VATP Nākotnes klase piedalījās konferencē "Izglītības radars 2022"

Šī gada 16. augustā Ventspilī norisinājās pirmā Ziemeļkurzemes pašvaldību - Ventspils valstspilsētas, Ventspils novada, Talsu novada un Kuldīgas novada - izglītības pārvalžu un nodaļu rīkotā konference pedagogiem un izglītības speciālistiem "Izglītības radars 2022". Konference pulcināja pedagogus, skolu vadības pārstāvjus, jomas speciālistus kā arī pašvaldības un valsts mēroga politikas veidotājus.

Konferences rīkotāji aicināja arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parku (VATP) sniegt savu redzējumu un ekspertīzi par digitalizācijas jautājumiem izglītības jomā. Plenārsēdē, kas norisinājās koncertzālē Latvija, klausītājus uzrunāja VATP Tehnoloģiju attīstības daļas vadītāja Sandra Rožkalne, informējot par tendencēm un labās prakses piemēriem izglītības digitalizācijā. Vēlāk daļai konferences dalībnieku bija iespēja apmeklēt VATP Nākotnes klasi un dizaina darbnīcu RADE, kur VATP eksperti praktiski demonstrēja Nākotnes klases un RADEs iespējas, kā arī uzrunāja dalībniekus par tematiem “Dizains, tehnoloģijas un uzņēmējdarbība skolēna acīm” un “Kā šodienas klasi pārvērst nākotnes klasē”?

Ventspilī digitālo tehnoloģiju jomai tiek pievērsta īpaša uzmanība jau vairāku gadu garumā. Ir daudzas lietas, ar ko patiešām varam lepoties, un to, uzrunājot konferences dalībniekus, akcentēja arī Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Plenārsēde un darbnīcas

Konferencei tika izvēlēta tēma Digitālā ekosistēma izglītības telpā. Izteikties par šo tēmu plenārsēdē tika aicināti gan izglītības, gan digitālo tehnoloģiju jomu profesionāļi. Konferencē uzstājās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, nodibinājuma Iespējamā misija vadītāja Ramona Urtāne, izglītības datu analīzes platformas Edurio Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča, SIA Lielvārds valdes priekšsēdētājs Andris Gribusts. Savukārt par Ventspils pieredzi un nākotnes redzējumu stāstīja Ventspils Digitālā centra direktore Elīna Kroņkalne, Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāns Vairis Caune, VATP pārstāve Sandra Rožkalne un SIA Azeron valdes loceklis Jānis Kūlbārdis. Konferences otrajā daļā dalībniekiem bija iespēja doties praktiskās vizītēs (darbnīcās), lai klātienē apskatītu zinātnes centru VIZIUM, Ventspils Tehnikuma, kā arī Ventspils Augstskolas laboratorijas, Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā izveidoto Nākotnes klasi un dizaina darbnīcu RADE.

Pratību mēriecīces

Konferences nosaukumā minētais vārds radars* izskaidro vēlmi konstatēt, kāda tad ir situācija Latvijā digitālās pratības jomā. Vairāki plenārsēdes eksperti savā uzstāšanās runā lietoja arī citu ģeogrāfijas jēdzienu – kompass**.

Viens no rādītājiem, kas pastāsta, kādi esam, ir DESI indekss (Digital Economy and Society Index), kurā salīdzināti Eiropas Savienības (ES) valstu rādītāji. Gan Arvils Ašeradens, gan Ieva Ilvesa norādīja, ka vēl pirms dažiem gadiem Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, bija diezgan kritiskā situācijā digitālās pratības ziņā. Šogad esam 18. vietā (pavisam indeksā iekļautas 28 valstis). Taču, kā uzsvēra Ilvesa, Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai attīstītos un piedzīvotu izaugsmi: mums ir ātrs un pieejams internets, augstas veiktspējas tīkla (VHCN) pārklājums (91%, vidēji ES – 70%), 80% iedzīvotāju ir kāda viedierīce, datorus izmanto vairāk nekā 50%, un gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju izmanto internetu saziņai ar valsts iestādēm un/vai preču un pakalpojumu iegādei.

Dators skolas somā

Moderna valsts sākas ar datoru skolas somā – šādu tematu konferencē pieteica un sīkāk iztirzāja Ilvesa. Latvijā patlaban tiek virzīts projekts, kas paredz, ka drīzā nākotnē katram Latvijas skolēnam būs savs dators, ko ikdienā ņemt līdzi uz skolu, lai to izmantotu jebkurā mācību priekšmetā. Iepirkuma process ir ieildzis un projekts ir aizkavējies, taču ir cerības, ka gada beigās 7. -9. klašu audzēkņi kā pirmie varētu saņemt viedierīces.

