LIAA Biznesa inkubatoros gaida jaunos uzņēmējus
2020. gada 25. augusts
Uzņēmumi, kuri izstrādājuši inovatīvus produktus vai pakalpojumus un vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību, tiek aicināti pieteikties uzņemšanai 14 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros. Pieteikumus pirmsinkubācijas (PINK) un inkubācijas (INK) programmās varēs iesniegt no 1. līdz 20. septembrim. PINK programmā tiks uzņemti 257 topošie uzņēmēji, bet inkubācijas programmā – 76 uzņēmumi.
“Biznesa inkubatoru programma turpināsies līdz 2023. gada beigām, un šī būs pēdējā lielā uzņemšana, jo LIAA biznesa inkubatori būs sasnieguši savu maksimālo kapacitāti, apkalpojot aptuveni 600 jauno uzņēmumu. Mūsu mērķis ir uzrunāt jaunos uzņēmējus, kuri strādā tehnoloģiju nozarēs un kuriem ir augsts eksporta potenciāls. To, ka Biznesa inkubatori ir lieliska vieta, kur augt, apliecina arī tādi uzņēmumi kā SIA “Azeron” no Ventspils, kurš 2019. gada oktobrī atnāca uz inkubatoru ar īpašu, paša spēkiem izveidotu, datorspēlēm pielāgotu klaviatūras prototipu. Šobrīd uzņēmumā strādā jau vairāk nekā 60 darbinieki, produkcija tiek eksportēta uz vairāk kā 75 valstīm, bet kopējais apgrozījums šī gada sešu mēnešu periodā pārsniedzis 500 tūkstošus eiro,” norāda LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, uzsverot, ka “Azeron” stāsts ir labs piemērs, kā ar LIAA biznesa inkubatoru sniegto atbalstu var strauji augt un sasniegt savus biznesa mērķus.
PINK programma piemērota jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu produktu vai pakalpojumu, bet INK programmā aicināti pieteikties tie uzņēmumi, kuri jau ir izstrādājuši savus produktus vai pakalpojumus un uzsākuši saimniecisko darbību.
Biznesa inkubatori piedāvā tā dalībniekiem ne vien bezmaksas apmācību iespējas, mentoru konsultācijas un koprades telpas, bet arī grantus līdz 50 % no attiecināmajām izmaksām dažādu pakalpojumu apmaksai un ražošanas iekārtu iegādei. Izejmateriālu iegādei uzņēmumi var piesaistīt līdzfinansējumu 30 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Jāuzsver, ka atbalsts neatmaksājamu grantu veidā uzņēmumiem ir pieejams jau no uzņemšanas inkubatorā. Šobrīd katrs trešais inkubatora uzņēmums eksportē savas preces vai pakalpojumus. Nozīmīgākās eksporta valstis pašlaik ir Lielbritānija, Igaunija, Vācija un ASV.
49 % no inkubatora dalībniekiem ir izmantojuši finansiālo atbalstu, piemēram, produkta prototipa un dizaina izstrādei, grāmatvedības, loģistikas, juridiskajiem, mārketinga pakalpojumiem, telpu īres izmaksām, iekārtu un izejmateriālu iegādei. Inkubatora sniegtais finansiālais atbalsts nav aizdevums, bet gan līdzfinansējums uzņēmuma attīstībai un katrs uzņēmums var saņemt atbalstu līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Jāuzsver, ka inkubatora uzņēmumi paši izvēlas pakalpojumu sniedzēju, veicot cenu aptauju un ievērojot interešu konflikta neesamības prasības saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru.
Inkubācijas programma piemērota uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikas komercreģistrā ne ilgāk par 3 gadiem. Inkubācijas dalībnieku un biznesa inkubatora kopīgais uzdevums ir attīstīt produktus un pakalpojumus, kā arī palielināt inkubācijas dalībnieku resursus un zināšanas, lai nākotnē tie kļūtu par globāli konkurētspējīgiem un eksportējošiem uzņēmumiem. Šobrīd 26 % no visiem inkubatoros strādājošajiem uzņēmumiem pārstāv apstrādes rūpniecību, 13 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozari, 11 % pārtikas produktu ražošanu, 11 % tekstilizstrādājumu ražošanu, 10 % koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanu (t. sk., mēbeļu ražošanu). Savukārt augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumi veido 23 % no kopējā inkubatoru uzņēmumu skaita.
