Kā kļūt par skatpunktnieku?
2020. gada 12. oktobris
Ikvienam var būt citāds redzējums par jautājumiem, ar kuriem saskaramies ikdienā, darbā. Īpaši šajā laikā, kad jebkura līmeņa vadītājiem jāpieņem sarežģīti lēmumi saistībā ar radušos pandēmiju, ir labi, ka krīžu starplaikos ir iespēja izmantot iespējas, lai izglītotos un spēcinātu savas prasmes dažādības vadībā.
Varam būt gandarīti, ka Sabiedrības integrācijas fonda un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka organizētajās mācībās 2020. gadā jau piedalījušies 173 dalībnieki, no kuriem 36 piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Ieguvumi" augstākā līmeņa vadītājiem, bet 137 dalībnieki piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Cieņa" organizāciju darbiniekiem. Kopš 2017. gada beigām programmu apguvuši jau 584 cilvēki, kuri arī pievienojušies skatpunktnieku saimei.
Esam gandarīti, ka ikviena grupa, kura beigusi šo apmācību programmu, turpina būt iesaistīti skatpunktnieku tīklā. Pēc katrām mācībām tiek veidota WhatsApp grupa, kas noder dalībnieku savstarpējam atbalstam, turpinot dalīties ar pieredzi, attīstīt jaunas sadarbības formas, sniegt citiem savstarpēju atbalstu, kad tas nepieciešams. Tomēr, vēlamies atgādināt, ka atbalstu savā darbā, saistībā ar dažādības vadības jautājumiem var iegūt ikviens cilvēks un ikviens darba devējs, kurš nav vēl paspējis piedalīties apmācībās. Visi mācību ietvaros iesaistītie eksperti ir praktiķi savās jomās un nodrošina atbalstu citiem savas kompetences ietvaros.
Kāds atbalsts ir pieejams darba devējiem un darba ņēmējiem?
- Viena no interesantām tēmām, kuru aktualizē organizācijas un darba devēji un šis problēmjautājums arvien ir aktuāls darbaspēka kontekstā, bet par to nav viegli un viennozīmīgi runāt, ir diskriminācija. Diskriminācijas gadījumos nepietiek tikai ar to, ka pārzini definīciju vai spēj pateikt “es nevienu nediskriminēju”. Ar diskrimināciju saistītās problēmsituācijas ir izteikti specifiskas un prasa iedziļināšanos. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem zemniekiem trūka darbinieku, bet, kad organizācija “Make room” bija noorganizējusi, ka studenti, kuri dzīvo Latvijā, bet ir no citām valstīm, iesaistās ražas novākšanā, viens no lielākiem izaicinājumiem, kā apgalvo organizācijas pārstāvis, bija tieši savstarpējā nesaprašanās starp dažādu kultūru cilvēkiem. Šķiet pilnīgi skaidrs – nepieciešamas darba rokas, bet, kad tās pieejamas, sākam šaubīties, vai tās ir “pareizās” darba rokas. Tās ir situācijas, ar kurām ikviens varam saskarties, bet, lai tās cieņpilni risinātu, ir vērts noklausīties lekciju par diskrimināciju, kuras ietvaros tiek iedoti instrumenti diskriminācijas atpazīšanai no savu emociju izpratnes spektra līdz juridiskā ietvara skaidrojumam, kas ietver arī jaunāko tiesu prakšu izskatīšanu. Ne velti katrs piektais darba devējs atzinis, ka aizspriedumi un stereotipi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc darba kolektīvos netiek pieņemti cilvēki no dažādām sociālajām grupām. Atgādināsim – grupas, kas var saskarties un saskaras ar diskrimināciju, nereti ir grūti pamanāmas.
- Otra no būtiskās tēmām ir universālais dizains. Daudz jau spriests, bet atkal un atkal nākas sastapties ar situācijām, kad cilvēki nespēj iekļūt publiskās telpās, viesu namos, izglītības iestādēs un citviet. Viegli teikt “esam šajās telpās, tās nav mūsu un tur nav iespējams neko darīt, lai telpas pielāgotu cilvēkam ar fiziska rakstura traucējumiem”. Un tomēr, Latvijā ir kāda privāta augstskola – Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža, kas lielu daļu mācību procesa pārcēla uz ēkas pirmo stāvu, lai nodrošinātu, ka no dzimšanas neredzīgam cilvēkam tiek radīta labvēlīga un pielāgota studiju vide. Mācību iestāde arī veic būtisku ieguldījumu pedagogu un administratīvā personāla izglītošanu par to, kādā veidā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir kāda fiziska vai garīga rakstura traucējumi. Tātad, iespējas ir vienmēr, bet nozīmīga ir vēlme veidot pieejamu vidi. Un neatkarīgi no tā, kādās telpās atrodaties, vienmēr ir iespējas padomāt par cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts vides pieejamībā no skatu punkta – tie ir mani cilvēki un viņiem nepieciešama tieši mana izpratne. Tas ir labs sākums! Ja plāno celt jaunu objektu, esi aicināts sazināties ar vides pieejamības ekspertiem, bet pats galvenais – kā apgalvo eksperti – radi vidi cilvēkiem nevis formāli pildi būvnormatīvus. Šajā ziņā arī cieņa ir būtiska no abām pusēm – gan no tā, kuram pielāgota vide nepieciešama, gan no tā, kuram ir ietekme to pielāgot.
