Pašvaldību vadītāji un eksperti diskutē par inovācijām pilsētu attīstībā

2019. gada 11. jūnijs

6. jūnijā Ventspils pulcēja pilsētu vadītājus un pilsētu attīstības speciālistus no visas Latvijas. Diskusiju pasākumā “Nākamās paaudzes inovācijas jaunu darba vietu radīšanā pilsētās” pašvaldību, valsts iestāžu, izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju un citi pārstāvji diskutēja par tādām Latvijas pilsētu aktualitātēm kā talantu piesaiste, izglītības tehnoloģiju nozīme un ieviešana, kā arī ārvalstu tiešo investīciju piesaiste un pilsētu mārketings. Pasākums bija veltīts Latvijā un Baltijā unikāla projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (NextGen) uzsākšanai.

Tēmu aktualitāti apliecināja lielais apmeklētāju skaits. Diskusiju klausīties un tajā piedalīties bija ieradušies vairāk kā simts eksperti un profesionāļi no Ventspils, Valmieras, Rīgas, Salaspils, Ozolniekiem, Aizkraukles, Liepājas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Kuldīgas, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Dobeles, Salas novada, Nīcas, Ķekavas, Jelgavas, Skrundas un Tukuma.

Paneļdiskusiju par talantu piesaisti pilsētām vadīja Your Move dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis, uz diskusiju aicinot Vidzemes Augstskolas administratīvo prorektori Ivetu Putniņu, Ventspils Augstskolas rektoru Kārli Krēsliņu un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa atbalsta centra vadītāju Ilzi Valdmani. Diskusija noslēdzās ar vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, tika uzsvērta pilsētu spēcīga zīmola nozīme, kā arī spēja sevi pozicionēt un “pārdot” tieši talantiem un profesionāļiem. Otrkārt, eksperti atzina, ka pilsētām jābūt ambiciozām un drosmīgām, nebaidoties savās idejās un attīstības projektos “apdzīt” valsti. Un, treškārt, eksperti diskutēja par ārvalstu studentu un profesionāļu piesaisti, kā arī augstskolu, uzņēmumu un sabiedrības gatavību tos uzņemt. Diskusijas dalībnieki secināja, ka uzņēmēji jau šobrīd nodarbina un ir gatavi nodarbināt ārvalstu speciālistus, un arī izglītības iestādes kļūst arvien atvērtākas, reizē uzsverot NextGen projektā plānoto aktivitāšu nozīmi jauna tipa mārketinga ieviešanā izglītības iestādēs, lai piesaistītu tieši Z paaudzes jauniešus. Noslēdzot diskusiju, eksperti aicināja Latvijas pilsētas un pašvaldības veidot arvien ciešāku sadarbību ar tehnikumiem un augstskolām, tādējādi daudz proaktīvāk iesaistoties sadarbībā ar jaunajiem talantiem un noturot tos reģionā.

Otrā paneļdiskusija tika veltīta izglītības tehnoloģiju jautājumam, kā arī tam, kāda ir izglītības tehnoloģiju ieviešanas un STEAM stiprināšanas nozīme nākotnes darba ņēmēju digitālās pratības veicināšanai. Diskusiju vadīja Ventspils Izglītības pārvaldes metodiskā dienesta vadītāja, Skola 2030 vecākā eksperte Inga Pāvula. Paneļdiskusijā piedalījās Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša, Ventspils Digitālā centra direktora vietnieks Raitis Roze un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Zinātnes centra “Kurzemes Democentrs” vadītāja Dita Lašinska. Šajā paneļdiskusijā bija divas nozīmīgākas atziņas. Pirmkārt, akūtā nepieciešamība mainīt izglītības sektorā strādājošo motivāciju un domāšanas veidu no fiksētā (es darbojos savu prasmju un zināšanu ietvaros, kritiku uztveru personīgi un pats sliktākais ir neizdošanās) uz izaugsmi orientēto (es visu varu apgūt, man patīk izmēģināt jaunas lietas, izaicinājumi un neizdošanās ir iespēja augt). Otrkārt, neatbildētais jautājums par motivāciju, kas cilvēkiem liek izvēlēties STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla, matemātika) virzienus kā savu karjeras ceļu. Eksperti uzdeva retoriskus jautājumus par to, vai jaunieša lēmumu par labu STEAM mainīs obligāts eksāmens fizikā, savstarpēja skolu salīdzināšanās ar eksāmenu rezultātiem, vai tomēr nepieciešams ieviest risinājumus, kas balstīti padziļinātā to audzēkņu, kas izvēlējušies STEAM, motivācijas pētījumā.