LIAA biznesa Inkubatori ir Latvijas un ES atbalsta programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas. Apmācības tiek organizētas brīvā formātā, fokusējoties uz uzņēmēju interesēm un apgūstamo zināšanu nepieciešamību. Šī ir lielākā jauno uzņēmumu kopiena un kontaktu tīkls Latvijā ar pieeju LIAA pārstāvniecībām 18 pasaules valstīs.
“Būt inkubatorā ir lieliska iespēja jaunam uzņēmējam gan saņemt tik vajadzīgo padomu, atbalstu un zināšanas, gan iepazīt citus uzņēmējus un ideju autorus. Saprast, ka katram savs ceļš ejams, taču izaicinājumi un grūtības ir līdzīgas. Sajust atbalstu un ticību sev un savai idejai – tas ir ļoti svarīgi katram jauna ceļa gājējam,” tā savu izvēli pamato Talsu biznesa inkubatora dalībniece SIA “Pilsētnieki” īpašniece Terēze Riekstiņa. Savukārt Rīgas Radošo industriju inkubatora dalībniece Elizabete Palasiosa no SIA ”Story Hub” akcentē, ka otrs labākais lēmums mūsu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē pēc dibināšanas bija pieteikums inkubatoru programmai, jo dalība inkubatorā ir viena no vērtīgākajām iespējām, ko izmantot sava biznesa attīstībai Latvijā.
Pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Siguldā un Radošo industriju inkubatorā notiks no 1. līdz 20. septembrim. Jēkabpils biznesa inkubatorā atvērta pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmā.
Vairāk informācijas par biznesa inkubatoru programmu un pieteikšanās kārtību var iegūt LIAA tīmekļa vietnē: https://www.liaa.gov.lv/lv/programmas/biznesa-inkubatori
LIAA biznesa inkubatoru programmu finansē Latvijas Republika un Eiropas Reģionālais attīstības fonds projektā “Reģionālie biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators”.
Informāciju sagatavoja:
LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā
Tālrunis: +371 29725674
E-pasts: prese@liaa.gov.lv
Citas ziņas
Projekta “Nākamās paaudzes mikroražotnes” ietvaros Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” turpina rūpniecisko pētījumu viedo industriālo ēku jomā. Pētījuma mērķis ir izstrādāt un validēt HVAC AI risinājumu, kas apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu vadībā apvieno mākslīgā intelekta, datu analītikas un mākoņmalas tehnoloģijas. 2026. gada otrajā ceturksnī būtisks progress sasniegts gan HVAC pilotinfrastruktūras attīstībā, gan reālu iekārtu datu integrācijā. Šie darbi nodrošina pamatu sistēmas tehnisko risinājumu turpmākai pārbaudei laboratorijas un pilotvides apstākļos. Pārskata periodā saņemta būvatļauja un izbūvēti ģeotermālajai sistēmai paredzētie urbumi un pieslēgumi. Veikts arī termālās reakcijas tests jeb TRT, iegūstot datus par grunts siltumvadītspēju, temperatūru un siltumapmaiņas īpašībām. Testa rezultāti ļauj novērtēt urbumu piemērotību, precizēt ģeotermālās sistēmas tehniskos parametrus un modelēt tās iespējamo darbību ilgtermiņā. Rūpnieciskā pētījuma tehniskās vides izveidei piegādāti zemes siltumsūkņu sistēmai nepieciešamie materiāli un komponentes. Turpināta arī esošās ventilācijas sistēmas darbības izvērtēšana, analizējot gaisa apmaiņu, sistēmas disbalansu un papildu pieplūdes nepieciešamību. Pamatojoties uz ventilācijas sistēmas izpētes un energoaudita rezultātiem, izvērtēta iespēja