Pašvaldību vadītāji un eksperti diskutē par inovācijām pilsētu attīstībā

2019. gada 11. jūnijs

6. jūnijā Ventspils pulcēja pilsētu vadītājus un pilsētu attīstības speciālistus no visas Latvijas. Diskusiju pasākumā “Nākamās paaudzes inovācijas jaunu darba vietu radīšanā pilsētās” pašvaldību, valsts iestāžu, izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju un citi pārstāvji diskutēja par tādām Latvijas pilsētu aktualitātēm kā talantu piesaiste, izglītības tehnoloģiju nozīme un ieviešana, kā arī ārvalstu tiešo investīciju piesaiste un pilsētu mārketings. Pasākums bija veltīts Latvijā un Baltijā unikāla projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (NextGen) uzsākšanai.

Tēmu aktualitāti apliecināja lielais apmeklētāju skaits. Diskusiju klausīties un tajā piedalīties bija ieradušies vairāk kā simts eksperti un profesionāļi no Ventspils, Valmieras, Rīgas, Salaspils, Ozolniekiem, Aizkraukles, Liepājas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Kuldīgas, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Dobeles, Salas novada, Nīcas, Ķekavas, Jelgavas, Skrundas un Tukuma.

Paneļdiskusiju par talantu piesaisti pilsētām vadīja Your Move dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis, uz diskusiju aicinot Vidzemes Augstskolas administratīvo prorektori Ivetu Putniņu, Ventspils Augstskolas rektoru Kārli Krēsliņu un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa atbalsta centra vadītāju Ilzi Valdmani. Diskusija noslēdzās ar vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, tika uzsvērta pilsētu spēcīga zīmola nozīme, kā arī spēja sevi pozicionēt un “pārdot” tieši talantiem un profesionāļiem. Otrkārt, eksperti atzina, ka pilsētām jābūt ambiciozām un drosmīgām, nebaidoties savās idejās un attīstības projektos “apdzīt” valsti. Un, treškārt, eksperti diskutēja par ārvalstu studentu un profesionāļu piesaisti, kā arī augstskolu, uzņēmumu un sabiedrības gatavību tos uzņemt. Diskusijas dalībnieki secināja, ka uzņēmēji jau šobrīd nodarbina un ir gatavi nodarbināt ārvalstu speciālistus, un arī izglītības iestādes kļūst arvien atvērtākas, reizē uzsverot NextGen projektā plānoto aktivitāšu nozīmi jauna tipa mārketinga ieviešanā izglītības iestādēs, lai piesaistītu tieši Z paaudzes jauniešus. Noslēdzot diskusiju, eksperti aicināja Latvijas pilsētas un pašvaldības veidot arvien ciešāku sadarbību ar tehnikumiem un augstskolām, tādējādi daudz proaktīvāk iesaistoties sadarbībā ar jaunajiem talantiem un noturot tos reģionā.

Otrā paneļdiskusija tika veltīta izglītības tehnoloģiju jautājumam, kā arī tam, kāda ir izglītības tehnoloģiju ieviešanas un STEAM stiprināšanas nozīme nākotnes darba ņēmēju digitālās pratības veicināšanai. Diskusiju vadīja Ventspils Izglītības pārvaldes metodiskā dienesta vadītāja, Skola 2030 vecākā eksperte Inga Pāvula. Paneļdiskusijā piedalījās Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša, Ventspils Digitālā centra direktora vietnieks Raitis Roze un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Zinātnes centra “Kurzemes Democentrs” vadītāja Dita Lašinska. Šajā paneļdiskusijā bija divas nozīmīgākas atziņas. Pirmkārt, akūtā nepieciešamība mainīt izglītības sektorā strādājošo motivāciju un domāšanas veidu no fiksētā (es darbojos savu prasmju un zināšanu ietvaros, kritiku uztveru personīgi un pats sliktākais ir neizdošanās) uz izaugsmi orientēto (es visu varu apgūt, man patīk izmēģināt jaunas lietas, izaicinājumi un neizdošanās ir iespēja augt). Otrkārt, neatbildētais jautājums par motivāciju, kas cilvēkiem liek izvēlēties STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla, matemātika) virzienus kā savu karjeras ceļu. Eksperti uzdeva retoriskus jautājumus par to, vai jaunieša lēmumu par labu STEAM mainīs obligāts eksāmens fizikā, savstarpēja skolu salīdzināšanās ar eksāmenu rezultātiem, vai tomēr nepieciešams ieviest risinājumus, kas balstīti padziļinātā to audzēkņu, kas izvēlējušies STEAM, motivācijas pētījumā.

