Pašvaldību vadītāji un eksperti diskutē par inovācijām pilsētu attīstībā

2019. gada 11. jūnijs

6. jūnijā Ventspils pulcēja pilsētu vadītājus un pilsētu attīstības speciālistus no visas Latvijas. Diskusiju pasākumā “Nākamās paaudzes inovācijas jaunu darba vietu radīšanā pilsētās” pašvaldību, valsts iestāžu, izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju un citi pārstāvji diskutēja par tādām Latvijas pilsētu aktualitātēm kā talantu piesaiste, izglītības tehnoloģiju nozīme un ieviešana, kā arī ārvalstu tiešo investīciju piesaiste un pilsētu mārketings. Pasākums bija veltīts Latvijā un Baltijā unikāla projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (NextGen) uzsākšanai.

Tēmu aktualitāti apliecināja lielais apmeklētāju skaits. Diskusiju klausīties un tajā piedalīties bija ieradušies vairāk kā simts eksperti un profesionāļi no Ventspils, Valmieras, Rīgas, Salaspils, Ozolniekiem, Aizkraukles, Liepājas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Kuldīgas, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Dobeles, Salas novada, Nīcas, Ķekavas, Jelgavas, Skrundas un Tukuma.

Paneļdiskusiju par talantu piesaisti pilsētām vadīja Your Move dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis, uz diskusiju aicinot Vidzemes Augstskolas administratīvo prorektori Ivetu Putniņu, Ventspils Augstskolas rektoru Kārli Krēsliņu un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa atbalsta centra vadītāju Ilzi Valdmani. Diskusija noslēdzās ar vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, tika uzsvērta pilsētu spēcīga zīmola nozīme, kā arī spēja sevi pozicionēt un “pārdot” tieši talantiem un profesionāļiem. Otrkārt, eksperti atzina, ka pilsētām jābūt ambiciozām un drosmīgām, nebaidoties savās idejās un attīstības projektos “apdzīt” valsti. Un, treškārt, eksperti diskutēja par ārvalstu studentu un profesionāļu piesaisti, kā arī augstskolu, uzņēmumu un sabiedrības gatavību tos uzņemt. Diskusijas dalībnieki secināja, ka uzņēmēji jau šobrīd nodarbina un ir gatavi nodarbināt ārvalstu speciālistus, un arī izglītības iestādes kļūst arvien atvērtākas, reizē uzsverot NextGen projektā plānoto aktivitāšu nozīmi jauna tipa mārketinga ieviešanā izglītības iestādēs, lai piesaistītu tieši Z paaudzes jauniešus. Noslēdzot diskusiju, eksperti aicināja Latvijas pilsētas un pašvaldības veidot arvien ciešāku sadarbību ar tehnikumiem un augstskolām, tādējādi daudz proaktīvāk iesaistoties sadarbībā ar jaunajiem talantiem un noturot tos reģionā.

Otrā paneļdiskusija tika veltīta izglītības tehnoloģiju jautājumam, kā arī tam, kāda ir izglītības tehnoloģiju ieviešanas un STEAM stiprināšanas nozīme nākotnes darba ņēmēju digitālās pratības veicināšanai. Diskusiju vadīja Ventspils Izglītības pārvaldes metodiskā dienesta vadītāja, Skola 2030 vecākā eksperte Inga Pāvula. Paneļdiskusijā piedalījās Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša, Ventspils Digitālā centra direktora vietnieks Raitis Roze un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Zinātnes centra “Kurzemes Democentrs” vadītāja Dita Lašinska. Šajā paneļdiskusijā bija divas nozīmīgākas atziņas. Pirmkārt, akūtā nepieciešamība mainīt izglītības sektorā strādājošo motivāciju un domāšanas veidu no fiksētā (es darbojos savu prasmju un zināšanu ietvaros, kritiku uztveru personīgi un pats sliktākais ir neizdošanās) uz izaugsmi orientēto (es visu varu apgūt, man patīk izmēģināt jaunas lietas, izaicinājumi un neizdošanās ir iespēja augt). Otrkārt, neatbildētais jautājums par motivāciju, kas cilvēkiem liek izvēlēties STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla, matemātika) virzienus kā savu karjeras ceļu. Eksperti uzdeva retoriskus jautājumus par to, vai jaunieša lēmumu par labu STEAM mainīs obligāts eksāmens fizikā, savstarpēja skolu salīdzināšanās ar eksāmenu rezultātiem, vai tomēr nepieciešams ieviest risinājumus, kas balstīti padziļinātā to audzēkņu, kas izvēlējušies STEAM, motivācijas pētījumā.