atgūt rūpniecības zonā esošo tehnisko nosūces iekārtu radīto siltumu. Šāds risinājums potenciāli ļautu efektīvāk izmantot ēkā jau pieejamo siltumenerģiju un samazināt kopējās apkures un dzesēšanas sistēmas slodzi. Pēc izbūves darbu pabeigšanas tiek veikta arī teritorijas sakārtošana. Rūpnieciskā pētījuma gaitā konstatēts, ka HVAC AI risinājuma pilnvērtīgai testēšanai un validācijai būs nepieciešami arī papildu ēkas pielāgošanas darbi. Tos plānots īstenot paralēli pārējām projekta aktivitātēm, tādēļ saskaņā ar pašreizējo darba grafiku tie neietekmēs kopējo projekta īstenošanas termiņu. Rūpniecisko pētījumu plānots pabeigt līdz 2026. gada decembrim. Otrs būtisks ceturkšņa rezultāts ir HVAC AI platformas savienošana ar reālu siltumsūkni. Pētījumā izmantots tāda paša modeļa siltumsūknis, kādu paredzēts uzstādīt pilotobjektā. Platforma drošā un šifrētā savienojumā regulāri saņem iekārtas galvenos darbības rādījumus. Platformai pieslēgti arī gaisa kvalitātes un mikroklimata sensori, kas uzkrāj datus par CO₂ koncentrāciju, temperatūru un relatīvo mitrumu. Tādējādi izveidota pirmā reālo datu kopa, kas turpmāk tiks izmantota sistēmas darbības analīzei un mašīnmācīšanās modeļu izstrādei. Programmatūras izstrādē īpaša uzmanība pievērsta datu kvalitātei un drošībai. Saņemtie mērījumi tiek automātiski pārbaudīti, lai identificētu trūkstošus, kļūdainus vai neatbilstošus rādījumus. Datu pārraide notiek šifrētā savienojumā, izmantojot piekļuves autentifikāciju, savukārt lietotāju lomu un darbību auditēšanas mehānismi nodrošina izsekojamu sistēmas lietošanu. Izveidota arī sākotnējā datu analītikas vide, tostarp vienota laikrindu datu krātuve un automatizēts datu ieguves un brīdinājumu mehānisms. Atsevišķu programmatūras funkciju darbība tiek pārbaudīta ar automatizētiem testiem. Rūpnieciskā pētījuma ietvaros izstrādāts sākotnējais laikapstākļu datos balstīts enerģijas patēriņa prognozēšanas modelis, kā arī pirmie mākslīgā intelekta komponentu prototipi. Šajā pētījuma posmā mākslīgais intelekts darbojas padomdevēja režīmā - tas sagatavo analīzi un rekomendācijas, bet lēmumu par darbību pieņem cilvēks. 2026. gada trešajā ceturksnī paredzēts turpināt sistēmu savstarpējo integrāciju un testēšanu, kā arī uzkrāt datus par sistēmas darbību vasaras apstākļos. Kopā ar SIA “TestDevLab” plānots izstrādāt sistēmas testēšanas stratēģiju, savukārt uz iegūto datu pamata tiks apmācīti un salīdzināti vairāki mašīnmācīšanās modeļi. Pilotvidē paredzēts pārbaudīt arī ģeneratīvā mākslīgā intelekta asistenta prototipu, kas operatoram sniegtu skaidrojumus un priekšlikumus sistēmas darbības optimizācijai. Rūpnieciskā pētījuma rezultāti veidos tehnisko un eksperimentālo pamatu HVAC AI sistēmas turpmākai pilnveidei, eksperimentālajai izstrādei un pilna mēroga prototipa pārbaudei reālos ekspluatācijas apstākļos. Līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts “Nākamās paaudzes mikroražotnes”. Līguma Nr.5.1.1.2.i.0/4/24/A/CFLA/003. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) kā Latvijas Digitālā akseleratora Ziemeļkurzemes reģiona kontaktpunkts laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2026. gada jūnijam ir īstenojis projektu "Digitālo prasmju attīstība jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai Latvijas komersantos”
