Norvēģijas pieredzes pārņemšana Projekta ietvaros

Nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģija parks” (turpmāk tekstā – VATP) projekta speciālists - datu analītiķis Edgars Bērziņš projekta „Pētījums „Reģionāla līmeņa stratēģijas izstrāde siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Kurzemes plānošanas reģiona pilsētu apbūves rajonos, izmantojot satelītattēlus un jaunākās termālās auditēšanas tehnoloģijas” ietvaros veiksmīgi atgriezies no Norvēģijas pieredzes apmaiņas brauciena.

VATP speciālista - datu analītiķa Edgara Bērziņa vizītes mērķis bija iepazīties ar labās prakses piemēriem klimata pārmaiņu – siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas jautājumos Skandināvijas sadarbības partnera organizācijā Tronheimā.

Vizītes laikā E. Bērziņš viesojās bezpeļņas organizācijā „IDN Research” (turpmāk tekstā – IDN), tiekoties ar IDN pārstāvjiem, izpētes centrā “The Research Centre on Zero Emission Buildings”, kā arī Tronheimas Zinātnes un Tehnoloģiju Universitātē “NTNU Norwegian University of Science and Technology”, kurā tikās ar centra pārstāvi Arild Gustavsen.

Pieredzes apmaiņas braucienā E. Bērziņš iepazinās ar uzņēmuma IDN darbības jomu un realizētajām aktivitātēm, kā arī tikās ar 2 Norvēģijas energoaudita nozares ekspertiem – pētnieku Dirk Ahlers un IDN enerģētikas speciālistu Perry Dahl.

Tikšanās laikā E. Bērziņš informēja Norvēģu pārstāvjus par aktualitātēm Projekta izpildē, kā arī nepieciešamajiem veicamajiem darbiem Projekta ietvaros. Savukārt Norvēģu eksperti dalījās ar savu pieredzi un zināšanām, kā arī sniedza vērtīgu informāciju, kura tiks integrēta stratēģijas izstrādē, nodrošinot visoptimālākos risinājumus pašvaldībām Latvijā. Tāpat pieredzes apmaiņas brauciena laikā, E. Bērziņš ieguva informāciju par Norvēģijas veiktajiem pētījumiem attiecībā uz energoefektivitātēs jaunākajiem, tehnoloģiskajiem risinājumiem un to piemērošanu Norvēģijas apstākļiem.

E. Bērziņš vizītes laikā guva vērtīgas atziņas par klimata pārmaiņām: “Lai arī ikdienā klimata pārmaiņas nepamanām, tas nenozīmē, ka to nav, mūsu mūžs vienkārši ir pārāk īss, lai pamanītu šīs izmaiņas. Gluži kā nepamanām, ka zemeslode ir apaļa, jo esam pārāk mazi salīdzinājumā ar to, tas gan nenozīmē, ka Zeme tādēļ kļūst plakana. Eiropas iedzīvotāji negatīvās tendences apkārtējā vidē ievēro ļoti maz, jo gandrīz visās valstīs tiek pievērsta uzmanība vides aizsardzībai. Mums joprojām ir ziemas un izmaiņas vidējā gada temperatūrā nemaz īsti nepamanām, mums šķiet, ka, ja jau joprojām snieg un ir sals, tad nekāda globālā sasilšana mums nedraud. Tā ir netālredzīga dzīves uztvere, domāšana par šodienu, domāšana īstermiņā. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tieši domāšana īstermiņā rada lielāko daļu no problēmām, ar kurām nākas sastapties gan valstīm kā tādam, gan individuāliem cilvēkiem. Protams, ir izdevīgi tikai likt uzsvaru uz ekonomikas izaugsmi, jo tas ir vienkāršāk – ražot un pārdot vairāk, līdz ar to, būvēt vairāk rūpnīcu, cirst vairāk mežu un citas darbības, kas veicina lielākus pārdošanas apjomus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mūsdienās netiek pievērsta pietiekama uzmanība energoresursu efektīvai izmantošanai, netiek domāts par to, ka pēc, piemēram, piecdesmit gadiem, nebūs vairs mežu ko cirst un ūdenskrātuves apkārt šīm rūpnīcām nebūs piemērotas zivīm, kā tas var tikt novērots Ķīnā un Krievijas mežos, kurus Ķīna no Krievijas nomā. Tādēļ svarīgi ir domāt par attīstību. Ir jāiegulda ekoloģiski draudzīgajās tehnoloģijās, jāmeklē risinājumi, kā izmantojot pēc iespējas mazāk resursu, iegūt pēc iespējas lielāku labumu, censties neko nelaist zudumā. Sākot ar pamatlietām, kā, piemēram, iestādīt jaunus kokus izcirsto vietā un likt rūpnīcām uzstādīt attiecīgas filtrācijas sistēmas to darbības negatīvo rezultātu ierobežošanai. Eiropā šādas problēmas nav tik izplatītas, vairumā valstu tiek īstenota kvalitatīva ekoloģiskās aizsardzības un energoefektivitātes politika, tomēr Latvijai vēl ir uz ko tiekties. Kā viens no variantiem, tiecoties uz attīstību, ir dzīvojamo ēku renovācija, ar ko VATP šobrīd nodarbojas. Atjaunojot vecās dzīvojamās mājas, kuru Latvijā ir ļoti daudz, mēs ne tikai iegūstam estētiski pievilcīgāku, bet arī energoefektīvāku dzīves vietu, tas nozīmē, ka šādu ēku apsildīšanai būs nepieciešams daudz mazāks siltumenerģijas patēriņš. Līdz ar to, tas ļaus saglabāt energoresursus, kas ēku gadījumā bieži ir šķelda, kas gan lielu piesārņojumu nerada, bet mūsdienās kā apkures resursu izmanto arī akmeņogles, un šī resursa izmantošanas rezultātā radīto siltumnīcgāzu emisiju apjoms ir ļoti augsts. Pēc būtības ēku energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā ieguvēji ir visi, gan ēku iedzīvotāji, gan viņu nākamās paaudzes!”

Informāciju sagatavoja:
Dina Dāvida
Nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”
E-pasts: dina.davida@vatp.lv
Tel.: +371 26708681
www.vatp.lv

Projekta kontaktpersona:
Edgars Bērziņš
Nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”
Tel.: +371 28310594
E-pasts: edgars.berzins@vatp.lv
www.vatp.lv

Projekts Nr. 2/EEZLV02/14/GS/058 tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma grantu shēmas projektu iesniegumu atklātā konkursa "Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām" ietvaros.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 149 657 EUR, kur Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 131 717 EUR, bet pašu līdzfinansējums ir 17 939 EUR.

Projekta mērķis ir izstrādāt stratēģiju Kurzemes reģiona 5 lielāko pilsētu pašvaldībām, lai paaugstinātu pašvaldību zināšanas, kapacitāti un spējas izmantot izmaksu efektīvus sākotnējā energoaudita veikšanas veidus, pielietojot satelītdatus un jaunākās termālās auditēšanas tehnoloģijas.