Noslēdzošā paneļdiskusija tika veltīta ļoti interesantai tēmai – ārvalstu tiešo investīciju piesaistei pilsētām . Paneļdiskusiju vadīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, uz diskusiju aicinot Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, Ventspils domes priekšsēdētāja 1. vietnieku infrastruktūras jautājumos Jāni Vītoliņu un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētāju Ivaru Eglāju. Diskusijas dalībnieki pārrunāja vairākus jautājums, kas attiecināmi uz valsts tēlu un politiku kopumā un kas būtiski ietekmē ikvienas pilsētas un pašvaldības iespējas piesaistīt investīcijas. Kā nozīmīgākie šķēršļi tika minēti neskaidrais valsts zīmols kopumā, Latvijas un Baltijas valstu kā piefrontes zonas novērtējums no ārvalstu investoru puses, grūtības ārvalstu uzņēmumiem atvērt kontus bankās un saņemt aizdevumus projektu realizēšanai, kā arī ES programmu zemais finansējuma apjoms industriālo ēku būvniecībai. Diskusijas noslēgumā gan Ventspils, gan Valmieras pārstāvji apstiprināja savu apņēmību turpināt rūpēties par rūpniecības izaugsmi pilsētās, tai skaitā uzsverot sadarbības nozīmi, kuras rezultātā NextGen projekta ietvaros taps esošajai situācijai pielāgotas pilsētu stratēģijas un mārketinga pasākumi tieši ārvalstu investīciju piesaistei.

Projekts ”Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (NextGen) ļaus Ventspilī un Valmierā ieviest un testēt jaunas pieejas darba vietu radīšanā. Viens no NextGen projekta uzdevumiem būs dalīties ar projekta ietvaros paveikto un rezultātiem, kā arī gataviem risinājumiem ar citām Latvijas un Eiropas pilsētām.

Foto: Valmieras Attīstības aģentūra

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.

Citas ziņas

HVAC AI pētījumā tiek attīstīta pilotinfrastruktūra un uzsākta iekārtu datu integrācija

