Pašvaldību vadītāji un eksperti diskutē par inovācijām pilsētu attīstībā

2019. gada 11. jūnijs

6. jūnijā Ventspils pulcēja pilsētu vadītājus un pilsētu attīstības speciālistus no visas Latvijas. Diskusiju pasākumā “Nākamās paaudzes inovācijas jaunu darba vietu radīšanā pilsētās” pašvaldību, valsts iestāžu, izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju un citi pārstāvji diskutēja par tādām Latvijas pilsētu aktualitātēm kā talantu piesaiste, izglītības tehnoloģiju nozīme un ieviešana, kā arī ārvalstu tiešo investīciju piesaiste un pilsētu mārketings. Pasākums bija veltīts Latvijā un Baltijā unikāla projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (NextGen) uzsākšanai.

Tēmu aktualitāti apliecināja lielais apmeklētāju skaits. Diskusiju klausīties un tajā piedalīties bija ieradušies vairāk kā simts eksperti un profesionāļi no Ventspils, Valmieras, Rīgas, Salaspils, Ozolniekiem, Aizkraukles, Liepājas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Kuldīgas, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Dobeles, Salas novada, Nīcas, Ķekavas, Jelgavas, Skrundas un Tukuma.

Paneļdiskusiju par talantu piesaisti pilsētām vadīja Your Move dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis, uz diskusiju aicinot Vidzemes Augstskolas administratīvo prorektori Ivetu Putniņu, Ventspils Augstskolas rektoru Kārli Krēsliņu un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa atbalsta centra vadītāju Ilzi Valdmani. Diskusija noslēdzās ar vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, tika uzsvērta pilsētu spēcīga zīmola nozīme, kā arī spēja sevi pozicionēt un “pārdot” tieši talantiem un profesionāļiem. Otrkārt, eksperti atzina, ka pilsētām jābūt ambiciozām un drosmīgām, nebaidoties savās idejās un attīstības projektos “apdzīt” valsti. Un, treškārt, eksperti diskutēja par ārvalstu studentu un profesionāļu piesaisti, kā arī augstskolu, uzņēmumu un sabiedrības gatavību tos uzņemt. Diskusijas dalībnieki secināja, ka uzņēmēji jau šobrīd nodarbina un ir gatavi nodarbināt ārvalstu speciālistus, un arī izglītības iestādes kļūst arvien atvērtākas, reizē uzsverot NextGen projektā plānoto aktivitāšu nozīmi jauna tipa mārketinga ieviešanā izglītības iestādēs, lai piesaistītu tieši Z paaudzes jauniešus. Noslēdzot diskusiju, eksperti aicināja Latvijas pilsētas un pašvaldības veidot arvien ciešāku sadarbību ar tehnikumiem un augstskolām, tādējādi daudz proaktīvāk iesaistoties sadarbībā ar jaunajiem talantiem un noturot tos reģionā.

Otrā paneļdiskusija tika veltīta izglītības tehnoloģiju jautājumam, kā arī tam, kāda ir izglītības tehnoloģiju ieviešanas un STEAM stiprināšanas nozīme nākotnes darba ņēmēju digitālās pratības veicināšanai. Diskusiju vadīja Ventspils Izglītības pārvaldes metodiskā dienesta vadītāja, Skola 2030 vecākā eksperte Inga Pāvula. Paneļdiskusijā piedalījās Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša, Ventspils Digitālā centra direktora vietnieks Raitis Roze un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Zinātnes centra “Kurzemes Democentrs” vadītāja Dita Lašinska. Šajā paneļdiskusijā bija divas nozīmīgākas atziņas. Pirmkārt, akūtā nepieciešamība mainīt izglītības sektorā strādājošo motivāciju un domāšanas veidu no fiksētā (es darbojos savu prasmju un zināšanu ietvaros, kritiku uztveru personīgi un pats sliktākais ir neizdošanās) uz izaugsmi orientēto (es visu varu apgūt, man patīk izmēģināt jaunas lietas, izaicinājumi un neizdošanās ir iespēja augt). Otrkārt, neatbildētais jautājums par motivāciju, kas cilvēkiem liek izvēlēties STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla, matemātika) virzienus kā savu karjeras ceļu. Eksperti uzdeva retoriskus jautājumus par to, vai jaunieša lēmumu par labu STEAM mainīs obligāts eksāmens fizikā, savstarpēja skolu salīdzināšanās ar eksāmenu rezultātiem, vai tomēr nepieciešams ieviest risinājumus, kas balstīti padziļinātā to audzēkņu, kas izvēlējušies STEAM, motivācijas pētījumā.

Noslēdzošā paneļdiskusija tika veltīta ļoti interesantai tēmai – ārvalstu tiešo investīciju piesaistei pilsētām . Paneļdiskusiju vadīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, uz diskusiju aicinot Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, Ventspils domes priekšsēdētāja 1. vietnieku infrastruktūras jautājumos Jāni Vītoliņu un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētāju Ivaru Eglāju. Diskusijas dalībnieki pārrunāja vairākus jautājums, kas attiecināmi uz valsts tēlu un politiku kopumā un kas būtiski ietekmē ikvienas pilsētas un pašvaldības iespējas piesaistīt investīcijas. Kā nozīmīgākie šķēršļi tika minēti neskaidrais valsts zīmols kopumā, Latvijas un Baltijas valstu kā piefrontes zonas novērtējums no ārvalstu investoru puses, grūtības ārvalstu uzņēmumiem atvērt kontus bankās un saņemt aizdevumus projektu realizēšanai, kā arī ES programmu zemais finansējuma apjoms industriālo ēku būvniecībai. Diskusijas noslēgumā gan Ventspils, gan Valmieras pārstāvji apstiprināja savu apņēmību turpināt rūpēties par rūpniecības izaugsmi pilsētās, tai skaitā uzsverot sadarbības nozīmi, kuras rezultātā NextGen projekta ietvaros taps esošajai situācijai pielāgotas pilsētu stratēģijas un mārketinga pasākumi tieši ārvalstu investīciju piesaistei.

Projekts ”Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (NextGen) ļaus Ventspilī un Valmierā ieviest un testēt jaunas pieejas darba vietu radīšanā. Viens no NextGen projekta uzdevumiem būs dalīties ar projekta ietvaros paveikto un rezultātiem, kā arī gataviem risinājumiem ar citām Latvijas un Eiropas pilsētām.

Foto: Valmieras Attīstības aģentūra

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.

