Aicinām žurnālistikas un komunikācijas programmu studentus pieteikties mācībām "Skaļāk par klusumu"

Kā rīkoties, ja darba vietā rodas situācija, kurā nav skaidrs – tas ir tikai neveikls komentārs, stereotips vai jau aizskaroša attieksme? Kā mūsu pašu aizspriedumi var ietekmēt lēmumus par kolēģiem un darbiniekiem? Un ko šādās situācijās var darīt kolēģis, vadītājs un organizācija? Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” aicina uzņēmumu, biedrību un nodibinājumu vadītājus un darbiniekus pieteikties bezmaksas tiešsaistes mācību semināram “Cieņas kods”, kas norisināsies 15. septembrī no plkst. 9.00 līdz 13.00 platformā Zoom. Pieteikšanās semināram šeit . Seminārā dalībnieki ne tikai iepazīs vienlīdzīgu iespēju un dažādības vadības principus, bet arī praktiski analizēs situācijas, kas var rasties ikvienā darba kolektīvā. Seminārā runāsim par: Vārda brīvību, naida runu un cieņpilnu komunikāciju darba vidē Stereotipiem un aizspriedumiem, kas var ietekmēt mūsu ikdienas lēmumus Sarežģītām situācijām kolektīvā, kas saistītas ar vecumu, dzimumu, invaliditāti vai izcelsmi Iespējām rīkoties situācijās, kad darba vidē rodas diskriminācijas vai nevienlīdzīgas attieksmes riski Piekļūstamību darba vidē un šķēršļiem, kurus ikdienā ne vienmēr pamanām Praktiskiem soļiem, ko pēc semināra iespējams īstenot arī savā organizācijā Semināru vadīs Rasma Pīpiķe, sistēmiskās dažādības vadības eksperte, savukārt ar pieredzes stāstu par piekļūstamību darba vidē dalīsies Māris Ceirulis – vides piekļūstamības eksperts un Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs. Pēc semināra dalībnieki saņems neformālās izglītības iestādes “Nākotnes klase” apliecību par dalību mācībās, kā arī metodiskos materiālus un praktiskus rīkus turpmākam darbam savā organizācijā. Mācībām var pieteikt vadītājus un darbiniekus, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata. Seminārs paredzēts biedrībām un nodibinājumiem, mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem, kooperatīvajām sabiedrībām un kapitālsabiedrībām. Organizācijas aicinātas izmantot iespēju pieteikt arī vairākus kolēģus, lai seminārā iegūtās atziņas un praktiskos risinājumus pēc tam būtu vieglāk kopīgi pārrunāt un ieviest savā darba vidē. Pieteikšanās semināram šeit . Paralēli tiešsaistes semināriem visos Latvijas reģionos tiek organizēti arī klātienes divu dienu mācību semināri. Tuvākie mācību semināri norisināsies Augšdaugavas novadā, Ropažu novadā un Valmierā. Vairāk informācijas un pieteikšanās semināriem: www.vatp.lv/cienas-kods . Mācību seminārus īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils augsto tehnoloģiju parks” Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.3.4.1/1/23/I/001 “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” ietvaros. Papildu informācija: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projektu vadītājas asistente cienaskods@vatp.lv +371 22307039

Projekta “Nākamās paaudzes mikroražotnes” ietvaros Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” turpina rūpniecisko pētījumu viedo industriālo ēku jomā. Pētījuma mērķis ir izstrādāt un validēt HVAC AI risinājumu, kas apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu vadībā apvieno mākslīgā intelekta, datu analītikas un mākoņmalas tehnoloģijas. 2026. gada otrajā ceturksnī būtisks progress sasniegts gan HVAC pilotinfrastruktūras attīstībā, gan reālu iekārtu datu integrācijā. Šie darbi nodrošina pamatu sistēmas tehnisko risinājumu turpmākai pārbaudei laboratorijas un pilotvides apstākļos. Pārskata periodā saņemta būvatļauja un izbūvēti ģeotermālajai sistēmai paredzētie urbumi un pieslēgumi. Veikts arī termālās reakcijas tests jeb TRT, iegūstot datus par grunts siltumvadītspēju, temperatūru un siltumapmaiņas īpašībām. Testa rezultāti ļauj novērtēt urbumu piemērotību, precizēt ģeotermālās sistēmas tehniskos parametrus un modelēt tās iespējamo darbību ilgtermiņā. Rūpnieciskā pētījuma tehniskās vides izveidei piegādāti zemes siltumsūkņu sistēmai nepieciešamie materiāli un komponentes. Turpināta arī esošās ventilācijas sistēmas darbības izvērtēšana, analizējot gaisa apmaiņu, sistēmas disbalansu un papildu pieplūdes nepieciešamību. Pamatojoties uz ventilācijas sistēmas izpētes un energoaudita rezultātiem, izvērtēta iespēja atgūt rūpniecības zonā esošo tehnisko nosūces iekārtu radīto siltumu. Šāds risinājums potenciāli ļautu efektīvāk izmantot ēkā jau pieejamo siltumenerģiju un samazināt kopējās apkures un dzesēšanas sistēmas slodzi. Pēc izbūves darbu pabeigšanas tiek veikta arī teritorijas sakārtošana. Rūpnieciskā pētījuma gaitā konstatēts, ka HVAC AI risinājuma pilnvērtīgai testēšanai un validācijai būs nepieciešami arī papildu ēkas pielāgošanas darbi. Tos plānots īstenot paralēli pārējām projekta aktivitātēm, tādēļ saskaņā ar pašreizējo darba grafiku tie neietekmēs kopējo projekta īstenošanas termiņu. Rūpniecisko pētījumu plānots pabeigt līdz 2026. gada decembrim. Otrs būtisks ceturkšņa rezultāts ir HVAC AI platformas savienošana ar reālu siltumsūkni. Pētījumā izmantots tāda paša modeļa siltumsūknis, kādu paredzēts uzstādīt pilotobjektā. Platforma drošā un šifrētā savienojumā regulāri saņem iekārtas galvenos darbības rādījumus. Platformai pieslēgti arī gaisa kvalitātes un mikroklimata sensori, kas uzkrāj datus par CO₂ koncentrāciju, temperatūru un relatīvo mitrumu. Tādējādi izveidota pirmā reālo datu kopa, kas turpmāk tiks izmantota sistēmas darbības analīzei un mašīnmācīšanās modeļu izstrādei. Programmatūras izstrādē īpaša uzmanība pievērsta datu kvalitātei un drošībai. Saņemtie mērījumi tiek automātiski pārbaudīti, lai identificētu trūkstošus, kļūdainus vai neatbilstošus rādījumus. Datu pārraide notiek šifrētā savienojumā, izmantojot piekļuves autentifikāciju, savukārt lietotāju lomu un darbību auditēšanas mehānismi nodrošina izsekojamu sistēmas lietošanu. Izveidota arī sākotnējā datu analītikas vide, tostarp vienota laikrindu datu krātuve un automatizēts datu ieguves un brīdinājumu mehānisms. Atsevišķu programmatūras funkciju darbība tiek pārbaudīta ar automatizētiem testiem. Rūpnieciskā pētījuma ietvaros izstrādāts sākotnējais laikapstākļu datos balstīts enerģijas patēriņa prognozēšanas modelis, kā arī pirmie mākslīgā intelekta komponentu prototipi. Šajā pētījuma posmā mākslīgais intelekts darbojas padomdevēja režīmā - tas sagatavo analīzi un rekomendācijas, bet lēmumu par darbību pieņem cilvēks. 2026. gada trešajā ceturksnī paredzēts turpināt sistēmu savstarpējo integrāciju un testēšanu, kā arī uzkrāt datus par sistēmas darbību vasaras apstākļos. Kopā ar SIA “TestDevLab” plānots izstrādāt sistēmas testēšanas stratēģiju, savukārt uz iegūto datu pamata tiks apmācīti un salīdzināti vairāki mašīnmācīšanās modeļi. Pilotvidē paredzēts pārbaudīt arī ģeneratīvā mākslīgā intelekta asistenta prototipu, kas operatoram sniegtu skaidrojumus un priekšlikumus sistēmas darbības optimizācijai. Rūpnieciskā pētījuma rezultāti veidos tehnisko un eksperimentālo pamatu HVAC AI sistēmas turpmākai pilnveidei, eksperimentālajai izstrādei un pilna mēroga prototipa pārbaudei reālos ekspluatācijas apstākļos. Līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts “Nākamās paaudzes mikroražotnes”. Līguma Nr.5.1.1.2.i.0/4/24/A/CFLA/003. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) kā Latvijas Digitālā akseleratora Ziemeļkurzemes reģiona kontaktpunkts laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2026. gada jūnijam ir īstenojis projektu "Digitālo prasmju attīstība jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai Latvijas komersantos”