Autors Līna Damberga • 2026. gada 30. jūnijs
Projekta “Nākamās paaudzes mikroražotnes” ietvaros Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” turpina rūpniecisko pētījumu viedo industriālo ēku jomā. Pētījuma mērķis ir izstrādāt un validēt HVAC AI risinājumu, kas apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu vadībā apvieno mākslīgā intelekta, datu analītikas un mākoņmalas tehnoloģijas. 2026. gada otrajā ceturksnī būtisks progress sasniegts gan HVAC pilotinfrastruktūras attīstībā, gan reālu iekārtu datu integrācijā. Šie darbi nodrošina pamatu sistēmas tehnisko risinājumu turpmākai pārbaudei laboratorijas un pilotvides apstākļos. Pārskata periodā saņemta būvatļauja un izbūvēti ģeotermālajai sistēmai paredzētie urbumi un pieslēgumi. Veikts arī termālās reakcijas tests jeb TRT, iegūstot datus par grunts siltumvadītspēju, temperatūru un siltumapmaiņas īpašībām. Testa rezultāti ļauj novērtēt urbumu piemērotību, precizēt ģeotermālās sistēmas tehniskos parametrus un modelēt tās iespējamo darbību ilgtermiņā. Rūpnieciskā pētījuma tehniskās vides izveidei piegādāti zemes siltumsūkņu sistēmai nepieciešamie materiāli un komponentes. Turpināta arī esošās ventilācijas sistēmas darbības izvērtēšana, analizējot gaisa apmaiņu, sistēmas disbalansu un papildu pieplūdes nepieciešamību. Pamatojoties uz ventilācijas sistēmas izpētes un energoaudita rezultātiem, izvērtēta iespēja atgūt rūpniecības zonā esošo tehnisko nosūces iekārtu radīto siltumu. Šāds risinājums potenciāli ļautu efektīvāk izmantot ēkā jau pieejamo siltumenerģiju un samazināt kopējās apkures un dzesēšanas sistēmas slodzi. Pēc izbūves darbu pabeigšanas tiek veikta arī teritorijas sakārtošana. Rūpnieciskā pētījuma gaitā konstatēts, ka HVAC AI risinājuma pilnvērtīgai testēšanai un validācijai būs nepieciešami arī papildu ēkas pielāgošanas darbi. Tos plānots īstenot paralēli pārējām projekta aktivitātēm, tādēļ saskaņā ar pašreizējo darba grafiku tie neietekmēs kopējo projekta īstenošanas termiņu. Rūpniecisko pētījumu plānots pabeigt līdz 2026. gada decembrim. Otrs būtisks ceturkšņa rezultāts ir HVAC AI platformas savienošana ar reālu siltumsūkni. Pētījumā izmantots tāda paša modeļa siltumsūknis, kādu paredzēts uzstādīt pilotobjektā. Platforma drošā un šifrētā savienojumā regulāri saņem iekārtas galvenos darbības rādījumus. Platformai pieslēgti arī gaisa kvalitātes un mikroklimata sensori, kas uzkrāj datus par CO₂ koncentrāciju, temperatūru un relatīvo mitrumu. Tādējādi izveidota pirmā reālo datu kopa, kas turpmāk tiks izmantota sistēmas darbības analīzei un mašīnmācīšanās modeļu izstrādei. Programmatūras izstrādē īpaša uzmanība pievērsta datu kvalitātei un drošībai. Saņemtie mērījumi tiek automātiski pārbaudīti, lai identificētu trūkstošus, kļūdainus vai neatbilstošus rādījumus. Datu pārraide notiek šifrētā savienojumā, izmantojot piekļuves autentifikāciju, savukārt lietotāju lomu un darbību auditēšanas mehānismi nodrošina izsekojamu sistēmas lietošanu. Izveidota arī sākotnējā datu analītikas vide, tostarp vienota laikrindu datu krātuve un automatizēts datu ieguves un brīdinājumu mehānisms. Atsevišķu programmatūras funkciju darbība tiek pārbaudīta ar automatizētiem testiem. Rūpnieciskā pētījuma ietvaros izstrādāts sākotnējais laikapstākļu datos balstīts enerģijas patēriņa prognozēšanas modelis, kā arī pirmie mākslīgā intelekta komponentu prototipi. Šajā pētījuma posmā mākslīgais intelekts darbojas padomdevēja režīmā - tas sagatavo analīzi un rekomendācijas, bet lēmumu par darbību pieņem cilvēks. 2026. gada trešajā ceturksnī paredzēts turpināt sistēmu savstarpējo integrāciju un testēšanu, kā arī uzkrāt datus par sistēmas darbību vasaras apstākļos. Kopā ar SIA “TestDevLab” plānots izstrādāt sistēmas testēšanas stratēģiju, savukārt uz iegūto datu pamata tiks apmācīti un salīdzināti vairāki mašīnmācīšanās modeļi. Pilotvidē paredzēts pārbaudīt arī ģeneratīvā mākslīgā intelekta asistenta prototipu, kas operatoram sniegtu skaidrojumus un priekšlikumus sistēmas darbības optimizācijai. Rūpnieciskā pētījuma rezultāti veidos tehnisko un eksperimentālo pamatu HVAC AI sistēmas turpmākai pilnveidei, eksperimentālajai izstrādei un pilna mēroga prototipa pārbaudei reālos ekspluatācijas apstākļos. Līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts “Nākamās paaudzes mikroražotnes”. Līguma Nr.5.1.1.2.i.0/4/24/A/CFLA/003. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
VATP organizētajās digitālo prasmju mācībās piedalījās 219 uzņēmumi un 974 darbinieki. Projekta laik