- Trešā tēma, kas izraisa pretrunīgas emocijas, jo nereti ir slēpta un ir dziļi personiska, ir dzimumu līdztiesība. Dzimumu līdztiesības aspekti variē no tā, ka cilvēkiem par vienādu darbu netiek maksāts vienāds atalgojums, neskatoties, ka darba apjoms un pienākumi ir vienādi, bet atšķirības veido vai cilvēks ir sieviete, vai vīrietis. Jāteic, ka nereti var iedomāties, ka šāda prakse būtu raksturīga tikai kādiem nelieliem uzņēmumiem, tomēr nē – šādi nevienlīdzības simptomi un prakse raksturīgi arī lieliem uzņēmumiem ar senu vēsturi un spēcīgām tradīcijām. Šī problēma iesakņojusies, jo dzimumu līdztiesība, attīstoties cilvēcei mainās, uzlabojās, bet tas nenozīmē, ka darbs var apstāties, jo nevienlīdzība joprojām pastāv un ir dziļi iesakņojusies daudzās mūsu dzīves sfērās. Otrs nozīmīgs aspekts, kas ir dzimumu nevienlīdzības galējā izpausme, ir vardarbība. Vardarbība ir tēma, ar kuru daudzi saskārušies, tomēr, par to ir grūti runāt, jo nereti cilvēki, kuri cietuši no vardarbības tiek par to vainoti. Apmācībās “Skatu Punkti” viedokļi atšķiras un tēma vienmēr raisa padziļinātas diskusijas, tomēr pētnieki ir pierādījuši, ka tieši vardarbības un tās seku novēršanas dēļ Latvija ik gadu zaudē aptuveni 400 miljonus eiro. Bet ikvienam ir iespēja savā darbā izmantot dzimuma perspektīvā balstītu budžeta veidošanu, lai panāktu, ka ieguldītais resurss patiesi atbalsta abus dzimumus. Tas nozīmē, ka ar budžeta veidošanu un sekojot uzmanīgi līdzi tam, kur un kā tiek investēti organizācijas resursi, tiek analizēts, kas ir galvenais “gala saņēmējs”, un ja ir iespējas, veidot budžetu veidā, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pakalpojumus saņemt gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī šajā jautājumā eksperti var sniegt vērtīgus padomus efektivitātes uzlabošanai Jūsu organizācijai.
Pēdējo divu gadu laikā mācībās piedalījušies arī pārstāvji no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits mērāms tūkstošos un apgrozījums vairākos simtos miljonu, piemēram, SIA Schwenk Latvija, AS Latvijas Balzams, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Skonto Prefab, SIA Orkla Latvia, SIA VK tranzīts, SIA Bucher Municipal, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Maxima Latvija, AS UPB, SIA Rimi Latvia. Tas, ka šie uzņēmumi izvēlas kļūt par skatpunktniekiem, nozīmē to, ka viņiem rūp viņu darbinieku labklājība. Iespējams, ne vienmēr un ne tūlīt pārmaiņas ir veicamas, bet mums, tiem, kuri īsteno “Skatu Punkti” mācību programmas, ir būtiski, ka pēc iespējas plašāks cilvēku loks kļūst atvērti un dažādas krīzes situācijas spēj risināt cieņpilni, ar pozitīvu iznākumu visām pusēm. Aicinām skatpunktnieku tīklā! Piesakies mācībām www.skatupunkti.lv.
