eeĢIS.lv – namu apsaimniekotāju rīks ar lielisku potenciālu

2016. gada 12. oktobrī nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) telpās notika reģionāls seminārs, kurā pirmo reizi publikai tika demonstrēts jaunizveidotais interaktīvais rīks, kas atrodams interneta vietnē www.eegis.lv.

Seminārs bija plaši apmeklēts, un tajā piedalījās pārstāvji no piecu pašvaldību - Kuldīgas, Talsu, Saldus, Liepājas un Ventspils pārvaldēm vai organizācijām, kas rūpējas par ēku fonda uzturēšanu vai nodrošina ar siltumenerģiju attiecīgajās pašvaldībās.

Semināra darba kārtībā bija iekļauti ziņojumi gan par pašu projektu, gan par rīku – tā saturu, darbības principiem, kā arī informāciju, kuru var iegūt, analizējot iekļauto termogrāfisko karšu informāciju, ar kuru dalījās gan projekta ieviesēji, gan rīka izstrādātāji SIA “SunĢIS” pārstāvis Pēteris Brūns un Ventspils Augstskolas zinātniece Linda Gulbe. Ar savu pieredzi dalījās projekta partnerorganizācijas IDN Norway pārstāvis Anders Stolan, ļaujot ieskatīties Norvēģijā aizsāktajās energoefektivitāti uzlabojošajās aktivitātēs.

Tomēr nenoliedzami semināra visaizraujošākā daļa bija Liepājas pašvaldības pārstāvja Mārtiņa Tīdena stāstījums par Liepājas lielisko pieredzi ēku siltināšanas un monitoringa jomā, kas kalpotu kā labās prakses piemērs jebkurai citai Latvijas pašvaldībai. To, ka šis ziņojums bija reti sastopams pieredzes un ekspertīzes apvienojums, kas katram semināra dalībniekam būtu īpaši jānovērtē, norādīja arī nākamais runātājs – projekta ietvaros piesaistītais energoefektivitātes eksperts Mikus Miķelsons. Viņš savā ziņojumā, kas būs iekļauts arī projekta gala rezultātā – pētījumā, norādīja uz valstī spēkā esošajā normatīvajā regulējumā atrodamajām kļūdām un nepilnībām, kas, viņaprāt, traucē arī valdības iedalītā Eiropas Savienības atbalsta finansējuma apgūšanas progresu.

Arī dalībnieki aktīvi iesaistījās sarunās un diskusijās ar ziņotājiem, diskusijas turpinot arī ārpus semināra oficiālās daļas. Neoficiālajā daļā dalībnieki tika aicināti apmeklēt Kurzemes Democentra ekspozīciju par klimata pārmaiņām, kas arī ir izveidota EEZ projekta ietvaros.

Minot tikai dažus no eeĢIS piedāvātajiem labumiem, eeĢIS:

• sniedz visplašāko šobrīd pieejamo ģeogrāfiskas teritorijas vizuālu ilustrāciju, izmantojot termogrāfiskas kartes (pagaidām atšķirīgā izšķirtspēja, ar maksimālo detalizācijas pakāpi 0.25 m uz pikseli) – šāda pārskata pievienotā vērtība ir tas, ka ar vienu ‘pārlidojumu’ tiek fiksēts pilsētas stāvoklis, reģiona vai pat iespējams visas valsts (Latvijas izmēra) stāvoklis vienā dienā. Izmaksas dalot uz vairākām pašvaldībām vai plānošanas reģioniem, ieguvēji ir visi;
• uzrāda indikatīvas siltumsalas, kas var liecināt par teritoriju ar paaugstinātu temperatūru, salīdzinot ar apkārtējo vidi, un norādīt uz potenciālu SEG izmešu avotu vai arī citu iemeslu paaugstinātas temperatūras fiksācijai (industriālās zonas, aktīva transporta izmantošana u.tml.);
• vizualizē ēkas jumta konstrukcijas siltumefektivitāti, uzrādot punktus vai reģionus, kur no jumta izdalās normām neatbilstošs karstuma daudzums, kas var liecināt par nepareizu vai nekvalitatīvu materiālu izmantošanu vai būvniecību;
• ļauj identificēt potenciālus siltuma zudumus ēkās, sniedzot sākotnējo vizuālo ēkas energoefektivitātes novērtējumu;
• ļauj apkopot ļoti plašu datu klāstu par ēkas vēsturisko attīstību, kategorizējot informāciju par ēkas pamatdatiem, konstrukciju, energodatiem, pievienot pielikumus (attēlus un dokumentus pdf formātā), kā arī apkopot informāciju par ēkas energopatēriņu;
• ļauj vizuāli identificēt ēkas statusu pēc kontūras krāsas kategorizācijas – vai ēkai ir veikts energoaudita pārskats, vai ēka ir siltināta vai arī ēkas energoefektivitātes uzlabošanai nav veiktas nekādas darbības, kā arī
• ar grafiku palīdzību ļauj vērot ēkas energopatēriņa sastāvu un izmaiņas laikā.

Izmantojot šī rīka potenciālu, ēku apsaimniekotāji, siltumenerģijas piegādātāji, pilsētu plānotāji, kā arī jebkurš iedzīvotājs spēs:

• identificēt galvenos CO2 un siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešu avotus;
• vizuāli fiksēt rūpnieciski neizolētu siltumtrašu atrašanās vietu;
• labāk plānot pašvaldības un privātā budžeta izlietojumu, piesaistāmās investīcijas, kā arī uzraudzīt veikto siltumnoturības uzlabošanas pasākumu efektivitāti;
• ievadīt jaunāko informāciju, atlasīt nepieciešamo vēsturisko vai statistisko informāciju, to eksportēt un vizualizēt nepieciešamajā formā, kā arī
• ēkas īpašniekam, esošam vai potenciālam telpu īrniekam uzzināt par ēkas siltumenerģijas patēriņu un reālām izmaksām, tādā veidā dodot godīgu iespēju pieņemt informētu lēmumu par telpu iegādi vai īri.

Mārtiņš Tīdens , Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks (īpašumu jautājumos) par eeĢIS rīku komentēja šādi:

“ Šāds rīks ir vienīgais, kas spēj vizuāli parādīt situāciju konkrētā pilsētā, reģionā vai pat visā valstī. To interneta vidē varētu lietot jebkurš, kuram ir interese par siltumenerģijas patēriņa efektivitāti dažādu apsvērumu dēļ - izvērtēt vai savā īpašumā enerģija tiek lietota pietiekami efektīvi, salīdzināt ar citiem īpašumiem, ļoti noderīga informācija, pērkot īpašumu. Savukārt pašvaldības, rūpējoties par gaisa kvalitāti savā teritorijā, šo rīku varētu izmantot teritorijas plānošanā un lēmumu pieņemšanā par resursu novirzīšanu problēmu risināšanai. Īpaši noderīgi būtu, lai spētu šķirot objektus dažādās grupās pēc dažādām pazīmēm.

Manuprāt, rīkam vajadzētu būt savienotam ar Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), kas sniegtu visplašāko ieskatu teritoriju energoefektivitātē, jo tiktu iekļauti dati par visiem veiktajiem energoauditiem. Arī no finanšu viedokļa efektīvāk būtu datu atjaunošana (aerotermogrāfija) lielā pasūtījumā, nevis daudzos mazos. Katrā ziņā šāds rīks būtu noderīgs ministrijām, pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem valstisko un privāto mērķu sasniegšanai un veicinātu izpratni par enerģijas efektīvu izmantošanu, piemēram, dzīvojamās mājas sapulcē par mājas renovāciju.”

Edgars Augustiņš, Saldus novada pašvaldības energopārvaldnieks uzskata, ka: “ Pašvaldībai, kuras mērķis ir ieviest energopārvaldības sistēmu, šis jaunais izstrādātais rīks var kalpot kā ērts darba rīks - sistēma, kurā vienkopus veikt vēsturisko un jauno ēku patēriņu datu reģistrēšanu un analīzi. Ņemot vērā, ka visi dati ir apkopoti vienuviet, mēs varētu salīdzināt ēku īpatnējos siltumenerģijas patēriņus, ērti eksportēt datus pēc konkrētiem atlases kritērijiem, izstrādāt attīstības stratēģiju jeb plānot nākotnes prioritāros darbus. Ja sistēma tiek izstrādāta Kurzemes vai pat valsts ietvaros, redzot kā kaimiņpilsētai iet ar energoefektivitāti, rīks var kalpot kā papildu motivācija pilsētas vadībai. Tā kā mūsdienās gandrīz visi rēķini tiek izsūtīti elektroniskā formātā, iespējams, pilnveidojot rīku, datu importēšana no rēķiniem varētu tikt organizēta automātiski, samazinot kļūdīšanos riskus un ietaupot energopārvaldnieka laiku.”

Aigars Ansbergs, SIA “Nekustamā īpašuma aģentūras “Ventspils Nami”” valdes priekšsēdētājs uzskata: “Kā ēku apsaimniekošanas uzņēmumam šis rīks ir ļoti interesants atklātas informācijas nodrošināšanai mūsu aprūpē esošo ēku iedzīvotājiem, kā arī citiem interesentiem. Šis rīks dotu iespēju iedzīvotājiem izvērtēt savas izmaksas pret citu ēku reālām izmaksām, un pieņemt pareizu lēmumu, piemēram, par nepieciešamību savu ēku siltināt. Ideālā gadījumā šis rīks būtu regulāri jāpapildina ar jaunākajiem ēku aero-termogrāfijas attēliem visai pilsētai, kas sniegtu iedzīvotājiem vizuālu demonstrāciju par ēkas energoefektivitāti. Tomēr vissvarīgākais ir nodrošināt pastāvīgu rīka papildināšanu ar jaunākajiem datiem.”

Kontaktpersona:
Salvis Roga
Nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”
Tel: +371 28663400
E-pasts: salvis.roga@vatp.lv
www.vatp.lv

Projekts Nr. 2/EEZLV02/14/GS/058 tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma grantu shēmas projektu iesniegumu atklātā konkursa "Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām" ietvaros.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 149 657 EUR, kur Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 131 717 EUR, bet pašu līdzfinansējums ir 17 939 EUR.

Projekta mērķis ir izstrādāt stratēģiju Kurzemes reģiona 5 lielāko pilsētu pašvaldībām, lai paaugstinātu pašvaldību zināšanas, kapacitāti un spējas izmantot izmaksu efektīvus sākotnējā energoaudita veikšanas veidus, pielietojot satelītdatus un jaunākās termālās auditēšanas tehnoloģijas.