Noslēdzies digitālo prasmju attīstības projekts: mācībās piedalījās 974 darbinieki

Autors Signe Kraule • 2026. gada 25. jūnijs
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) kā Latvijas Digitālā akseleratora Ziemeļkurzemes reģiona kontaktpunkts laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2026. gada jūnijam ir īstenojis projektu "Digitālo prasmju attīstība jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai Latvijas komersantos”

Noslēdzies pasākums “Kafijas pauze ar uzņēmējiem #2 IESPĒJA”

Autors Kristīne Macate • 2026. gada 16. jūnijs
Aizvadītajā otrdienā, 9. jūnijā, Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā un dažādās pilsētas inovāciju lokācijās norisinājās Ventspils Biznesa atbalsta centra rīkotā tīklošanās un informatīvā pasākuma otrā daļa "Kafijas pauze ar uzņēmējiem #2 IESPĒJA". Pasākums atkal pulcēja plašu loku Ventspils valstspilsētas un novada uzņēmēju, kā arī biznesa ideju autoru, lai šoreiz ne tikai teorētiski pārrunātu biznesa attīstību, bet arī klātienē iepazītu unikālās iespējas, ko vietējā ekosistēma piedāvā uzņēmumu izaugsmei un modernizācijai. Pasākuma pirmā daļa norisinājās Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā 1, kur brīvā un nepiespiestā gaisotnē, malkojot kafiju, klātesošie tika iepazīstināti ar pirmajām pieturām: Dizaina darbnīca RADE pārstāvji iepazīstināja uzņēmējus ar iespējām radīt ne tikai mūsdienīgus dizainus pašu spēkiem, bet arī redzēt visu plašo RADE iekārtu klāstu, kas var palīdzēt spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībai. VATP Digitālā satura studijā savukārt viesiem bija iespēja izspēlēt un iefilmēt improvizētu interviju, kā arī iepazīties ar satura veidošanas rīkiem, kas palīdzētu uzlabot uzņēmumu vizuālo identitāti un digitālo klātbūtni tirgū. Tālāk pasākuma "odziņa" - kopīgi ar drošāko pārvadātāju Latvijai "Ventspils Reiss" autobusu devāmies un nākamajiem pieturas punktiem: Moomentum, kur komanda dalījās ar savu pieredzi un pakalpojumiem, atklājot iespējas ikvienam attālinātā darba veicējam un tiem, kas vēlas realizēt savus pasākumus, seminārus un citas idejas pašā Ventspils centrā ar brīnišķīgu skatu uz pilsētu. Savukārt Prototipēšanas centra eksperti sniedza detalizētu ieskatu par iespējām radīt un testēt jau nopietnākus produktus, izmantojot modernas tehnoloģijas un iekārtas, kas būtiski atvieglo ceļu no idejas līdz gatavam tirgus produktam. Uzņēmējiem tā bija lieliska iespēja savām acīm redzēt tehnoloģiskos procesus un rast praktiskas idejas savu uzņēmumu efektivitātes un konkurētspējas celšanai. Ventspils Biznesa atbalsta centrs izsaka lielu pateicību visiem pasākuma dalībniekiem par lielo interesi, aktīvajām diskusijām un vēlmi sadarboties. Uzņēmēju aktivitāte abos sērijas pasākumos apliecina, ka Ventspils reģiona komersantiem ir augsta motivācija ieviest inovācijas, izmantot vietējos atbalsta instrumentus un augt kopā. Uz tikšanos nākamajos Ventspils Biznesa atbalsta centra organizētajos pasākumos un semināros!