Noslēdzošā paneļdiskusija tika veltīta ļoti interesantai tēmai – ārvalstu tiešo investīciju piesaistei pilsētām . Paneļdiskusiju vadīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, uz diskusiju aicinot Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, Ventspils domes priekšsēdētāja 1. vietnieku infrastruktūras jautājumos Jāni Vītoliņu un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētāju Ivaru Eglāju. Diskusijas dalībnieki pārrunāja vairākus jautājums, kas attiecināmi uz valsts tēlu un politiku kopumā un kas būtiski ietekmē ikvienas pilsētas un pašvaldības iespējas piesaistīt investīcijas. Kā nozīmīgākie šķēršļi tika minēti neskaidrais valsts zīmols kopumā, Latvijas un Baltijas valstu kā piefrontes zonas novērtējums no ārvalstu investoru puses, grūtības ārvalstu uzņēmumiem atvērt kontus bankās un saņemt aizdevumus projektu realizēšanai, kā arī ES programmu zemais finansējuma apjoms industriālo ēku būvniecībai. Diskusijas noslēgumā gan Ventspils, gan Valmieras pārstāvji apstiprināja savu apņēmību turpināt rūpēties par rūpniecības izaugsmi pilsētās, tai skaitā uzsverot sadarbības nozīmi, kuras rezultātā NextGen projekta ietvaros taps esošajai situācijai pielāgotas pilsētu stratēģijas un mārketinga pasākumi tieši ārvalstu investīciju piesaistei.

Projekts ”Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (NextGen) ļaus Ventspilī un Valmierā ieviest un testēt jaunas pieejas darba vietu radīšanā. Viens no NextGen projekta uzdevumiem būs dalīties ar projekta ietvaros paveikto un rezultātiem, kā arī gataviem risinājumiem ar citām Latvijas un Eiropas pilsētām.

Foto: Valmieras Attīstības aģentūra

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.