Rasma Pīpiķe
Vadošā eksperte – dažādības vadība
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”
Citas ziņas
2025. gadā Ziemeļkurzemes uzņēmumi ir aktīvi iesaistījušies digitālo prasmju attīstībā - 94 uzņēmumi, 382 dalībnieki
2024. un 2025. gadā Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) īstenoja "BSI_4Women" pilotprojektu, kura mērķis bija atbalstīt bēgļu un migranšu sievietes uzņēmējdarbības uzsākšanā Ventspilī un Kurzemes reģionā. Pilotprojekta laikā 4 sievietēm, kas uz dzīvi Ventspilī pārcēlās no Ukrainas, tika sniegtas intensīvas apmācības un konsultācijas, un sniegts atbalsts prototipu izstrādei. Vēl pirms oficiālās pieteikšanās uzsākšanas 2024. gada 18. septembrī VATP telpās notika ideju ģenerēšanas pasākums, kurā piedalījās sešas sievietes no Ukrainas. Darbnīcas laikā dalībnieces iepazinās ar inkubācijas programmas saturu un kopā ar projekta komandu attīstīja savas biznesa idejas. Šis pasākums būtiski veicināja uzticēšanos un motivāciju – četras sievietes, kuras vēlāk tika atlasītas programmā, bija vai nu piedalījušās šajā tikšanās reizē, vai izrādījušas interesi par to. Pēc biznesa ideju ģenerēšanas pasākuma norisinājās pieteikšanai inkubācijas. Kopumā reģistrējās astoņas sievietes, no kurām sešas iesniedza pilnus pieteikumus. Visi pieteikumi izturēja formālo vērtēšanu, un četras sievietes tika apstiprinātas dalībai programmā. Inkubācijas process tika balstīts uz individuāliem atbalsta plāniem un regulāru darbu ar mentoriem. Visas dalībnieces saņēma individuālas konsultācijas juridiskajos jautājumos, divas – finanšu plānošanā, kā arī atbalstu mārketinga stratēģijas izstrādē, ES finansējuma iespējās un koučingā. Šāda personalizēta pieeja palīdzēja sievietēm labāk izprast Latvijas uzņēmējdarbības vidi un pārvarēt gan praktiskus, gan emocionālus izaicinājumus. Papildus individuālajam mentoringam tika organizētas sešas reģionālās darbnīcas, kurās piedalījās visas četras dalībnieces. Tās aptvēra uzņēmējdarbības veiksmes stāstus, kultūras atšķirības, juridiskos un finanšu aspektus, ES fondu iespējas, kā arī gatavošanos biznesa ideju prezentācijai. Programmas ietvaros tika attīstītas četras dažādas biznesa idejas: Truck Dreams – pielāgota gultasveļa kravas automašīnu kabīnēm ( Instagram ; Facebook ); Eshyoga –jogas un tantras nodarbības holistiskai labsajūtai ( Instagram ; Facebook ); Space English Era – specializēta angļu valodas apguves platforma medicīnas un juridiskajām nozarēm; The Heartalk – psiholoģiskā atbalsta pakalpojumi cilvēkiem, kurus skārusi karadarbība Ukrainā. 2025. gada 13. maijā Ventspilī notika reģionālā demo diena, kurā dalībnieces prezentēja savas biznesa idejas ekspertu komisijai. Pasākumā piedalījās un atgriezenisko saiti par prezentācijām sniedza pārstāvji no dažādām organizācijām, tajā skaitā Kurzemes plānošanas reģiona, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Augstskolas, SIA "THEO Growth" un AS "Immer Digital". Divas no četrām idejām – Truck Dreams un Eshyoga – tika izvirzītas dalībai starptautiskajā Demo dienā Polijā, sniedzot iespēju prezentēt savus risinājumus starptautiskā mērogā. Pilotprojekta rezultāti apliecina, ka personalizēts, elastīgs un praksē balstīts atbalsts ir būtisks priekšnosacījums, lai bēgļu un migranšu sievietes veiksmīgi uzsāktu uzņēmējdarbību. Programma vienlaikus stiprināja sadarbību starp pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējdarbības atbalsta ekosistēmu reģionā. Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “The Baltic Sea Initiative for the Development of Business Activity of Refugee Women” (projekta Nr. #C003) ietvaros. Vairāk informācijas: www.vatp.lv/projekti/bsi4women .
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) 2025. gada 11. un 12. decembrī viesojās Rīgas Tehniskajā universitātē, kur kopā ar projekta partneriem no Somijas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Latvijas, Zviedrijas un Lietuvas piedalījās koprades darbnīcās, strādājot pie Digitālā dvīņa demonstrācijas platformas izstrādes. Projekta “CIRC-2-ZERO” mērķis ir veicināt mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu pāreju uz aprites ekonomikas principiem un klimata neitralitāti, vienlaikus stiprinot to digitālās un modernās ražošanas kapacitātes. Projekts fokusējas uz divām nozarēm – elektronikas ražošanu un koksnes produktu ražošanu, kurās raksturīgs augsts resursu patēriņš, ilgi produktu dzīves cikli un ievērojams aprites potenciāls. Latvijā projekta atbalsts būs pieejams elektronikas ražošanas uzņēmumiem. Izmantojot projekta ietvaros izstrādāto Digitālā dvīņa platformu, uzņēmumi varēs testēt, simulēt un optimizēt ražošanas procesus vēl pirms reālu izmaiņu ieviešanas. Dalība projektā ļaus uzņēmumiem pagarināt produktu kalpošanas laiku, samazināt materiālu patēriņu un palielināt ražošanas efektivitāti u.c. Plašāka informācija un pieteikšanās: vatp.lv/Circ2ZeroOpenCall . Projektā piedalās 13 partneri no Baltijas jūras reģiona valstīm: Somija – Häme University of Applied Sciences un Linna Business Development; Igaunija – Tallinn University of Technology un Tartu Science Park; Polija – Krakow Technology Park Vācija; Vācija – K8 Institute for Strategic Aesthetics un Academy of Fine Arts Saar; Latvija – Rīgas Tehniskā universitāte, VIZULO un nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”; Zviedrija – Luleå university of technology un Industrial Development Center North AB; Lietuva – VMG Lignum Systems. Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “CIRC-2-ZERO” (projekta Nr. #C070) ietvaros. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/circ-2-zero .
