Starpreliģiju dialogs ir nobriedušas nācijas pazīme
Norisinājušies pasākumu kopuma “Atvērtības triatlons” posmi #SAPRAST un #AUGT, kuru mērķis ir veicināt saliedētas sabiedrības veidošanos, mazinot diskrimināciju, kas rodas reliģiskās pārliecības un ticības dēļ. Kā pasākuma laikā atzina eksperti, Latvija sper pirmos soļus starpreliģiju dialogā, un tas tuvākajos gados noteikti būtu attīstāms darbības virziens.
Pasākuma uzdevums bija sniegt dalībniekiem iespēju izprast dažādību ticības un reliģiju kontekstā, izmantojot izzinošas lekcijas un uzdevumus, kā arī mācoties atpazīt aizspriedumu izcelsmi un apgūstot praktiskus veidus, kā pārvarēt savus aizspriedumus, skaidrojot tos un cieņpilni pieņemot cilvēkus, kuri pārstāv citu reliģisko kopienu.
Pasākuma viesis Mārtiņš Subatovičs, Septītās dienas adventistu mācītājs Rīgas Centra draudzē, uzsvēra: “Latvija sper pirmos soļus starpreliģiju dialoga veidošanā. Daudzviet pasaulē tas notiek tikai militārā formā un atklātā konfliktā. Veiksmīgs starpreliģiju dialogs ir morāli nobriedušas nācijas augstākais novērtējums.” Mārtiņš uzskata, ka starpreliģiju dialogs ir jāturpina un Latvija varētu kļūt par paraugu starptautiskā mērogā tieši sājā jomā.
Savukārt Sandra Dzenīte-Cālīte, “Zvannieku mājas” saimniece, kura ar ticību un reliģisko pārliecību sniegusi milzīgu atbalstu daudziem Latvijas bērniem, kas pārdzīvojuši dzīves netaisnību, apliecināja, ka viņas galvenais uzdevums ir atbalstīt tos, kuri sabiedrībā šķietami nav pieņemti, jo nereti tieši šie cilvēki izrāda vislielāko cilvēkmīlestību un atvērtību. Sandrai dzīvē nācies saskarties ar dažādiem, arī ne tik pozitīviem izaicinājumiem, pat ar tādiem, ka vietējās kopienas neiecietības dēļ “Zvannieku mājas” tika pārceltas četrdesmit kilometrus prom no vietējā ciema, tomēr tas nav licis apstāties, un Zvannieku mājas kopiena turpina savu dzīvi un izaugsmi patiesā atvērtībā un mīlestībā pret cilvēkiem, kuri ir nākuši no dažādām reliģiskām kopienām, tajā skaitā no Somālijas, kur 99% iedzīvotāju ir islāma ticīgie. Tādos gadījumos ir nepieciešams pielāgoties un reliģiskiem priekšstatiem likt atkāpties.
Bet Boutaina Boukhana, klientu konsultante finanšu uzņēmumā un musulmaņu kopienas pārstāve, dalījās pieredzē ar to, ka, pārceļoties uz Latviju, viņa nolēmusi ievērot latviešu tradīcijas un piekopt tās kultūru. Viņa ir pārliecināta, ka savus bērnus vēlas audzināt kā musulmaņu kopienai piederīgus, tomēr šeit būtiska ir paša cilvēka izvēle. Savā stāstā Boutaina ieminas par bailēm, kuras justu, ja nolemtu valkāt tradicionālo musulmaņu sieviešu apģērbu, tomēr ikdienā, cienot un ievērojot latviešu tradīcijas, viņai nav bijusi pieredze ar neiecietīgu attieksmi pret sevi. Savas lūgšanas viņa pielāgo savam darba ritmam šeit Latvijā un uzskata, ka tas nav iemesls, lai rastos problēmas, strādājot Latvijā.
“Mēs varam būt patiesi priecīgi, ka ar “Atvērtības triatlona” palīdzību mēs varam veicināt dialogu starp dažādām ticībām un reliģijām, tā labāk ļaujot izprast citam citu. Savstarpēja izpratne un pieņemšana ir būtisks priekšnoteikums, lai mēs varētu visi dzīvot tolerantā un saliedētā sabiedrībā,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
“Atvērtības triatlons” tiek īstenots Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību” un nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” sadarbības rezultātā, kura ietvaros tiek īstenoti mērķtiecīgi pasākumi dažādām sabiedrības grupām.
Citas ziņas
