Uzsākam projektu - Digitālo un drošības tehnoloģiju prasmju fonds POLIGONS

2026. gada 22. septembris

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks kopā ar partneriem uzsāk projekta “Digitālo un drošības tehnoloģiju prasmju fonds POLIGONS” īstenošanu.


Projekta mērķis ir izveidot un praksē pārbaudīt ilgtspējīgu prasmju fonda modeli, kas palīdzēs savlaicīgi identificēt uzņēmumiem nepieciešamās prasmes un nodrošināt mērķtiecīgu darbinieku profesionālo pilnveidi digitālo un drošības tehnoloģiju jomās.

Straujā tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta arvien plašāka izmantošana, kiberdrošības izaicinājumi un uzņēmumu digitalizācija būtiski maina darba tirgū nepieciešamās zināšanas un prasmes. Vienlaikus uzņēmumiem ir nepieciešami elastīgi risinājumi, kas ļauj ne tikai reaģēt uz jau pastāvošu prasmju trūkumu, bet arī savlaicīgi sagatavoties nākotnes vajadzībām.


POLIGONS iecerēts kā sadarbības platforma starp uzņēmumiem, darba ņēmēju pārstāvjiem, publisko sektoru un citām iesaistītajām pusēm, lai mācību piedāvājums būtu balstīts reālajās darba tirgus un nozaru vajadzībās.


Ko īstenos projekta laikā?

Projekta laikā paredzēts identificēt un analizēt digitālo un drošības tehnoloģiju jomā nepieciešamās prasmes, izstrādāt cilvēkkapitāla attīstības risinājumus un prasmju fonda darbības modeli, kā arī to aprobēt praksē.


Būtiska projekta daļa būs uzņēmumu iesaiste un atbalsta nodrošināšana darbinieku profesionālo prasmju pilnveidei. Tas ļaus uzņēmumiem mērķtiecīgi attīstīt darbinieku kompetences atbilstoši tehnoloģiju attīstībai un konkrētām biznesa vajadzībām.


Projektā paredzētas arī aktivitātes uzņēmumu un citu mērķgrupu iesaistei, sadarbības veidošanai, prasmju vajadzību apzināšanai un informācijas izplatīšanai par mācību un profesionālās pilnveides iespējām.


Projektu īsteno plaša partnerība

Projekta finansējuma saņēmējs un prasmju fonda pārvaldnieks ir biedrība “Latvijas Digitālais akselerators”.

Projektu īsteno sadarbībā ar:

  • Valmieras Attīstības aģentūru;
  • nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”;
  • Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību;
  • Latvijas Transatlantisko organizāciju;
  • Ekonomikas ministriju.


Partneru dažādā pieredze un kompetences ļaus prasmju fonda modeli veidot, apvienojot uzņēmējdarbības, tehnoloģiju, reģionālās attīstības, darba ņēmēju un valsts pārvaldes perspektīvas.


Par projektu

Projekta nosaukums: “Digitālo un drošības tehnoloģiju prasmju fonds POLIGONS”

Projekta Nr.: 4.2.4.1/2/25/A/003

Projekta īstenošanas periods: 01.07.2026.–30.11.2029.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 2 021 909,00 EUR

Projekta atbalsta finansējums: 1 920 813,55 EUR

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti” 4.2.4.1. pasākuma ietvaros.



Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) atbalstu.