2025. gada 28. novembrī Spīķeru koncertzālē norisinājās noslēguma pasākums, kurā piedalījās izglītojošo pasākumu cikla jauniešiem “Solis pretī” dalībnieki no visas Latvijas. Pasākumu organizēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Pasākumā pulcējās jaunieši no 17 izglītības iestādēm, kuri 2025. gadā apmeklēja reģionālos iecietības veicināšanas pasākumus Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Aktivitāšu mērķis bija rosināt jauniešus aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās un pret dažādām sabiedrības grupām, izprast neiecietības sekas un apzināties iespējamos rīcības modeļus. “Mēdz teikt, ka vardarbība mīl klusumu. Sabiedrības integrācijas fonds klusumu neatbalsta. Tāpēc programmai dots nosaukums “Solis pretī”, jo tieši aktīva rīcība – mācoties, apzinoties, iesaistoties un atbalstot – ir galvenā pārmaiņu atslēga ne tikai viena konkrēta cilvēka dzīvē, bet arī skolas vidē un sabiedrībā kopumā. Pārmaiņas prasa drosmi. Drosme prasa personīgu apņemšanos”, atzīst SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Noslēguma diena kļuva par iedvesmojošu, sirsnīgu un enerģijas piepildītu tikšanās vietu, kur jaunieši dalījās pieredzē, atziņās un idejās par iecietīgas vides veidošanu skolās un vienaudžu vidē. VATP projektu vadītāja Līna Damberga secina: “Dalībnieku idejas bija drosmīgas un praktiski īstenojamas, parādot to, ka jaunieši ir motivēti veidot drošāku un atvērtāku vidi vienaudžu vidū. Šī diena apliecināja, ka jaunieši ir gatavi sarunai, sadarbībai un pārmaiņu veidošanai. Enerģija, radošums un atklātība, ko viņi ienesa pasākumā, izcēla “Solis pretī” pasākumu vērtību un nepieciešamību.” Pasākumu vadīja jauniešu attīstības mentors Kārlis Ploks un “Solis pretī” programmas eksperts neformālās izglītības jautājumos darbā ar jauniešiem Emīls Anškens. Pasākuma laikā jaunieši izstrādātās idejas iecietības veicināšanai skolās un vienaudžu vidū, rosina turpināt iniciatīvas, kas mudina aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās, apzināties katras iesaistītās puses lomu, kā arī izprast neiecietības sekas un aktīvi rīkoties. Pasākumā piedalījās arī gotu subkultūras pārstāvis Kristiāns, kurš dalījās ar savu personīgo pieredzi un kopā ar jauniešiem diskutēja par neiecietību un diskrimināciju, ar ko var saskarties dažādu sabiedrības grupu pārstāvji. Savās atziņās dalījās arī jaunieši – vairāki no viņiem atzina, ka pasākums devis drosmi risināt sarežģītas situācijas, atbalstīt klasesbiedrus un aktīvi iestāties par iecietību. 2025. gadā tika organizēti pieci reģionālie pasākumi – Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Katrs pasākums sastāvēja no divām savstarpēji saistītām dienām, un tajos piedalījās vairāk nekā 130 vidusskolēni no 21 apdzīvotās vietas Latvijā – Ventspils, Ugāles, Liepājas, Kandavas, Saldus, Jelgavas, Dobeles, Iecavas, Ozolniekiem, Rēzeknes, Kaunatas, Krāslavas, Rekovas, Valmieras, Limbažiem, Ogres, Cesvaines, Jūrmalas, Salaspils, Ādažiem un Rīgas. Noslēguma pasākums kalpoja kā kopīgs atskats, iedvesma un motivācija tālākai jauniešu rīcībai savu skolu vides uzlabošanā. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” organizē Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