Noslēdzošā paneļdiskusija tika veltīta ļoti interesantai tēmai – ārvalstu tiešo investīciju piesaistei pilsētām . Paneļdiskusiju vadīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, uz diskusiju aicinot Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, Ventspils domes priekšsēdētāja 1. vietnieku infrastruktūras jautājumos Jāni Vītoliņu un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētāju Ivaru Eglāju. Diskusijas dalībnieki pārrunāja vairākus jautājums, kas attiecināmi uz valsts tēlu un politiku kopumā un kas būtiski ietekmē ikvienas pilsētas un pašvaldības iespējas piesaistīt investīcijas. Kā nozīmīgākie šķēršļi tika minēti neskaidrais valsts zīmols kopumā, Latvijas un Baltijas valstu kā piefrontes zonas novērtējums no ārvalstu investoru puses, grūtības ārvalstu uzņēmumiem atvērt kontus bankās un saņemt aizdevumus projektu realizēšanai, kā arī ES programmu zemais finansējuma apjoms industriālo ēku būvniecībai. Diskusijas noslēgumā gan Ventspils, gan Valmieras pārstāvji apstiprināja savu apņēmību turpināt rūpēties par rūpniecības izaugsmi pilsētās, tai skaitā uzsverot sadarbības nozīmi, kuras rezultātā NextGen projekta ietvaros taps esošajai situācijai pielāgotas pilsētu stratēģijas un mārketinga pasākumi tieši ārvalstu investīciju piesaistei.

Projekts ”Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (NextGen) ļaus Ventspilī un Valmierā ieviest un testēt jaunas pieejas darba vietu radīšanā. Viens no NextGen projekta uzdevumiem būs dalīties ar projekta ietvaros paveikto un rezultātiem, kā arī gataviem risinājumiem ar citām Latvijas un Eiropas pilsētām.

Foto: Valmieras Attīstības aģentūra

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.

