Blog Post
Kā kļūt par skatpunktnieku?
okt. 12, 2020
Ikvienam var būt citāds redzējums par jautājumiem, ar kuriem saskaramies ikdienā, darbā. Īpaši šajā laikā, kad jebkura līmeņa vadītājiem jāpieņem sarežģīti lēmumi saistībā ar radušos pandēmiju, ir labi, ka krīžu starplaikos ir iespēja izmantot iespējas, lai izglītotos un spēcinātu savas prasmes dažādības vadībā.
Varam būt gandarīti, ka Sabiedrības integrācijas fonda un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka organizētajās mācībās 2020. gadā jau piedalījušies 173 dalībnieki, no kuriem 36 piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Ieguvumi" augstākā līmeņa vadītājiem, bet 137 dalībnieki piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Cieņa" organizāciju darbiniekiem. Kopš 2017. gada beigām programmu apguvuši jau 584 cilvēki, kuri arī pievienojušies skatpunktnieku saimei.
Esam gandarīti, ka ikviena grupa, kura beigusi šo apmācību programmu, turpina būt iesaistīti skatpunktnieku tīklā. Pēc katrām mācībām tiek veidota WhatsApp grupa, kas noder dalībnieku savstarpējam atbalstam, turpinot dalīties ar pieredzi, attīstīt jaunas sadarbības formas, sniegt citiem savstarpēju atbalstu, kad tas nepieciešams. Tomēr, vēlamies atgādināt, ka atbalstu savā darbā, saistībā ar dažādības vadības jautājumiem var iegūt ikviens cilvēks un ikviens darba devējs, kurš nav vēl paspējis piedalīties apmācībās. Visi mācību ietvaros iesaistītie eksperti ir praktiķi savās jomās un nodrošina atbalstu citiem savas kompetences ietvaros.
Kāds atbalsts ir pieejams darba devējiem un darba ņēmējiem?
- Viena no interesantām tēmām, kuru aktualizē organizācijas un darba devēji un šis problēmjautājums arvien ir aktuāls darbaspēka kontekstā, bet par to nav viegli un viennozīmīgi runāt, ir diskriminācija. Diskriminācijas gadījumos nepietiek tikai ar to, ka pārzini definīciju vai spēj pateikt “es nevienu nediskriminēju”. Ar diskrimināciju saistītās problēmsituācijas ir izteikti specifiskas un prasa iedziļināšanos. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem zemniekiem trūka darbinieku, bet, kad organizācija “Make room” bija noorganizējusi, ka studenti, kuri dzīvo Latvijā, bet ir no citām valstīm, iesaistās ražas novākšanā, viens no lielākiem izaicinājumiem, kā apgalvo organizācijas pārstāvis, bija tieši savstarpējā nesaprašanās starp dažādu kultūru cilvēkiem. Šķiet pilnīgi skaidrs – nepieciešamas darba rokas, bet, kad tās pieejamas, sākam šaubīties, vai tās ir “pareizās” darba rokas. Tās ir situācijas, ar kurām ikviens varam saskarties, bet, lai tās cieņpilni risinātu, ir vērts noklausīties lekciju par diskrimināciju, kuras ietvaros tiek iedoti instrumenti diskriminācijas atpazīšanai no savu emociju izpratnes spektra līdz juridiskā ietvara skaidrojumam, kas ietver arī jaunāko tiesu prakšu izskatīšanu. Ne velti katrs piektais darba devējs atzinis, ka aizspriedumi un stereotipi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc darba kolektīvos netiek pieņemti cilvēki no dažādām sociālajām grupām. Atgādināsim – grupas, kas var saskarties un saskaras ar diskrimināciju, nereti ir grūti pamanāmas.