Citas ziņas

Autors Līna Damberga 2025. gada 13. decembris
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) 2025. gada 11. un 12. decembrī viesojās Rīgas Tehniskajā universitātē, kur kopā ar projekta partneriem no Somijas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Latvijas, Zviedrijas un Lietuvas piedalījās koprades darbnīcās, strādājot pie Digitālā dvīņa demonstrācijas platformas izstrādes. Projekta “CIRC-2-ZERO” mērķis ir veicināt mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu pāreju uz aprites ekonomikas principiem un klimata neitralitāti, vienlaikus stiprinot to digitālās un modernās ražošanas kapacitātes. Projekts fokusējas uz divām nozarēm – elektronikas ražošanu un koksnes produktu ražošanu, kurās raksturīgs augsts resursu patēriņš, ilgi produktu dzīves cikli un ievērojams aprites potenciāls. Latvijā projekta atbalsts būs pieejams elektronikas ražošanas uzņēmumiem. Izmantojot projekta ietvaros izstrādāto Digitālā dvīņa platformu, uzņēmumi varēs testēt, simulēt un optimizēt ražošanas procesus vēl pirms reālu izmaiņu ieviešanas. Dalība projektā ļaus uzņēmumiem pagarināt produktu kalpošanas laiku, samazināt materiālu patēriņu un palielināt ražošanas efektivitāti u.c. Plašāka informācija un pieteikšanās: vatp.lv/Circ2ZeroOpenCall . Projektā piedalās 13 partneri no Baltijas jūras reģiona valstīm: Somija – Häme University of Applied Sciences un Linna Business Development; Igaunija – Tallinn University of Technology un Tartu Science Park; Polija – Krakow Technology Park Vācija; Vācija – K8 Institute for Strategic Aesthetics un Academy of Fine Arts Saar; Latvija – Rīgas Tehniskā universitāte, VIZULO un nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”; Zviedrija – Luleå university of technology un Industrial Development Center North AB; Lietuva – VMG Lignum Systems. Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “CIRC-2-ZERO” (projekta Nr. #C070) ietvaros. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/circ-2-zero .
Autors Līna Damberga 2025. gada 1. decembris
2025. gada 28. novembrī Spīķeru koncertzālē norisinājās noslēguma pasākums, kurā piedalījās izglītojošo pasākumu cikla jauniešiem “Solis pretī” dalībnieki no visas Latvijas. Pasākumu organizēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Pasākumā pulcējās jaunieši no 17 izglītības iestādēm, kuri 2025. gadā apmeklēja reģionālos iecietības veicināšanas pasākumus Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Aktivitāšu mērķis bija rosināt jauniešus aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās un pret dažādām sabiedrības grupām, izprast neiecietības sekas un apzināties iespējamos rīcības modeļus. “Mēdz teikt, ka vardarbība mīl klusumu. Sabiedrības integrācijas fonds klusumu neatbalsta. Tāpēc programmai dots nosaukums “Solis pretī”, jo tieši aktīva rīcība – mācoties, apzinoties, iesaistoties un atbalstot – ir galvenā pārmaiņu atslēga ne tikai viena konkrēta cilvēka dzīvē, bet arī skolas vidē un sabiedrībā kopumā. Pārmaiņas prasa drosmi. Drosme prasa personīgu apņemšanos”, atzīst SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Noslēguma diena kļuva par iedvesmojošu, sirsnīgu un enerģijas piepildītu tikšanās vietu, kur jaunieši dalījās pieredzē, atziņās un idejās par iecietīgas vides veidošanu skolās un vienaudžu vidē. VATP projektu vadītāja Līna Damberga secina: “Dalībnieku idejas bija drosmīgas un praktiski īstenojamas, parādot to, ka jaunieši ir motivēti veidot drošāku un atvērtāku vidi vienaudžu vidū. Šī diena apliecināja, ka jaunieši ir gatavi sarunai, sadarbībai un pārmaiņu veidošanai. Enerģija, radošums un atklātība, ko viņi ienesa pasākumā, izcēla “Solis pretī” pasākumu vērtību un nepieciešamību.” Pasākumu vadīja jauniešu attīstības mentors Kārlis Ploks un “Solis pretī” programmas eksperts neformālās izglītības jautājumos darbā ar jauniešiem Emīls Anškens. Pasākuma laikā jaunieši izstrādātās idejas iecietības veicināšanai skolās un vienaudžu vidū, rosina turpināt iniciatīvas, kas mudina aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās, apzināties katras iesaistītās puses lomu, kā arī izprast neiecietības sekas un aktīvi rīkoties. Pasākumā piedalījās arī gotu subkultūras pārstāvis Kristiāns, kurš dalījās ar savu personīgo pieredzi un kopā ar jauniešiem diskutēja par neiecietību un diskrimināciju, ar ko var saskarties dažādu sabiedrības grupu pārstāvji. Savās atziņās dalījās arī jaunieši – vairāki no viņiem atzina, ka pasākums devis drosmi risināt sarežģītas situācijas, atbalstīt klasesbiedrus un aktīvi iestāties par iecietību. 