Citas ziņas

Autors Signe Kraule 2026. gada 30. janvāris
Nenokavē lielisku iespēju pieteikties dažādos kursos, ko vada Didzis Ābele ar 100% atbalstu!
Autors Signe Kraule 2026. gada 29. janvāris
Nenokavē lielisku iespēju pieteikties llzes Palmbahas kursam ar 100% atbalstu!
Autors Kristīne Macate 2026. gada 23. janvāris
“Biznesa atbalsta centrs Ventspilī ir izveidots ar skaidru mērķi – motivēt veidot jaunus uzņēmumus, atbalstīt jau esošos uzņēmējus un palīdzēt uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību Ventspilī un esam ieguldījuši lielu darbu aizvadītājā gadā, lai šo mērķi īstenotu” atskatoties uz aizvadīto gadu, atklāj Gvido Grīnbergs, Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītājs 2025. gads Biznesa atbalsta centram bija aktīvs, darbiem bagāts un ļoti praktisks. Galvenais uzsvars tika likts nevis uz sarežģītiem projektu nosaukumiem, bet uz reālu ieguvumu uzņēmējiem – pieejamiem rīkiem, zināšanām un atbalstu ikdienas biznesa attīstībai. Gada laikā uzņēmējiem tika nodrošināta piekļuve modernām CNC iekārtām prototipu izstrādei un iespējai izmēģināt digitālos risinājumus pirms investīciju veikšanas, kas ļauj uzņēmējiem pieņemt pārdomātākus lēmumus un mazināt riskus. Gada izskaņā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā tika atklāta profesionāli aprīkota telpa attālinātam darbam un digitālā satura veidošanai, kuru turpmāk varēs lietot uzņēmēji un citas radošas personas, attīstot savu uzņēmējdarbību.
Autors Līna Damberga 2026. gada 22. janvāris
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) īsteno mācības žurnālistikas un komunikāciju programmu studentiem par plašsaziņas līdzekļu lomu neiecietības atpazīšanā un mazināšanā. Pieteikšanās šeit . Mācību mērķis: pilnveidot žurnālistikas un komunikāciju programmu studentu izpratni par neiecietības jautājumiem, sniedzot zināšanas par plašsaziņas līdzekļu, tostarp sociālo mediju, lomu neiecietības atpazīšanā un mazināšanā; attīstīt viņu kritisko domāšanu un spēju paust argumentētu viedokli par aktuālām tēmām un situācijām neiecietības kontekstā; attīstīt prasmes atpazīt neiecietību un naidu, kas vērsts pret pašiem žurnālistiem. Norises datumi un vietas: Valmiera , Vidzemes Augstskola (2026. gada 20. februāris no plkst. 9.30-16.50) Rīga , Aston Hotel (2026. gada 23. februāris no plkst. 9.30-16.50) Ventspils , Ventspils Augstskola (2026. gada 24. februāris no plkst. 9.30-16.50) Mērķauditorija: Latvijas augstskolu žurnālistikas un komunikāciju programmu studenti, tajā skaitā tādi, kuri paralēli studijām uzsākuši pirmās darba gaitas. Tēmas: Žurnālists kā iekļaujošas sabiedrības veidotājs Iekļaujoša komunikācija un valoda Sociālie mediji, sabiedrība un žurnālists Kritiskā domāšana Mācību laikā dalībnieki analizēs reālas situācijas un tiesu prakses piemērus, piedalīsies praktiskās darbnīcās un diskusijās, mācīsies atpazīt neiecietības izpausmes mediju telpā, kā arī iegūs praktiskas iemaņas ētiskas, iekļaujošas komunikācijas veidošanā. Pasniedzēji: Linda Rudzroga – eksperte mediju jautājumos, speciāliste ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi mārketingā, sabiedriskajās attiecībās un digitālajā komunikācijā. Vada lekcijas Ventspils Augstskolā un profesionālās pilnveides kursus komunikācijas zinātņu jomā, akcentējot stratēģisko domāšanu, radošu pieeju un praktisku zināšanu pielietojumu. Linda Rudzroga ieguvusi Sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē un profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Ilze Bērziņa, eksperte diskriminācijas novēršanas jautājumos. Ilze ir cilvēktiesību eksperte ar ilggadēju pieredzi drošības, policijas darba un starptautiskās sadarbības jomās. Viņa ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās tiesībās un cilvēktiesībās Raula Wallenberga institūtā Zviedrijā, kā arī bakalaura un maģistra grādus tiesību zinātnēs Latvijas Policijas akadēmijā. Ilze ir arī pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, kur studentiem māca par cilvēktiesību aizsardzību un starptautiskajiem mehānismiem. Mācību rezultāti: Iegūtas zināšanas par žurnālista profesijas lomu un ietekmi neiecietības mazināšanā. Iegūtas zināšanas uz izpratne par neiecietības un naida izpausmes veidiem, lai tos atpazītu un mazinātu, kā arī par vārda brīvības robežām. Iegūtas zināšanas un nostiprinātas prasmes un iemaņas, kas ļauj žurnālistiem mazināt neiecietības izpausmes mediju telpā, veicot savus ikdienas pienākumus – plānojot darbu, gatavojot publikācijas un intervijas, u.c. Iegūtas zināšanas par neiecietības un naida izpausmes sekām, atbildību un mazināšanas stratēģijām. Iegūtas zināšanas un informācija par dažādiem piemēriem no tiesu prakses Latvijā un ārvalstīs. Uzlabotas kritiskās domāšanas iemaņas, lai atpazītu dažādas situācijas un saredzētu savu lomu neiecietības mazināšanā. Mācību laikā tiks nodrošināta ēdināšana, tajā skaitā pusdienas, uzkodas un dzērieni. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām nekavēties ar pieteikšanos. Pieteikšanās šeit . Papildu jautājumu gadījumā aicinām Jūs sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu lina.damberga@vatp.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 22307039. Mācību sesijas žurnālistikas un komunikāciju programmu studentiem "Skaļāk par klusumu" tiek organizētas programmas "Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros.
Atvērt vairāk ziņu