- Otra no būtiskās tēmām ir universālais dizains. Daudz jau spriests, bet atkal un atkal nākas sastapties ar situācijām, kad cilvēki nespēj iekļūt publiskās telpās, viesu namos, izglītības iestādēs un citviet. Viegli teikt “esam šajās telpās, tās nav mūsu un tur nav iespējams neko darīt, lai telpas pielāgotu cilvēkam ar fiziska rakstura traucējumiem”. Un tomēr, Latvijā ir kāda privāta augstskola – Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža, kas lielu daļu mācību procesa pārcēla uz ēkas pirmo stāvu, lai nodrošinātu, ka no dzimšanas neredzīgam cilvēkam tiek radīta labvēlīga un pielāgota studiju vide. Mācību iestāde arī veic būtisku ieguldījumu pedagogu un administratīvā personāla izglītošanu par to, kādā veidā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir kāda fiziska vai garīga rakstura traucējumi. Tātad, iespējas ir vienmēr, bet nozīmīga ir vēlme veidot pieejamu vidi. Un neatkarīgi no tā, kādās telpās atrodaties, vienmēr ir iespējas padomāt par cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts vides pieejamībā no skatu punkta – tie ir mani cilvēki un viņiem nepieciešama tieši mana izpratne. Tas ir labs sākums! Ja plāno celt jaunu objektu, esi aicināts sazināties ar vides pieejamības ekspertiem, bet pats galvenais – kā apgalvo eksperti – radi vidi cilvēkiem nevis formāli pildi būvnormatīvus. Šajā ziņā arī cieņa ir būtiska no abām pusēm – gan no tā, kuram pielāgota vide nepieciešama, gan no tā, kuram ir ietekme to pielāgot.
- Trešā tēma, kas izraisa pretrunīgas emocijas, jo nereti ir slēpta un ir dziļi personiska, ir dzimumu līdztiesība. Dzimumu līdztiesības aspekti variē no tā, ka cilvēkiem par vienādu darbu netiek maksāts vienāds atalgojums, neskatoties, ka darba apjoms un pienākumi ir vienādi, bet atšķirības veido vai cilvēks ir sieviete, vai vīrietis. Jāteic, ka nereti var iedomāties, ka šāda prakse būtu raksturīga tikai kādiem nelieliem uzņēmumiem, tomēr nē – šādi nevienlīdzības simptomi un prakse raksturīgi arī lieliem uzņēmumiem ar senu vēsturi un spēcīgām tradīcijām. Šī problēma iesakņojusies, jo dzimumu līdztiesība, attīstoties cilvēcei mainās, uzlabojās, bet tas nenozīmē, ka darbs var apstāties, jo nevienlīdzība joprojām pastāv un ir dziļi iesakņojusies daudzās mūsu dzīves sfērās. Otrs nozīmīgs aspekts, kas ir dzimumu nevienlīdzības galējā izpausme, ir vardarbība. Vardarbība ir tēma, ar kuru daudzi saskārušies, tomēr, par to ir grūti runāt, jo nereti cilvēki, kuri cietuši no vardarbības tiek par to vainoti. Apmācībās “Skatu Punkti” viedokļi atšķiras un tēma vienmēr raisa padziļinātas diskusijas, tomēr pētnieki ir pierādījuši, ka tieši vardarbības un tās seku novēršanas dēļ Latvija ik gadu zaudē aptuveni 400 miljonus eiro. Bet ikvienam ir iespēja savā darbā izmantot dzimuma perspektīvā balstītu budžeta veidošanu, lai panāktu, ka ieguldītais resurss patiesi atbalsta abus dzimumus. Tas nozīmē, ka ar budžeta veidošanu un sekojot uzmanīgi līdzi tam, kur un kā tiek investēti organizācijas resursi, tiek analizēts, kas ir galvenais “gala saņēmējs”, un ja ir iespējas, veidot budžetu veidā, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pakalpojumus saņemt gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī šajā jautājumā eksperti var sniegt vērtīgus padomus efektivitātes uzlabošanai Jūsu organizācijai.