2025. gadā tika organizēti pieci reģionālie pasākumi – Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Katrs pasākums sastāvēja no divām savstarpēji saistītām dienām, un tajos piedalījās vairāk nekā 130 vidusskolēni no 21 apdzīvotās vietas Latvijā – Ventspils, Ugāles, Liepājas, Kandavas, Saldus, Jelgavas, Dobeles, Iecavas, Ozolniekiem, Rēzeknes, Kaunatas, Krāslavas, Rekovas, Valmieras, Limbažiem, Ogres, Cesvaines, Jūrmalas, Salaspils, Ādažiem un Rīgas. Noslēguma pasākums kalpoja kā kopīgs atskats, iedvesma un motivācija tālākai jauniešu rīcībai savu skolu vides uzlabošanā. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” organizē Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Agate te
Autors Signe Kraule 2025. gada 27. novembris
Pievienojies praktiskai darbnīcai ar Agati Ambulti par biznesa procesu uzlabošanu ar mākslīgo intelektu
Autors Kristīne Macate 2025. gada 8. novembris
DistanceLAB rīki, tiešsaistes platforma un Living Labs ir publicēti – noslēguma seminārs jau pavisam drīz Attālinātais un hibrīddarbs vairs nav tikai tendence – tie ir kļuvuši par jauno normu. DistanceLAB projekts gandrīz trīs gadus ir strādājis, lai palīdzētu organizācijām Baltijas jūras reģionā pielāgoties šai realitātei. 2025. gadā esam sasnieguši nozīmīgu pavērsiena punktu: ir izveidota tiešsaistes platforma DistanceHub, kas piedāvā bezmaksas, praktiskus rīkus uzņēmumiem un publiskām organizācijām, lai veiksmīgi darbotos attālinātā vidē. DistanceLAB projekta laikā mēs esam sadarbojušies pāri robežām, lai palīdzētu organizācijām risināt galvenos attālinātā darba un pakalpojumu attīstības izaicinājumus, piemēram: Kā organizācijas var veicināt inovācijas attālināti? Kā uzlabot komunikāciju hibrīda un attālinātās komandās? Kā būt attālinātam un ilgtspējīgam? Kā uzņēmējdarbības stratēģijām jāattīstās attālinātajā pasaulē? Tagad rezultāti ir pieejami: pilns pārbaudītu rīku komplekts, dinamiska tiešsaistes platforma un starptautisks Living Labs tīkls. Kas ir pieejams? DistanceLab tiešsaistes platforma apvieno visus projektā izstrādātos rīkus. Tie ir sadalīti trīs kategorijās: Inovācijas un tīklošanās : rīki attālinātai komunikācijai, mīksto prasmju attīstībai, tīklošanās metodēm un atvērtās inovācijas darbnīcām. Stratēģija un uzņēmējdarbības attīstība : rīki klientu attiecību veidošanai, kiberdrošībai, darbinieku apmierinātībai, digitalizācijas stratēģijai un internacionalizācijai. Fokuss uz ilgtspēju : rīki, piemēram, Eco-Digital-Check un Design for Sustainability, palīdz saskaņot biznesa modeļus ar vides mērķiem. Living Labs – reālas vides testēšana un koprade Katra partnervalsts ir izveidojusi vienu vai vairākus Living Labs, kuros rīki ir testēti reālās darba situācijās. Šīs laboratorijas ir veicinājušas kopradi, atsauksmju apkopošanu un rīku pielāgošanu vietējām vajadzībām. Tās joprojām piedāvā iespējas organizācijām piedalīties darbnīcās, testēt rīkus un dalīties pieredzē. DistanceLab platformas apmeklējums vai iesaiste Living Lab var būt sākumpunkts attālinātā darba prakses uzlabošanai, inovāciju un ilgtspējas stiprināšanai. Platforma arī ļauj organizācijām paplašināt starptautiskos kontaktus un piekļūt ekspertu vadītām darbnīcām un materiāliem. Visi resursi būs pieejami DistanceLab platformā arī pēc projekta beigām. Kas notiks tālāk? 19. novembrī mēs organizējam projekta noslēguma semināru Lahti, Somijā un tiešsaistē: Seminārs “Attālināts, hibrīds, noturīgs: veidojot darba un uzņēmējdarbības nākotni” . Pasākums ir atvērts visiem interesentiem – uzņēmumu vadītājiem, pedagogiem, studentiem, pētniekiem, ekspertiem un politikas veidotājiem. Reģistrējies līdz 14. novembrim (Lahti/tiešsaistē) DistanceLAB projektu finansē Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona programma un līdzfinansē Norvēģijas partneri. Projekta īstenošanas periods: 01.01.2023–31.12.2025. Projekta mērķis ir attīstīt attālinātā darba prasmes un pakalpojumus. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar savu vietējo DistanceLAB pārstāvi Latvijā: uldis.fridrihsbergs@vatp.lv
Atvērt vairāk ziņu