Aizvadītajā otrdienā, 9. jūnijā, Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā un dažādās pilsētas inovāciju lokācijās norisinājās Ventspils Biznesa atbalsta centra rīkotā tīklošanās un informatīvā pasākuma otrā daļa "Kafijas pauze ar uzņēmējiem #2 IESPĒJA". Pasākums atkal pulcēja plašu loku Ventspils valstspilsētas un novada uzņēmēju, kā arī biznesa ideju autoru, lai šoreiz ne tikai teorētiski pārrunātu biznesa attīstību, bet arī klātienē iepazītu unikālās iespējas, ko vietējā ekosistēma piedāvā uzņēmumu izaugsmei un modernizācijai. Pasākuma pirmā daļa norisinājās Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā 1, kur brīvā un nepiespiestā gaisotnē, malkojot kafiju, klātesošie tika iepazīstināti ar pirmajām pieturām: Dizaina darbnīca RADE pārstāvji iepazīstināja uzņēmējus ar iespējām radīt ne tikai mūsdienīgus dizainus pašu spēkiem, bet arī redzēt visu plašo RADE iekārtu klāstu, kas var palīdzēt spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībai. VATP Digitālā satura studijā savukārt viesiem bija iespēja izspēlēt un iefilmēt improvizētu interviju, kā arī iepazīties ar satura veidošanas rīkiem, kas palīdzētu uzlabot uzņēmumu vizuālo identitāti un digitālo klātbūtni tirgū. Tālāk pasākuma "odziņa" - kopīgi ar drošāko pārvadātāju Latvijai "Ventspils Reiss" autobusu devāmies un nākamajiem pieturas punktiem: Moomentum, kur komanda dalījās ar savu pieredzi un pakalpojumiem, atklājot iespējas ikvienam attālinātā darba veicējam un tiem, kas vēlas realizēt savus pasākumus, seminārus un citas idejas pašā Ventspils centrā ar brīnišķīgu skatu uz pilsētu. Savukārt Prototipēšanas centra eksperti sniedza detalizētu ieskatu par iespējām radīt un testēt jau nopietnākus produktus, izmantojot modernas tehnoloģijas un iekārtas, kas būtiski atvieglo ceļu no idejas līdz gatavam tirgus produktam. Uzņēmējiem tā bija lieliska iespēja savām acīm redzēt tehnoloģiskos procesus un rast praktiskas idejas savu uzņēmumu efektivitātes un konkurētspējas celšanai. Ventspils Biznesa atbalsta centrs izsaka lielu pateicību visiem pasākuma dalībniekiem par lielo interesi, aktīvajām diskusijām un vēlmi sadarboties. Uzņēmēju aktivitāte abos sērijas pasākumos apliecina, ka Ventspils reģiona komersantiem ir augsta motivācija ieviest inovācijas, izmantot vietējos atbalsta instrumentus un augt kopā. Uz tikšanos nākamajos Ventspils Biznesa atbalsta centra organizētajos pasākumos un semināros!
Ventspils Biznesa atbalsta centrs aicina uz pasākumu "Kafijas pauze ar uzņēmējiem" otro daļu ar nosaukumu IESPĒJA, lai dotos kopīgā izbraucienā, kur iepazīt dažādas Ventspilī piedāvātās iespējas uzņēmumiem. Pasākums norisināsies: 09.06 no plkst. 14:00-17:00 Sākums -Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā 1 (A1 ieeja, 2.stāvs) Pasākums - Bezmaksas Brīvā atmosfērā ar uzkodām un kafijas tasi Pasākuma programmas ietvaros būs iespējams dzirdēt par iespējām, kuras piedāvā: RADE VATP Digitālā satura studija Moomentum Prototipēšanas centrs Pēc pirmajām 2 prezentācijām dosimies kopīgā izbraukumā uz Moomentum un Prototipēšanas centru. Pieteikšanās uz pasākumu šeit:
