Kā kļūt par skatpunktnieku?
2020. gada 12. oktobris
Ikvienam var būt citāds redzējums par jautājumiem, ar kuriem saskaramies ikdienā, darbā. Īpaši šajā laikā, kad jebkura līmeņa vadītājiem jāpieņem sarežģīti lēmumi saistībā ar radušos pandēmiju, ir labi, ka krīžu starplaikos ir iespēja izmantot iespējas, lai izglītotos un spēcinātu savas prasmes dažādības vadībā.
Varam būt gandarīti, ka Sabiedrības integrācijas fonda un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka organizētajās mācībās 2020. gadā jau piedalījušies 173 dalībnieki, no kuriem 36 piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Ieguvumi" augstākā līmeņa vadītājiem, bet 137 dalībnieki piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Cieņa" organizāciju darbiniekiem. Kopš 2017. gada beigām programmu apguvuši jau 584 cilvēki, kuri arī pievienojušies skatpunktnieku saimei.
Esam gandarīti, ka ikviena grupa, kura beigusi šo apmācību programmu, turpina būt iesaistīti skatpunktnieku tīklā. Pēc katrām mācībām tiek veidota WhatsApp grupa, kas noder dalībnieku savstarpējam atbalstam, turpinot dalīties ar pieredzi, attīstīt jaunas sadarbības formas, sniegt citiem savstarpēju atbalstu, kad tas nepieciešams. Tomēr, vēlamies atgādināt, ka atbalstu savā darbā, saistībā ar dažādības vadības jautājumiem var iegūt ikviens cilvēks un ikviens darba devējs, kurš nav vēl paspējis piedalīties apmācībās. Visi mācību ietvaros iesaistītie eksperti ir praktiķi savās jomās un nodrošina atbalstu citiem savas kompetences ietvaros.
Kāds atbalsts ir pieejams darba devējiem un darba ņēmējiem?
- Viena no interesantām tēmām, kuru aktualizē organizācijas un darba devēji un šis problēmjautājums arvien ir aktuāls darbaspēka kontekstā, bet par to nav viegli un viennozīmīgi runāt, ir diskriminācija. Diskriminācijas gadījumos nepietiek tikai ar to, ka pārzini definīciju vai spēj pateikt “es nevienu nediskriminēju”. Ar diskrimināciju saistītās problēmsituācijas ir izteikti specifiskas un prasa iedziļināšanos. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem zemniekiem trūka darbinieku, bet, kad organizācija “Make room” bija noorganizējusi, ka studenti, kuri dzīvo Latvijā, bet ir no citām valstīm, iesaistās ražas novākšanā, viens no lielākiem izaicinājumiem, kā apgalvo organizācijas pārstāvis, bija tieši savstarpējā nesaprašanās starp dažādu kultūru cilvēkiem. Šķiet pilnīgi skaidrs – nepieciešamas darba rokas, bet, kad tās pieejamas, sākam šaubīties, vai tās ir “pareizās” darba rokas. Tās ir situācijas, ar kurām ikviens varam saskarties, bet, lai tās cieņpilni risinātu, ir vērts noklausīties lekciju par diskrimināciju, kuras ietvaros tiek iedoti instrumenti diskriminācijas atpazīšanai no savu emociju izpratnes spektra līdz juridiskā ietvara skaidrojumam, kas ietver arī jaunāko tiesu prakšu izskatīšanu. Ne velti katrs piektais darba devējs atzinis, ka aizspriedumi un stereotipi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc darba kolektīvos netiek pieņemti cilvēki no dažādām sociālajām grupām. Atgādināsim – grupas, kas var saskarties un saskaras ar diskrimināciju, nereti ir grūti pamanāmas.
- Otra no būtiskās tēmām ir universālais dizains. Daudz jau spriests, bet atkal un atkal nākas sastapties ar situācijām, kad cilvēki nespēj iekļūt publiskās telpās, viesu namos, izglītības iestādēs un citviet. Viegli teikt “esam šajās telpās, tās nav mūsu un tur nav iespējams neko darīt, lai telpas pielāgotu cilvēkam ar fiziska rakstura traucējumiem”. Un tomēr, Latvijā ir kāda privāta augstskola – Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža, kas lielu daļu mācību procesa pārcēla uz ēkas pirmo stāvu, lai nodrošinātu, ka no dzimšanas neredzīgam cilvēkam tiek radīta labvēlīga un pielāgota studiju vide. Mācību iestāde arī veic būtisku ieguldījumu pedagogu un administratīvā personāla izglītošanu par to, kādā veidā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir kāda fiziska vai garīga rakstura traucējumi. Tātad, iespējas ir vienmēr, bet nozīmīga ir vēlme veidot pieejamu vidi. Un neatkarīgi no tā, kādās telpās atrodaties, vienmēr ir iespējas padomāt par cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts vides pieejamībā no skatu punkta – tie ir mani cilvēki un viņiem nepieciešama tieši mana izpratne. Tas ir labs sākums! Ja plāno celt jaunu objektu, esi aicināts sazināties ar vides pieejamības ekspertiem, bet pats galvenais – kā apgalvo eksperti – radi vidi cilvēkiem nevis formāli pildi būvnormatīvus. Šajā ziņā arī cieņa ir būtiska no abām pusēm – gan no tā, kuram pielāgota vide nepieciešama, gan no tā, kuram ir ietekme to pielāgot.
- Trešā tēma, kas izraisa pretrunīgas emocijas, jo nereti ir slēpta un ir dziļi personiska, ir dzimumu līdztiesība. Dzimumu līdztiesības aspekti variē no tā, ka cilvēkiem par vienādu darbu netiek maksāts vienāds atalgojums, neskatoties, ka darba apjoms un pienākumi ir vienādi, bet atšķirības veido vai cilvēks ir sieviete, vai vīrietis. Jāteic, ka nereti var iedomāties, ka šāda prakse būtu raksturīga tikai kādiem nelieliem uzņēmumiem, tomēr nē – šādi nevienlīdzības simptomi un prakse raksturīgi arī lieliem uzņēmumiem ar senu vēsturi un spēcīgām tradīcijām. Šī problēma iesakņojusies, jo dzimumu līdztiesība, attīstoties cilvēcei mainās, uzlabojās, bet tas nenozīmē, ka darbs var apstāties, jo nevienlīdzība joprojām pastāv un ir dziļi iesakņojusies daudzās mūsu dzīves sfērās. Otrs nozīmīgs aspekts, kas ir dzimumu nevienlīdzības galējā izpausme, ir vardarbība. Vardarbība ir tēma, ar kuru daudzi saskārušies, tomēr, par to ir grūti runāt, jo nereti cilvēki, kuri cietuši no vardarbības tiek par to vainoti. Apmācībās “Skatu Punkti” viedokļi atšķiras un tēma vienmēr raisa padziļinātas diskusijas, tomēr pētnieki ir pierādījuši, ka tieši vardarbības un tās seku novēršanas dēļ Latvija ik gadu zaudē aptuveni 400 miljonus eiro. Bet ikvienam ir iespēja savā darbā izmantot dzimuma perspektīvā balstītu budžeta veidošanu, lai panāktu, ka ieguldītais resurss patiesi atbalsta abus dzimumus. Tas nozīmē, ka ar budžeta veidošanu un sekojot uzmanīgi līdzi tam, kur un kā tiek investēti organizācijas resursi, tiek analizēts, kas ir galvenais “gala saņēmējs”, un ja ir iespējas, veidot budžetu veidā, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pakalpojumus saņemt gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī šajā jautājumā eksperti var sniegt vērtīgus padomus efektivitātes uzlabošanai Jūsu organizācijai.
Pēdējo divu gadu laikā mācībās piedalījušies arī pārstāvji no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits mērāms tūkstošos un apgrozījums vairākos simtos miljonu, piemēram, SIA Schwenk Latvija, AS Latvijas Balzams, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Skonto Prefab, SIA Orkla Latvia, SIA VK tranzīts, SIA Bucher Municipal, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Maxima Latvija, AS UPB, SIA Rimi Latvia. Tas, ka šie uzņēmumi izvēlas kļūt par skatpunktniekiem, nozīmē to, ka viņiem rūp viņu darbinieku labklājība. Iespējams, ne vienmēr un ne tūlīt pārmaiņas ir veicamas, bet mums, tiem, kuri īsteno “Skatu Punkti” mācību programmas, ir būtiski, ka pēc iespējas plašāks cilvēku loks kļūst atvērti un dažādas krīzes situācijas spēj risināt cieņpilni, ar pozitīvu iznākumu visām pusēm. Aicinām skatpunktnieku tīklā! Piesakies mācībām www.skatupunkti.lv.