Noskaidrotas radošo darbu konkursa “Klimata supervaroņi” uzvarētājklases

Autors Līna Damberga • 2026. gada 29. maijs
Noslēdzies Latvijas 1.–6. klašu skolēnu radošo darbu konkurss “Klimata supervaroņi”, kurā skolēni kopā ar saviem klasesbiedriem radošā veidā atspoguļoja klimatam draudzīgu rīcību un idejas par to, kā ikdienā saudzēt vidi un taupīt resursus. Konkursa mērķis bija veicināt skolēnu izpratni par klimata pārmaiņām Latvijā, klimatam draudzīgiem ikdienas paradumiem un ēku energoefektivitāti, kā arī mazināt dezinformācijas izplatību par klimatu. Klases veidoja zīmējumus, gleznas, kolāžas, maketus un citus vizuālus darbus par vienu no četrām tēmām: ikdienas paradumiem, ūdens nozīmi, mežu lomu vai nākotnes planētu. Darbus trīs klašu grupās vērtēja žūrija, kurā bija pārstāvēta vides, mākslas un mākslas pedagoģijas joma. Katrā klašu grupā tika noteiktas pirmās, otrās un trešās vietas ieguvējas. Uzvarētāji 1.–2. klašu grupā 1. vieta – Daugavpils Saskaņas pamatskolas 2.c klase 2. vieta – Valmieras Viestura vidusskolas 2.b klase 3. vieta – Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 1.c klase Uzvarētāji 3.–4. klašu grupā 1. vieta – Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 4. klase 2. vieta – Elizabetes Āgenskalna privātās vidusskolas 3. klase 3. vieta – Ikšķiles vidusskolas 4.f klase. Uzvarētāji 5.–6. klašu grupā 1. vieta – Mārupes novada Skultes sākumskolas 5. klase 2. vieta – Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas 5. klase 3. vieta – Ventspils 6. vidusskolas 5.b klase Papildus žūrijas godalgotajām klasēm katrā klašu grupā tika noteiktas arī divas balvu izlozes uzvarētājklases. 1.–2. klašu grupā: Saldus vidusskolas 1.b klase Puzes pamatskolas 2. klase 3.–4. klašu grupā: Talsu Kristīgās skolas 4.b klase Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas 4.a klase 5.–6. klašu grupā: Puzes pamatskolas 5. klase Pamatskolas “BŪSIM” 5.a klase. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks pateicas visiem skolēniem par ieguldīto darbu, izdomu un radošumu, kā arī skolotājiem, izglītības speciālistiem un skolēnu vecākiem par atbalstu un aktīvo iesaisti. Konkursa dalībnieku darbi ir apskatāmi virtuālajā galerijā konkursa tīmekļvietnē. Konkurss rosināja skolēnus ne tikai domāt par vides un klimata jautājumiem, bet arī kopīgi meklēt praktiskus risinājumus, kas palīdzētu taupīt enerģiju skolā, samazināt resursu patēriņu un veidot videi draudzīgākus ikdienas paradumus. Ar plašāku informāciju un konkursa nolikumu aicinām iepazīties konkursa tīmekļa vietnē: www.vatp.lv/klimata-supervaroni . Vairāk informācijas: Līna Damberga konkurss@vatp.lv +371 22307039 Radošo darbu konkurss "Klimata supervaroņi" tiek īstenots projekta "Radošo darbu konkurss "Mana zaļā skola"" Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām" ietvaros. Vairāk par projektu šeit: www.vatp.lv/projekti/mana-zala-skola
Atvērt vairāk ziņu