Citas ziņas

Autors Signe Kraule 2026. gada 22. septembris
Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks kopā ar partneriem uzsāk jaunu projektu: uzmanības centrā - mākslīgais intelekts.
Autors Signe Kraule 2026. gada 14. septembris
Vai Jūsu darbinieki zinātu, kā rīkoties, saņemot aizdomīgu e-pastu vai saskaroties ar kiberincidentu? Ventspils Augsto tehnoloģiju parks aicina uzņēmumu darbiniekus un vadītājus uz praktiskām kiberdrošības apmācībām. 29.–30. oktobrī 13.00-17.00| Tiešsaistē | 10 akadēmiskās stundas Dalības maksa: 150 EUR + PVN
Autors Līna Damberga 2026. gada 30. jūnijs
Projekta “Nākamās paaudzes mikroražotnes” ietvaros Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” turpina rūpniecisko pētījumu viedo industriālo ēku jomā. Pētījuma mērķis ir izstrādāt un validēt HVAC AI risinājumu, kas apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu vadībā apvieno mākslīgā intelekta, datu analītikas un mākoņmalas tehnoloģijas. 2026. gada otrajā ceturksnī būtisks progress sasniegts gan HVAC pilotinfrastruktūras attīstībā, gan reālu iekārtu datu integrācijā. Šie darbi nodrošina pamatu sistēmas tehnisko risinājumu turpmākai pārbaudei laboratorijas un pilotvides apstākļos. Pārskata periodā saņemta būvatļauja un izbūvēti ģeotermālajai sistēmai paredzētie urbumi un pieslēgumi. Veikts arī termālās reakcijas tests jeb TRT, iegūstot datus par grunts siltumvadītspēju, temperatūru un siltumapmaiņas īpašībām. Testa rezultāti ļauj novērtēt urbumu piemērotību, precizēt ģeotermālās sistēmas tehniskos parametrus un modelēt tās iespējamo darbību ilgtermiņā. Rūpnieciskā pētījuma tehniskās vides izveidei piegādāti zemes siltumsūkņu sistēmai nepieciešamie materiāli un komponentes. Turpināta arī esošās ventilācijas sistēmas darbības izvērtēšana, analizējot gaisa apmaiņu, sistēmas disbalansu un papildu pieplūdes nepieciešamību. Pamatojoties uz ventilācijas sistēmas izpētes un energoaudita rezultātiem, izvērtēta iespēja atgūt rūpniecības zonā esošo tehnisko nosūces iekārtu radīto siltumu. Šāds risinājums potenciāli ļautu efektīvāk izmantot ēkā jau pieejamo siltumenerģiju un samazināt kopējās apkures un dzesēšanas sistēmas slodzi. Pēc izbūves darbu pabeigšanas tiek veikta arī teritorijas sakārtošana. Rūpnieciskā pētījuma gaitā konstatēts, ka HVAC AI risinājuma pilnvērtīgai testēšanai un validācijai būs nepieciešami arī papildu ēkas pielāgošanas darbi. Tos plānots īstenot paralēli pārējām projekta aktivitātēm, tādēļ saskaņā ar pašreizējo darba grafiku tie neietekmēs kopējo projekta īstenošanas termiņu. Rūpniecisko pētījumu plānots pabeigt līdz 2026. gada decembrim. Otrs būtisks ceturkšņa rezultāts ir HVAC AI platformas savienošana ar reālu siltumsūkni. Pētījumā izmantots tāda paša modeļa siltumsūknis, kādu paredzēts uzstādīt pilotobjektā. Platforma drošā un šifrētā savienojumā regulāri saņem iekārtas galvenos darbības rādījumus. Platformai pieslēgti arī gaisa kvalitātes un mikroklimata sensori, kas uzkrāj datus par CO₂ koncentrāciju, temperatūru un relatīvo mitrumu. Tādējādi izveidota pirmā reālo datu kopa, kas turpmāk tiks izmantota sistēmas darbības analīzei un mašīnmācīšanās modeļu izstrādei. Programmatūras izstrādē īpaša uzmanība pievērsta datu kvalitātei un drošībai. Saņemtie mērījumi tiek automātiski pārbaudīti, lai identificētu trūkstošus, kļūdainus vai neatbilstošus rādījumus. Datu pārraide notiek šifrētā savienojumā, izmantojot piekļuves autentifikāciju, savukārt lietotāju lomu un darbību auditēšanas mehānismi nodrošina izsekojamu sistēmas lietošanu. Izveidota arī sākotnējā datu analītikas vide, tostarp vienota laikrindu datu krātuve un automatizēts datu ieguves un brīdinājumu mehānisms. Atsevišķu programmatūras funkciju darbība tiek pārbaudīta ar automatizētiem testiem. Rūpnieciskā pētījuma ietvaros izstrādāts sākotnējais laikapstākļu datos balstīts enerģijas patēriņa prognozēšanas modelis, kā arī pirmie mākslīgā intelekta komponentu prototipi. Šajā pētījuma posmā mākslīgais intelekts darbojas padomdevēja režīmā - tas sagatavo analīzi un rekomendācijas, bet lēmumu par darbību pieņem cilvēks. 2026. gada trešajā ceturksnī paredzēts turpināt sistēmu savstarpējo integrāciju un testēšanu, kā arī uzkrāt datus par sistēmas darbību vasaras apstākļos. Kopā ar SIA “TestDevLab” plānots izstrādāt sistēmas testēšanas stratēģiju, savukārt uz iegūto datu pamata tiks apmācīti un salīdzināti vairāki mašīnmācīšanās modeļi. Pilotvidē paredzēts pārbaudīt arī ģeneratīvā mākslīgā intelekta asistenta prototipu, kas operatoram sniegtu skaidrojumus un priekšlikumus sistēmas darbības optimizācijai. Rūpnieciskā pētījuma rezultāti veidos tehnisko un eksperimentālo pamatu HVAC AI sistēmas turpmākai pilnveidei, eksperimentālajai izstrādei un pilna mēroga prototipa pārbaudei reālos ekspluatācijas apstākļos. Līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts “Nākamās paaudzes mikroražotnes”. Līguma Nr.5.1.1.2.i.0/4/24/A/CFLA/003. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
VATP organizētajās digitālo prasmju mācībās piedalījās 219 uzņēmumi un 974 darbinieki. Projekta laik
Autors Signe Kraule 2026. gada 25. jūnijs
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) kā Latvijas Digitālā akseleratora Ziemeļkurzemes reģiona kontaktpunkts laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2026. gada jūnijam ir īstenojis projektu "Digitālo prasmju attīstība jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai Latvijas komersantos”
Atvērt vairāk ziņu