Citas ziņas

Autors Kristīne Macate 2026. gada 22. aprīlis
Mūsdienu straujajā biznesa vidē zināšanas nav tikai resurss – tā ir uzņēmuma konkurētspējas degviela. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) caur projektiem "LIFT" un "Digitālo prasmju attīstība" ir kļuvis par tiltu starp uzņēmumu ambīcijām un praktiskiem panākumiem. Nesen veiktā aptauja un klientu atsauksmes atklāj stāstu par drosmi mainīties, digitālo izrāvienu un jaunu efektivitātes līmeni. Kāpēc uzņēmumi izvēlas mācīties? Lielākā daļa mūsu klientu pirms apmācībām saskārās ar dažādiem izaicinājumiem: laika trūkums, milzīgs informācijas apjoms darba vidē, ko grūti strukturēt, finanšu trūkums, digitālo prasmju trūkums un nepieciešamību pēc darbinieku domāšanas veida maiņas digitālajā laikmetā. Kā atzīst Ventspils metināšanas rūpnīcas pārstāve: "Bija daudzi simptomi un cēloņi, kas ir jālabo. Meklēju zināšanas problēmu risinājumiem". Tas ir pats būtiskākais - spēja pamanīt un risināt-, īpaši šobrīd, kad uzņēmumiem ir jāspēj tikt līdzi mūsdienu digitālā laikmeta tempam.
Autors Kristīne Macate 2026. gada 31. marts
Latvijā projekta “Nākamās paaudzes mikroražotnes” ietvaros tiek īstenots rūpnieciskais pētījums, kura mērķis ir attīstīt inovatīvus HVAC (apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas) risinājumus, izmantojot mākslīgā intelekta un mākoņmalas tehnoloģiju iespējas. Pētījumu viedo industriālo ēku jomā īsteno Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kas projekta ietvaros nodrošina HVAC AI sistēmu izstrādes virziena attīstību un koordināciju. 2026. gada pirmajā ceturksnī rūpnieciskā pētījuma ietvaros veikta padziļināta HVAC sistēmu analīze un tehnoloģisko risinājumu izvērtēšana. Tika pētīti AVK sistēmu izmaiņu risinājumi, analizētas iespējamās sistēmu konfigurācijas un veikts tehniskais izvērtējums, lai nodrošinātu pamatu HVAC AI sistēmas izstrādei. Vienlaikus veikta ģeotermālās sistēmas tehnoloģisko risinājumu izpēte, izvērtējot iespējamo urbumu konfigurācijas, darbības principus un integrācijas iespējas ar HVAC sistēmām. Šī izpēte ir būtiska ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu attīstībai. Papildus analizēta ventilācijas sistēmu darbība, izvērtēti gaisa plūsmas disbalansa cēloņi un identificēti iespējamie tehniskie risinājumi gaisa apmaiņas optimizācijai, lai nodrošinātu stabilu un efektīvu mikroklimata pārvaldību industriālajās ēkās. Rūpnieciskā pētījuma rezultātā tiks izstrādāti un validēti risinājumi, kas ļaus attīstīt HVAC AI sistēmu ar spēju reāllaikā analizēt datus un automātiski pielāgot apkures, ventilācijas un dzesēšanas procesus. Tas nodrošinās efektīvāku energoresursu izmantošanu, uzlabos iekštelpu mikroklimatu un samazinās ēku ekspluatācijas izmaksas. Rūpnieciskā pētījuma rezultāti kalpos par pamatu turpmākai tehnoloģiju attīstībai un praktiskai ieviešanai viedajās industriālajās ēkās. Līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts “Nākamās paaudzes mikroražotnes”. Līguma Nr.5.1.1.2.i.0/4/24/A/CFLA/003. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Autors Signe Kraule 2026. gada 27. marts
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un Latvijas Digitālais akselerators (LDA) sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO) uzsāk vērienīgu noturības stiprināšanas mācību ciklu Latvijas uzņēmumiem, piedāvājot līdz šim reģionos vēl nebijušu iespēju klātienē apgūt visaptverošas drošības, krīžu vadības un uzņēmuma darbības nepārtrauktības prasmes.
Autors Līna Damberga 2026. gada 19. marts
Vai Tavas klases skolēni ir gatavi kļūt par klimata supervaroņiem? Klimata kapibara kopā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” aicina Latvijas 1.-6. klašu skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā “Klimata supervaroņi”. Tā ir iespēja skolēniem radošā un aizraujošā veidā iepazīt klimata pārmaiņu tēmu un saņemt vērtīgas un aizraujošas balvas! Vairāk informācijas par konkursu un pieteikšanās šajā saitē . Skolēni tiek aicināti izveidot vizuālu radošo darbu (zīmējumu, gleznu, kolāžu, maketu u.c.) par tēmu “Klimata supervaroņi”. Dalībniekiem ir iespēja izvēlēties kādu no 4 tematiskajām kategorijām – ikdienas paradumi, ūdens nozīme, mežu loma vai nākotnes planēta. Aicinām piedalīties visu klasi kopā, veicinot sadarbību un ideju apmaiņu. Skolotājs šajā procesā kalpos kā iedvesmotājs un virzītājs, savukārt bērni – kā ideju autori. Pieteikšanās konkursam notiek līdz 2026. gada 20. aprīlim šajā saitē , savukārt radošie darbi jāiesniedz līdz 24. aprīlim, nosūtot tos uz e-pasta adresi konkurss@vatp.lv . Lai palīdzētu sagatavoties konkursam, 2026. gada 2. aprīlī no plkst. 16.00 līdz 16.45 notiks informatīvs vebinārs, kurā pedagogi un interesenti varēs uzzināt vairāk par konkursa norisi, uzdot jautājumus un smelties idejas radošo darbu izstrādei. Pieteikšanās vebināram šajā saitē .  Konkursā iesniegtos darbus vērtēs žūrija, kurā apvienoti dažādu jomu pārstāvji – vides eksperts, mākslinieks un pedagogs. Lai nodrošinātu godīgu izvērtēšanu, darbi tiks vērtēti trīs grupās – 1.–2., 3.–4. un 5.–6. klašu grupās. Papildus žūrijas vērtējumam tiks organizēts arī publiskais balsojums, kura rezultātā tiks noteikti simpātiju balvu ieguvēji. Kopā tiks apbalvotas 12 klases. Uzvarētājus sagaida vērtīgas un izglītojošas balvas, tostarp Ventspils dizaina darbnīcas “RADE” organizēta auduma maisiņu apdrukas darbnīca skolā, izglītojošs izbrauciens uz dabas vai vides objektu, galda spēles par dabu un ekosistēmām, kā arī termoapdrukas komplekti. Konkursa ietvaros radītie darbi tiks apkopoti arī publiskā galerijā, iedvesmojot citus kļūt par klimata supervaroņiem. Ar plašāku informāciju un konkursa nolikumu aicinām iepazīties konkursa tīmekļa vietnē: www.vatp.lv/klimata-supervaroni . Vairāk informācijas: Līna Damberga konkurss@vatp.lv +371 22307039 Radošo darbu konkurss "Klimata supervaroņi" tiek īstenots projekta "Radošo darbu konkurss "Mana zaļā skola"" Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām" ietvaros. Vairāk par projektu šeit: www.vatp.lv/projekti/mana-zala-skola
Atvērt vairāk ziņu