Pēdējo divu gadu laikā mācībās piedalījušies arī pārstāvji no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits mērāms tūkstošos un apgrozījums vairākos simtos miljonu, piemēram, SIA Schwenk Latvija, AS Latvijas Balzams, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Skonto Prefab, SIA Orkla Latvia, SIA VK tranzīts, SIA Bucher Municipal, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Maxima Latvija, AS UPB, SIA Rimi Latvia. Tas, ka šie uzņēmumi izvēlas kļūt par skatpunktniekiem, nozīmē to, ka viņiem rūp viņu darbinieku labklājība. Iespējams, ne vienmēr un ne tūlīt pārmaiņas ir veicamas, bet mums, tiem, kuri īsteno “Skatu Punkti” mācību programmas, ir būtiski, ka pēc iespējas plašāks cilvēku loks kļūst atvērti un dažādas krīzes situācijas spēj risināt cieņpilni, ar pozitīvu iznākumu visām pusēm. Aicinām skatpunktnieku tīklā! Piesakies mācībām www.skatupunkti.lv.
Rasma Pīpiķe
Vadošā eksperte – dažādības vadība
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”
Citas ziņas
Šodien, 30. aprīlī, vairāk nekā 50 aprūpes centra seniori un pārstāvji piedalījās kampaņas pasākumā, kas bija veltīts klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Par “Zaļā misija” rezultātiem pastāstīja kampaņas pārstāvji, bet darbnīcas ar projekta finansiālu atbalstu nodrošināja Ventspils dizaina darbnīca RADE. Darbnīcu laikā ikvienam pasākuma dalībniekam bija iespējams sev izveidot personalizētu auduma maisiņu un ūdens pudeli. Aktivitātes organizētas ar mērķi veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu un vides apziņu – ne tikai lai uzlabotu dalībnieku izpratni par atkritumu samazināšanu un vairākkārtēju izmantošanu, bet arī sniegtu iespēju izveidot personīgu un praktisku priekšmetu, kas ikdienā atgādinās par vides aizsardzības nozīmi. Kampaņa “Zaļā misija” aktivitātēs šo gadu laikā iesaistījusi dažādu vecuma grupu pārstāvjus, tomēr lielākoties tie bijuši bērni, jaunieši un pieaugušie. Tieši tāpēc tika saskatīta nepieciešamība iesaistīt arī seniorus, gan sniedzot zināšanas par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem, gan sagādājot pozitīvas emocijas un praktisku darbošanos. Pasākuma laikā tika popularizētas kampaņas ietvaros īstenotās aktivitātes, piemēram klimata nodarbības, klimata darbnīcas “Tava sapņu ūdens pudele” un “Tava sapņu termokrūze”, kā arī akcija “Lai vecais top par jauno”. Kampaņas ietvaros izveidoti arī 400 izglītojoši komplekti, kas izdalīti skolām. Komplektos iekļauta izglītojoša informācija par apģērbu atjaunošanas iespējām, kā arī viss nepieciešamais, lai skolas un mājas apstākļos būtu iespējams apdrukāt apģērbu termodrukas tehnikā. Saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes no skolām! Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Pagājuši trīs gadi kopš Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) sadarbībā ar Norvēģijas partneri International Development Norway (IDN) īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu, kā laikā iedzīvotāji dažādos veidos informēti par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Kampaņas ietvaros organizēti izglītojoši pasākumi un veidoti informatīvi materiāli. Norvēģijas pieredze kampaņas “Zaļā misija” īstenošanai bija ļoti noderīga un pat nepieciešama: “Klimata pārmaiņas un vides jautājumi Norvēģijai ir svarīgs temats valstiskā un arī starptautiskā līmenī. Esam priecīgi dalīties ar savu pieredzi ar Latvijas pārstāvjiem, kopīgi īstenojot kampaņu un sniedzot ieskatu mūsu valstī īstenotajās aktivitātēs, lai līdzīgas darbības varētu pielāgot un īstenot arī Latvijā,” IDN izpilddirektors Anders Stølan par dalību kampaņas organizēšanā. Norvēģijā izglītošana par cilvēces ietekmi uz klimata pārmaiņām notiek jau no mazotnes – skolēni piedalās ražas novākšanā un dabas resursu izmantošanā, un apspriež resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Klimata zinības caurvij dažādus mācību priekšmetus, piemēram, sociālās zinības, ētiku, reliģiju un veselības mācību, atspoguļojot klimata pārmaiņas sociālās, ekonomiskās un vides kontekstā. Skolotāji mācību saturu veido paši, tādā veidā radot pozitīvu augsni bērnu attīstībai. Atbildība par klimata pārmaiņām negulstas tikai uz izglītības sistēmas pleciem – ir novērojama liela sociālā iesaiste norvēģu vidū. Vecāki piedalās bērnu izglītošanā un veic brīvprātīgo darbu gan skolās, gan citās sabiedriskās aktivitātēs. Norvēģijas valsts iestādes ievieš risinājumus, kas samazina privāto transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošanu, sniedzot atbalstu elektroauto iegādei. Oslo centrā privātajiem transportlīdzekļiem ir ierobežotas parkošanās iespējas, bet pilsētas infrastruktūra ir tik attīstīta, ka lielai daļai tās iedzīvotāju nemaz nav vajadzība pēc privātā transportlīdzekļa izmantošanas. Liela daļa sabiedriskā transporta – gan sauszemes, gan ūdens – darbināmi ar elektrību. Kampaņas “Zaļā misija” ietvaros radīts interaktīvs mācību saturs, radošas darbnīcas un digitālie rīki klimata jautājumu apguvei. Divu gadu laikā aizvadītas vairāk nekā 70 nodarbības, kurās piedalījušies vairāk nekā 1200 skolēni. Sabiedrības izglītošanas nolūkos sadarbībā ar vides organizācijām īstenotas arī informatīvās kampaņas sociālajos medijos un citos plašsaziņas līdzekļos. Klimata darbnīcās, apgūstot ilgtspējīgu resursu izmantošanu un saņemot iespēju apdrukāt ilgtspējīgu ūdens pudeli, termokrūzi un auduma maisiņu, iesaistījušies turpat 200 dalībnieki, savukārt vairāk nekā 700 dalībnieki apmeklējuši pop-up izbraukuma klimata darbnīcas Ventspils valspilsētā un novadā. Klimata nodarbības un darbnīcas īstenotas ar VATP esošās dizaina darbnīcas RADE un Nākotnes klases iesaisti. Kampaņas “Zaļā misija” un projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” īstenošana noslēgsies 2024. gada 30. aprīlī, tomēr iegūtās zināšanas paliks un sniegs iedvesmu organizēt citas aktivitātes nākotnē, lai veidotu zaļāku nākotni! Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Otrdien, 30. aprīlī, no plkst. 10.00 līdz 12.00 notiks pasākums, kas veltīts klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Pasākuma laikā tiks popularizēti kampaņas rezultāti, kā arī organizētas darbnīcas senioriem. To laikā būs iespēja mācīties par dažādām ar klimatu un vidi saistītām tēmām, kā arī izveidot sev daudzreiz lietojamus auduma maisiņus un ūdens pudeles. Kampaņa “Zaļā misija” sadarbībā ar Ventspils dizaina darbnīcu RADE organizēs izbraukuma darbnīcu, kā laikā dalībniekiem būs iespēja darboties radoši. Aktivitāte tiek organizēta ar mērķi veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu un vides apziņu – tā ne tikai uzlabos dalībnieku izpratni par atkritumu samazināšanu un vairākkārtēju izmantošanu, bet arī sniegs iespēju bez maksas izveidot personīgu un praktisku priekšmetu, kas ikdienā atgādinās par resursu apzinātas izmantošanas nozīmi. Pasākumā piedalīsies Ventspils Senioru aprūpes centra iemītnieki, tomēr aicināti piedalīties arī citi interesenti, rakstot uz e-pasta adresi misija@vatp.lv . Jau iepriekš “Zaļā misija” priecējusi iedzīvotājus ar dažādām aktivitātēm, piemēram, organizējot akciju “Lai vecais top par jauno” un klimata darbnīcas “Tava sapņu ūdens pudele” un “Tava sapņu termokrūze”. Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Trešdien, 17. janvārī, Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar projekta “Circular spaces” partneriem organizēja vebināru “Apritīgas koprades darbnīcas - atslēga uz apritīgu uzņēmējdarbību” 2024. gada Pasaules aprites ekonomikas foruma ietvaros. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieki gan no tuvākajām valstīm, gan arī no tālākām, kā piemēram, Apvienotās Karalistes, Lebanonas, Malaizijas un citām. Vebināra virsmērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar jēdzienu “koprades darbnīca” (angļu val. – makerspace) un to, kā caur Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Circular spaces” aktivitātēm ieviesīsim aprites ekonomikas principus šajās darbnīcās un kā izglītosim koprades darbnīcu apmeklētājus. Koprades darbnīcas ir vietas, kurās top prototipi un jaunu uzņēmumu idejas. Svarīgi, lai jau no uzņēmuma darbības sākuma tajā tiktu ieviest aprites ekonomikas principi. Tas ne tikai samazina uzņēmuma ietekmi uz vidi, bet padara to arī konkurētspējīgāku. Arvien vairāk klientu pievērš uzmanību tam, kādus produktus piedāvā uzņēmējs un vai iegādātā prece ir ilgmūžīga, nododama atkārtotai pārstrādei. Projekta īstenošana sniedz iespēju izstrādāt ne tikai konkrētus risinājumus definētajai problēmai, bet arī sadarboties ar citu valstu partneriem Baltijas jūras reģiona ietvaros. Sadarbība ar organizācijām un cilvēkiem, kuri ir pieredzējuši dažādās jomās, dod iespēju nonākt pie labākajiem risinājumiem, mācīties vienam no otra, kā arī nodot projektā izstrādātos risinājumus plašākai mērķauditorijai. Pēc partneru prezentācijām vebinārs turpinājās ar Pasaules aprites ekonomikas forumā notiekošās diskusijas “Cilvēki – pārmaiņu virzītājspēks” skatīšanos. Diskusijas laikā tika izcelts, cik svarīga ir cilvēku loma aprites ekonomikas ieviešanā. Diskusijas secinājums bija, ka, ja patērētāji būs izglītoti par aprites ekonomiku un tās principiem, tad viņi sāks arī ražotājiem pieprasīt produktus vai pakalpojumus, kas ir izstrādāti pēc šiem principiem. Projekta “Circular spaces” izveidotā mācību programma ir tieši mērķēta, lai cilvēki stiprinātu savas prasmes par aprites ekonomiku gan teorētiski, gan praktiski. Izstrādātā izglītības programma ir pieejama projekta tīmekļvietnē sadaļā “Solutions”. Šobrīd lielākoties dzīvojam pēc lineārās ekonomikas modeļa, kura pamatā ir „paņem, saražo, patērē, izmet” pieeja. Savukārt aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgākā laika periodā. Tādējādi tiek pagarināts produktu aprites cikls. Praksē tas nozīmē līdz minimumam samazināt atkritumu apjomu. Kad pienāk kāda produkta lietošanas laika beigas, tā materiālus pēc iespējas cenšas atgriezt ekonomikā. Tos var lietderīgi izmantot atkal un atkal, tādējādi radot papildu vērtību. Pasākums norisinājās Pasaules aprites ekonomikas foruma ietvaros. Projekta partneri – Valmieras novada pašvaldība, nodibinājums “Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks” (Ventspils dizaina darbnīca RADE), Valmieras attīstības aģentūra (Valmieras koprades darbnīca DARE), Kaunas Science and Technology Park, Lithuania Innovation Centre, Creator Makerspace (Norvēģija), Maker (Dānija), Technical University of Applied Sciences Wildau (Vācija). Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Circular Economy makerspace” (projekta Nr. #C024) ietvaros. Vairāk informācijas: www.vatp.lv/projekti/circular-spaces. Informāciju sagatavoja: Elizabete Ločmele Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vides komunikācijas projektu vadītāja tālr. 64207150
Pozitīvi cilvēki pozitīviem sasniegumiem!
- +371 63664934
- info@vatp.lv
- Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1, Ventspils, LV-3602