Rasma Pīpiķe
Vadošā eksperte – dažādības vadība
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”
Citas ziņas

Projekta “Nākamās paaudzes mikroražotnes” ietvaros Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” turpina rūpniecisko pētījumu viedo industriālo ēku jomā. Pētījuma mērķis ir izstrādāt un validēt HVAC AI risinājumu, kas apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu vadībā apvieno mākslīgā intelekta, datu analītikas un mākoņmalas tehnoloģijas. 2026. gada otrajā ceturksnī būtisks progress sasniegts gan HVAC pilotinfrastruktūras attīstībā, gan reālu iekārtu datu integrācijā. Šie darbi nodrošina pamatu sistēmas tehnisko risinājumu turpmākai pārbaudei laboratorijas un pilotvides apstākļos. Pārskata periodā saņemta būvatļauja un izbūvēti ģeotermālajai sistēmai paredzētie urbumi un pieslēgumi. Veikts arī termālās reakcijas tests jeb TRT, iegūstot datus par grunts siltumvadītspēju, temperatūru un siltumapmaiņas īpašībām. Testa rezultāti ļauj novērtēt urbumu piemērotību, precizēt ģeotermālās sistēmas tehniskos parametrus un modelēt tās iespējamo darbību ilgtermiņā. Rūpnieciskā pētījuma tehniskās vides izveidei piegādāti zemes siltumsūkņu sistēmai nepieciešamie materiāli un komponentes. Turpināta arī esošās ventilācijas sistēmas darbības izvērtēšana, analizējot gaisa apmaiņu, sistēmas disbalansu un papildu pieplūdes nepieciešamību. Pamatojoties uz ventilācijas sistēmas izpētes un energoaudita rezultātiem, izvērtēta iespēja atgūt rūpniecības zonā esošo tehnisko nosūces iekārtu radīto siltumu. Šāds risinājums potenciāli ļautu efektīvāk izmantot ēkā jau pieejamo siltumenerģiju un samazināt kopējās apkures un dzesēšanas sistēmas slodzi. Pēc izbūves darbu pabeigšanas tiek veikta arī teritorijas sakārtošana. Rūpnieciskā pētījuma gaitā konstatēts, ka HVAC AI risinājuma pilnvērtīgai testēšanai un validācijai būs nepieciešami arī papildu ēkas pielāgošanas darbi. Tos plānots īstenot paralēli pārējām projekta aktivitātēm, tādēļ saskaņā ar pašreizējo darba grafiku tie neietekmēs kopējo projekta īstenošanas termiņu. Rūpniecisko pētījumu plānots pabeigt līdz 2026. gada decembrim. Otrs būtisks ceturkšņa rezultāts ir HVAC AI platformas savienošana ar reālu siltumsūkni. Pētījumā izmantots tāda paša modeļa siltumsūknis, kādu paredzēts uzstādīt pilotobjektā. Platforma drošā un šifrētā savienojumā regulāri saņem iekārtas galvenos darbības rādījumus. Platformai pieslēgti arī gaisa kvalitātes un mikroklimata sensori, kas uzkrāj datus par CO₂ koncentrāciju, temperatūru un relatīvo mitrumu. Tādējādi izveidota pirmā reālo datu kopa, kas turpmāk tiks izmantota sistēmas darbības analīzei un mašīnmācīšanās modeļu izstrādei. Programmatūras izstrādē īpaša uzmanība pievērsta datu kvalitātei un drošībai. Saņemtie mērījumi tiek automātiski pārbaudīti, lai identificētu trūkstošus, kļūdainus vai neatbilstošus rādījumus. Datu pārraide notiek šifrētā savienojumā, izmantojot piekļuves autentifikāciju, savukārt lietotāju lomu un darbību auditēšanas mehānismi nodrošina izsekojamu sistēmas lietošanu. Izveidota arī sākotnējā datu analītikas vide, tostarp vienota laikrindu datu krātuve un automatizēts datu ieguves un brīdinājumu mehānisms. Atsevišķu programmatūras funkciju darbība tiek pārbaudīta ar automatizētiem testiem. Rūpnieciskā pētījuma ietvaros izstrādāts sākotnējais laikapstākļu datos balstīts enerģijas patēriņa prognozēšanas modelis, kā arī pirmie mākslīgā intelekta komponentu prototipi. Šajā pētījuma posmā mākslīgais intelekts darbojas padomdevēja režīmā - tas sagatavo analīzi un rekomendācijas, bet lēmumu par darbību pieņem cilvēks. 