novērst diskrimināciju darba vidē, kā arī apgūs iekļaujošas un cieņpilnas darba vides veidošanas praktiskos aspektus. Semināru vadīs pieredzējusi sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, un tajā ar savu pieredzi dalīsies biedrības “Liepājas Neredzīgo biedrība” valdes loceklis Māris Ceirulis. Par dalību seminārā tiks izsniegta izglītības iestādes apstiprināta apliecība par programmas apguvi 5 akadēmisko stundu apjomā. Aicinām darba devējus pieteikt mācībām savas organizācijas darbiniekus un vadītājus, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata. Darba devēji visa projekta laikā var pieteikt līdz 4 organizācijas pārstāvjiem. Semināra mērķauditorija ir mikro, mazie, vidējie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits mazāks par 250; apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro vai bilance nepārsniedz 43 miljonus euro iepriekšējā pārskata gadā; publiskā kapitāla īpatsvars nepārsniedz 25%, kā arī biedrības un nodibinājumi. Paralēli tiešsaistes semināriem visos Latvijas reģionos tiek organizēti arī klātienes divu dienu mācību semināri. Tuvākie mācību semināri norisināsies Augšdaugavas novadā, Ropažu novadā un Valmierā. Vairāk informācijas un pieteikšanās semināriem: www.vatp.lv/cienas-kods . Mācību seminārus īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils augsto tehnoloģiju parks” Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.3.4.1/1/23/I/001 “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” ietvaros. Papildu informācija: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projektu vadītājas asistente cienaskods@vatp.lv +371 22307039
Ventspils Biznesa atbalsta centrs aicina uz pasākumu "Kafijas pauze ar uzņēmējiem" pirmo daļu ar nosaukumu ATBALSTS, lai pārrunātu pieejamo uzņēmējdarbības atbalstu. Pasākums norisināsies: 26.05 no plkst. 10:00-12:00 Ventspils Brīvdabas piejūras muzejā, Riņķa iela 2, Semināru telpā 2.stāvā Pasākums - Bezmaksas Brīvā atmosfērā ar uzkodām un kafijas tasi Pasākuma programmas ietvaros būs iespējams dzirdēt par iespējamo uzņēmējdarbības atbalstu šādu tēmu ietvaros: LIAA aktuālajām atbalsta iespējām: Biznesa attīstība, eksporta veicināšana, inovācijas un produktivitātes celšana. Praktiski atbalsta instrumenti ražotājiem, investīciju piesaiste un ikdienas sadarbība ar LIAA. Altum valsts atbalsts: Finansējums uzņēmējdarbībai un atbalsta programmas Ventspils Biznesa atbalsta centrs: Ventspils nekustamā īpašuma iespējas, NĪN atvieglojumi un citi pašvaldības atbalsta mehānismi, kas veido uzņēmējiem draudzīgu vidi. Pieejamie ES projektu atbalsti un Biznesa atbalsta centra pakalpojumi. Uzņēmuma pieredzes stāsts atbalsta saņemšanā
Noslēgušies Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizētie izglītojošie pasākumi jauniešiem “Solis pretī” un studentu mācību sesijas “Skaļāk par klusumu”, lai palīdzētu jauniešiem ne tikai atpazīt neiecietības izpausmes, bet arī apgūt prasmes, kā rīkoties un veidot iekļaujošāku vidi savā ikdienā. Programmas īstenotas sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Divu programmas ciklu laikā visos Latvijas reģionos notika 10 izglītojoši pasākumi, kuros piedalījās 281 jaunietis – vidējo un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi no desmitiem pilsētu un novadu. Pasākumi norisinājās Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā, Rīgā, Daugavpilī, Bauskā un Kuldīgā. Programmas laikā jaunieši iesaistījās diskusijās, praktiskās nodarbībās un saliedēšanās aktivitātēs, analizējot stereotipus, neiecietības cēloņus un vardarbības riskus. Īpašs uzsvars tika likts uz rīcības prasmju attīstīšanu – dalībnieki izstrādāja konkrētus rīcības plānus iecietīgākas skolas un vienaudžu vides veidošanai. “Jauniešiem ir būtiski, ka viņus sadzird un ka viņiem ir iespēja drošā vidē runāt par sarežģītām tēmām. Šajās programmās mēs redzējām, kā jaunieši ne tikai dalās pieredzē, bet arī kopīgi meklē risinājumus un iedvesmo cits citu. Tieši šādas sarunas stiprina saliedētu sabiedrību ilgtermiņā,” uzsver SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Pirmajā programmas ciklā 2025. gadā piedalījās 133 jaunieši, bet 2026. gadā iniciatīvai pievienojās vēl 148 dalībnieki. Noslēdzoties abiem cikliem, jaunieši tikās kopīgos pasākumos, daloties ar gūtajām atziņām un idejām par to, kā veidot cieņpilnāku un iekļaujošāku sabiedrību. Dalībnieki atzīst, ka programma palīdzējusi labāk izprast neiecietības izpausmes ikdienā, paskatīties vērīgāk uz apkārt notiekošo un iedrošinājusi nebaidīties atšķirties. Kā uzsvēra kāds no jauniešiem: “Tu esi unikāls! Lai arī kāds Tu būtu, labākā versija sevis – Tu esi Tu pats! Nebaidies, un palīdzi citam nebaidīties.” Papildus jauniešu aktivitātēm projektā tika iesaistīti arī pedagogi, stiprinot izglītības vides spēju atbalstīt iekļaujošu, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanos skolās. Reģionālos pasākumus vadīja pieredzējuši eksperti – Emīls Anškens (neformālā izglītība), Ilze Bērziņa un Kitija Kalsnava (diskriminācijas novēršana). Vienlaikus tika īstenotas arī mācību sesijas “Skaļāk par klusumu” topošajiem mediju profesionāļiem. Četrās sesijās Rīgā, Valmierā un Ventspilī piedalījās 69 studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, RISEBA, Vidzemes un Ventspils augstskolām un citām izglītības iestādēm. To mērķis – stiprināt izpratni par atbildīgu neiecietības, diskriminācijas un vardarbības atspoguļošanu publiskajā telpā. Mācību sesijas vadīja mediju eksperte Linda Rudzroga un diskriminācijas novēršanas eksperte Ilze Bērziņa. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” un mācību sesijas žurnālistikas studentiem “Skaļāk par klusumu” organizēja SIF sadarbībā ar VATP programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Sigita Zankovska-Odiņa SIF vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos +371 29621801 sigita.zankovska-odina@sif.gov.lv Līna Damberga VATP projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Mūsdienu straujajā biznesa vidē zināšanas nav tikai resurss – tā ir uzņēmuma konkurētspējas degviela. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) caur projektiem "LIFT" un "Digitālo prasmju attīstība" ir kļuvis par tiltu starp uzņēmumu ambīcijām un praktiskiem panākumiem. Nesen veiktā aptauja un klientu atsauksmes atklāj stāstu par drosmi mainīties, digitālo izrāvienu un jaunu efektivitātes līmeni. Kāpēc uzņēmumi izvēlas mācīties? Lielākā daļa mūsu klientu pirms apmācībām saskārās ar dažādiem izaicinājumiem: laika trūkums, milzīgs informācijas apjoms darba vidē, ko grūti strukturēt, finanšu trūkums, digitālo prasmju trūkums un nepieciešamību pēc darbinieku domāšanas veida maiņas digitālajā laikmetā. Kā atzīst Ventspils metināšanas rūpnīcas pārstāve: "Bija daudzi simptomi un cēloņi, kas ir jālabo. Meklēju zināšanas problēmu risinājumiem". Tas ir pats būtiskākais - spēja pamanīt un risināt-, īpaši šobrīd, kad uzņēmumiem ir jāspēj tikt līdzi mūsdienu digitālā laikmeta tempam.