Datori, kā norādīja vairāki konferences dalībnieki, ir tikai rīks, kas palīdzēs veicināt digitalizācijas procesus izglītībā. Joprojām svarīga loma būs skolotājam – izglītības procesa virzītājam. Digitalizācija pilnībā izmainīs izglītības procesu. Situācijā, kad mācību līdzeklis skolēnam ir pieejams jebkurā laikā un vietā, bērns mācās pats, bet skolotājs ir gids, atbalstītājs un virzītājs, nākotnes izglītības procesa vīziju ieskicēja Saeimas pārstāvis Ašeradens. LIKTA prezidente Signe Bāliņa savu prezentāciju noslēdz ar izteikumu: «Šodien kāds mācās, lai tevi apsteigtu. Ko dari tu?»

Ieskicējot nākotni un atsaucoties uz 2020. gada Pasaules Ekonomikas foruma atziņām, Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Ilvesa norādīja: darbs nezudīs, taču tas mainīsies. Forumā secināts, ka jau līdz 2025. gadam 85 miljoni darba vietu izzudīs, taču 97 miljoni nāks klāt no jauna.

Apzinoties digitālo tehnoloģiju nozīmi, īpaša nozīme skolās šodien tiek pievērsta STEM jomas priekšmetiem (dabaszinībām un matemātikai). Aktuāls ir jautājums, kā panākt, lai skolēnus ieinteresētu šajos priekšmetos un lai tie pēc skolas beigšanas vēlētos apgūt profesijas, kas saistītas ar minētajiem priekšmetiem. Kā norādīja Vairis Caune, Ventspils Augstskolas IT fakultātes dekāns, nevar gribēt, lai visi izvēlētos STEM. Taču svarīgi, lai visās izglītības pakāpēs strādājošajiem būtu vienota vīzija un lai izglītībā iesaistītie savstarpēji sadarbotos.

Kā jūtas skolotājs

To, kā šodien savā profesijā jūtas skolotājs, noskaidrots pētījumā Skolotāja balss, kas veikts pēc uzņēmuma Lielvārds pasūtījuma. Par to sīkāk pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Gribusts. Piemēram, secināts, ka 60% pedagogu pietrūkst laika, lai paveiktu darba pienākumus vēlamajā kvalitātē. Viņš stāstīja arī par uzņēmuma veidotajiem digitālajiem materiāliem, kas tiek piedāvāti, lai atvieglotu skolotāju darbu un veicinātu izglītības kvalitāti. Par to, kāda ir skolotāju kāpšana prasmju kalnā un kas to var veicināt, runāja nodibinājuma Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ramona Urtāne. Savukārt Lauma Tuča akcentēja datu nozīmi digitālajā izglītības ekosistēmā.

Viens no iemesliem, kāpēc skolotājiem trūkst laika, lai darbus paveiktu vēlamajā kvalitātē, ir mācību līdzekļu trūkums. Valsts un Izglītības ministrija nav nodrošinājusi mācību grāmatas, kas atbilst jaunajam saturam, tāpēc pedagogi ziedo savu brīvo laiku, lai gatavotu mācību materiālus paši. Kā norādīja Ventspils valstspilsētas domes deputāts Aivars Lembergs, katrs skolotājs spiests kļūt par mācību grāmatu sastādītāju un izdevēju.

Rezolūzija

Plenārsēde noslēdzās ar rezolūciju, kurā apkopti konferences laikā izskanējušie atzinumi un ieteikumi. Dokumenta pirmajā punktā minēts, ka Latvijas pedagogiem nepieciešams spēcīgs atbalsts – darba alga un valsts motivācijas programma. Otrais punkts paredz, ka nepieciešams nodrošinājums ar jaunajam mācību saturam atbilstošām mācību grāmatām un mācību līdzekļiem (tostarp digitāliem), kā arī atbilstošs valsts finansējums to iegādei. Rezolūcijas trešajā punktā minēts, ka nepieciešams atbalsts skolēniem STE(A)M (dabaszinību, matemātikas un mākslas jomas) programmu apguvē jaunradītajos inovāciju centros (līdzīgi kā darbojas kultūras programma Skolas soma). Rezolūcija nosūtīta LR Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

*radars – radiotehniska ierīce mērķa atklāšanai un tā virziena un attāluma noteikšanai ar radiosignāliem;
**kompass – aparāts ģoegrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai (avots: tezaurs.lv).