2026. gada trešajā ceturksnī paredzēts turpināt sistēmu savstarpējo integrāciju un testēšanu, kā arī uzkrāt datus par sistēmas darbību vasaras apstākļos. Kopā ar SIA “TestDevLab” plānots izstrādāt sistēmas testēšanas stratēģiju, savukārt uz iegūto datu pamata tiks apmācīti un salīdzināti vairāki mašīnmācīšanās modeļi. Pilotvidē paredzēts pārbaudīt arī ģeneratīvā mākslīgā intelekta asistenta prototipu, kas operatoram sniegtu skaidrojumus un priekšlikumus sistēmas darbības optimizācijai. Rūpnieciskā pētījuma rezultāti veidos tehnisko un eksperimentālo pamatu HVAC AI sistēmas turpmākai pilnveidei, eksperimentālajai izstrādei un pilna mēroga prototipa pārbaudei reālos ekspluatācijas apstākļos. Līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts “Nākamās paaudzes mikroražotnes”. Līguma Nr.5.1.1.2.i.0/4/24/A/CFLA/003. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Aizvadītajā otrdienā, 9. jūnijā, Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā un dažādās pilsētas inovāciju lokācijās norisinājās Ventspils Biznesa atbalsta centra rīkotā tīklošanās un informatīvā pasākuma otrā daļa "Kafijas pauze ar uzņēmējiem #2 IESPĒJA". Pasākums atkal pulcēja plašu loku Ventspils valstspilsētas un novada uzņēmēju, kā arī biznesa ideju autoru, lai šoreiz ne tikai teorētiski pārrunātu biznesa attīstību, bet arī klātienē iepazītu unikālās iespējas, ko vietējā ekosistēma piedāvā uzņēmumu izaugsmei un modernizācijai. Pasākuma pirmā daļa norisinājās Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā 1, kur brīvā un nepiespiestā gaisotnē, malkojot kafiju, klātesošie tika iepazīstināti ar pirmajām pieturām: Dizaina darbnīca RADE pārstāvji iepazīstināja uzņēmējus ar iespējām radīt ne tikai mūsdienīgus dizainus pašu spēkiem, bet arī redzēt visu plašo RADE iekārtu klāstu, kas var palīdzēt spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībai. VATP Digitālā satura studijā savukārt viesiem bija iespēja izspēlēt un iefilmēt improvizētu interviju, kā arī iepazīties ar satura veidošanas rīkiem, kas palīdzētu uzlabot uzņēmumu vizuālo identitāti un digitālo klātbūtni tirgū. Tālāk pasākuma "odziņa" - kopīgi ar drošāko pārvadātāju Latvijai "Ventspils Reiss" autobusu devāmies un nākamajiem pieturas punktiem: Moomentum, kur komanda dalījās ar savu pieredzi un pakalpojumiem, atklājot iespējas ikvienam attālinātā darba veicējam un tiem, kas vēlas realizēt savus pasākumus, seminārus un citas idejas pašā Ventspils centrā ar brīnišķīgu skatu uz pilsētu. Savukārt Prototipēšanas centra eksperti sniedza detalizētu ieskatu par iespējām radīt un testēt jau nopietnākus produktus, izmantojot modernas tehnoloģijas un iekārtas, kas būtiski atvieglo ceļu no idejas līdz gatavam tirgus produktam. Uzņēmējiem tā bija lieliska iespēja savām acīm redzēt tehnoloģiskos procesus un rast praktiskas idejas savu uzņēmumu efektivitātes un konkurētspējas celšanai. Ventspils Biznesa atbalsta centrs izsaka lielu pateicību visiem pasākuma dalībniekiem par lielo interesi, aktīvajām diskusijām un vēlmi sadarboties. Uzņēmēju aktivitāte abos sērijas pasākumos apliecina, ka Ventspils reģiona komersantiem ir augsta motivācija ieviest inovācijas, izmantot vietējos atbalsta instrumentus un augt kopā. Uz tikšanos nākamajos Ventspils Biznesa atbalsta centra organizētajos pasākumos un semināros!

Ventspils Biznesa atbalsta centrs aicina uz pasākumu "Kafijas pauze ar uzņēmējiem" otro daļu ar nosaukumu IESPĒJA, lai dotos kopīgā izbraucienā, kur iepazīt dažādas Ventspilī piedāvātās iespējas uzņēmumiem. Pasākums norisināsies: 09.06 no plkst. 14:00-17:00 Sākums -Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā 1 (A1 ieeja, 2.stāvs) Pasākums - Bezmaksas Brīvā atmosfērā ar uzkodām un kafijas tasi Pasākuma programmas ietvaros būs iespējams dzirdēt par iespējām, kuras piedāvā: RADE VATP Digitālā satura studija Moomentum Prototipēšanas centrs Pēc pirmajām 2 prezentācijām dosimies kopīgā izbraukumā uz Moomentum un Prototipēšanas centru. Pieteikšanās uz pasākumu šeit:

