Blog Post

LIAA Biznesa inkubatoros gaida jaunos uzņēmējus

aug. 25, 2020
Uzņēmumi, kuri izstrādājuši inovatīvus produktus vai pakalpojumus un vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību, tiek aicināti pieteikties uzņemšanai 14 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros. Pieteikumus pirmsinkubācijas (PINK) un inkubācijas (INK) programmās varēs iesniegt no 1. līdz 20. septembrim. PINK programmā tiks uzņemti 257 topošie uzņēmēji, bet inkubācijas programmā – 76 uzņēmumi. 

“Biznesa inkubatoru programma turpināsies līdz 2023. gada beigām, un šī būs pēdējā lielā uzņemšana, jo LIAA biznesa inkubatori būs sasnieguši savu maksimālo kapacitāti, apkalpojot aptuveni 600 jauno uzņēmumu. Mūsu mērķis ir uzrunāt jaunos uzņēmējus, kuri strādā tehnoloģiju nozarēs un kuriem ir augsts eksporta potenciāls. To, ka Biznesa inkubatori ir lieliska vieta, kur augt, apliecina arī tādi uzņēmumi kā SIA “Azeron” no Ventspils, kurš 2019. gada oktobrī atnāca uz inkubatoru ar īpašu, paša spēkiem izveidotu, datorspēlēm pielāgotu klaviatūras prototipu. Šobrīd uzņēmumā strādā jau vairāk nekā 60 darbinieki, produkcija tiek eksportēta uz vairāk kā 75 valstīm, bet kopējais apgrozījums šī gada sešu mēnešu periodā pārsniedzis 500 tūkstošus eiro,” norāda LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, uzsverot, ka “Azeron” stāsts ir labs piemērs, kā ar LIAA biznesa inkubatoru sniegto atbalstu var strauji augt un sasniegt savus biznesa mērķus.

PINK programma piemērota jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu produktu vai pakalpojumu, bet INK programmā aicināti pieteikties tie uzņēmumi, kuri jau ir izstrādājuši savus produktus vai pakalpojumus un uzsākuši saimniecisko darbību. 

Biznesa inkubatori piedāvā tā dalībniekiem ne vien bezmaksas apmācību iespējas, mentoru konsultācijas un koprades telpas, bet arī grantus līdz 50 % no attiecināmajām izmaksām dažādu pakalpojumu apmaksai un ražošanas iekārtu iegādei. Izejmateriālu iegādei uzņēmumi var piesaistīt līdzfinansējumu 30 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Jāuzsver, ka atbalsts neatmaksājamu grantu veidā uzņēmumiem ir pieejams jau no uzņemšanas inkubatorā. Šobrīd katrs trešais inkubatora uzņēmums eksportē savas preces vai pakalpojumus. Nozīmīgākās eksporta valstis pašlaik ir Lielbritānija, Igaunija, Vācija un ASV. 

49 % no inkubatora dalībniekiem ir izmantojuši finansiālo atbalstu, piemēram, produkta prototipa un dizaina izstrādei, grāmatvedības, loģistikas, juridiskajiem, mārketinga pakalpojumiem, telpu īres izmaksām, iekārtu un izejmateriālu iegādei. Inkubatora sniegtais finansiālais atbalsts nav aizdevums, bet gan līdzfinansējums uzņēmuma attīstībai un katrs uzņēmums var saņemt atbalstu līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Jāuzsver, ka inkubatora uzņēmumi paši izvēlas pakalpojumu sniedzēju, veicot cenu aptauju un ievērojot interešu konflikta neesamības prasības saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru. 

Inkubācijas programma piemērota uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikas komercreģistrā ne ilgāk par 3 gadiem. Inkubācijas dalībnieku un biznesa inkubatora kopīgais uzdevums ir attīstīt produktus un pakalpojumus, kā arī palielināt inkubācijas dalībnieku resursus un zināšanas, lai nākotnē tie kļūtu par globāli konkurētspējīgiem un eksportējošiem uzņēmumiem. Šobrīd 26 % no visiem inkubatoros strādājošajiem uzņēmumiem pārstāv apstrādes rūpniecību, 13 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozari, 11 % pārtikas produktu ražošanu, 11 % tekstilizstrādājumu ražošanu, 10 % koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanu (t. sk., mēbeļu ražošanu). Savukārt augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumi veido 23 % no kopējā inkubatoru uzņēmumu skaita.

LIAA biznesa Inkubatori ir Latvijas un ES atbalsta programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas. Apmācības tiek organizētas brīvā formātā, fokusējoties uz uzņēmēju interesēm un apgūstamo zināšanu nepieciešamību. Šī ir lielākā jauno uzņēmumu kopiena un kontaktu tīkls Latvijā ar pieeju LIAA pārstāvniecībām 18 pasaules valstīs.

“Būt inkubatorā ir lieliska iespēja jaunam uzņēmējam gan saņemt tik vajadzīgo padomu, atbalstu un zināšanas, gan iepazīt citus uzņēmējus un ideju autorus. Saprast, ka katram savs ceļš ejams, taču izaicinājumi un grūtības ir līdzīgas. Sajust atbalstu un ticību sev un savai idejai – tas ir ļoti svarīgi katram jauna ceļa gājējam,” tā savu izvēli pamato Talsu biznesa inkubatora dalībniece SIA “Pilsētnieki” īpašniece Terēze Riekstiņa. Savukārt Rīgas Radošo industriju inkubatora dalībniece Elizabete Palasiosa no SIA ”Story Hub” akcentē, ka otrs labākais lēmums mūsu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē pēc dibināšanas bija pieteikums inkubatoru programmai, jo dalība inkubatorā ir viena no vērtīgākajām iespējām, ko izmantot sava biznesa attīstībai Latvijā.

Pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Siguldā un Radošo industriju inkubatorā notiks no 1. līdz 20. septembrim. Jēkabpils biznesa inkubatorā atvērta pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmā.

Vairāk informācijas par biznesa inkubatoru programmu un pieteikšanās kārtību var iegūt LIAA tīmekļa vietnē: https://www.liaa.gov.lv/lv/programmas/biznesa-inkubatori

LIAA biznesa inkubatoru programmu finansē Latvijas Republika un Eiropas Reģionālais attīstības fonds projektā “Reģionālie biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators”.

Informāciju sagatavoja:
LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā
Tālrunis: +371 29725674
E-pasts: prese@liaa.gov.lv

Citas ziņas

Autors Līna Indriksone 30 apr., 2024
Šodien, 30. aprīlī, vairāk nekā 50 aprūpes centra seniori un pārstāvji piedalījās kampaņas pasākumā, kas bija veltīts klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Par “Zaļā misija” rezultātiem pastāstīja kampaņas pārstāvji, bet darbnīcas ar projekta finansiālu atbalstu nodrošināja Ventspils dizaina darbnīca RADE. Darbnīcu laikā ikvienam pasākuma dalībniekam bija iespējams sev izveidot personalizētu auduma maisiņu un ūdens pudeli. Aktivitātes organizētas ar mērķi veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu un vides apziņu – ne tikai lai uzlabotu dalībnieku izpratni par atkritumu samazināšanu un vairākkārtēju izmantošanu, bet arī sniegtu iespēju izveidot personīgu un praktisku priekšmetu, kas ikdienā atgādinās par vides aizsardzības nozīmi. Kampaņa “Zaļā misija” aktivitātēs šo gadu laikā iesaistījusi dažādu vecuma grupu pārstāvjus, tomēr lielākoties tie bijuši bērni, jaunieši un pieaugušie. Tieši tāpēc tika saskatīta nepieciešamība iesaistīt arī seniorus, gan sniedzot zināšanas par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem, gan sagādājot pozitīvas emocijas un praktisku darbošanos. Pasākuma laikā tika popularizētas kampaņas ietvaros īstenotās aktivitātes, piemēram klimata nodarbības, klimata darbnīcas “Tava sapņu ūdens pudele” un “Tava sapņu termokrūze”, kā arī akcija “Lai vecais top par jauno”. Kampaņas ietvaros izveidoti arī 400 izglītojoši komplekti, kas izdalīti skolām. Komplektos iekļauta izglītojoša informācija par apģērbu atjaunošanas iespējām, kā arī viss nepieciešamais, lai skolas un mājas apstākļos būtu iespējams apdrukāt apģērbu termodrukas tehnikā. Saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes no skolām! Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Autors Līna Indriksone 29 apr., 2024
Pagājuši trīs gadi kopš Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) sadarbībā ar Norvēģijas partneri International Development Norway (IDN) īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu, kā laikā iedzīvotāji dažādos veidos informēti par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Kampaņas ietvaros organizēti izglītojoši pasākumi un veidoti informatīvi materiāli.  Norvēģijas pieredze kampaņas “Zaļā misija” īstenošanai bija ļoti noderīga un pat nepieciešama: “Klimata pārmaiņas un vides jautājumi Norvēģijai ir svarīgs temats valstiskā un arī starptautiskā līmenī. Esam priecīgi dalīties ar savu pieredzi ar Latvijas pārstāvjiem, kopīgi īstenojot kampaņu un sniedzot ieskatu mūsu valstī īstenotajās aktivitātēs, lai līdzīgas darbības varētu pielāgot un īstenot arī Latvijā,” IDN izpilddirektors Anders Stølan par dalību kampaņas organizēšanā. Norvēģijā izglītošana par cilvēces ietekmi uz klimata pārmaiņām notiek jau no mazotnes – skolēni piedalās ražas novākšanā un dabas resursu izmantošanā, un apspriež resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Klimata zinības caurvij dažādus mācību priekšmetus, piemēram, sociālās zinības, ētiku, reliģiju un veselības mācību, atspoguļojot klimata pārmaiņas sociālās, ekonomiskās un vides kontekstā. Skolotāji mācību saturu veido paši, tādā veidā radot pozitīvu augsni bērnu attīstībai. Atbildība par klimata pārmaiņām negulstas tikai uz izglītības sistēmas pleciem – ir novērojama liela sociālā iesaiste norvēģu vidū. Vecāki piedalās bērnu izglītošanā un veic brīvprātīgo darbu gan skolās, gan citās sabiedriskās aktivitātēs. Norvēģijas valsts iestādes ievieš risinājumus, kas samazina privāto transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošanu, sniedzot atbalstu elektroauto iegādei. Oslo centrā privātajiem transportlīdzekļiem ir ierobežotas parkošanās iespējas, bet pilsētas infrastruktūra ir tik attīstīta, ka lielai daļai tās iedzīvotāju nemaz nav vajadzība pēc privātā transportlīdzekļa izmantošanas. Liela daļa sabiedriskā transporta – gan sauszemes, gan ūdens – darbināmi ar elektrību. Kampaņas “Zaļā misija” ietvaros radīts interaktīvs mācību saturs, radošas darbnīcas un digitālie rīki klimata jautājumu apguvei. Divu gadu laikā aizvadītas vairāk nekā 70 nodarbības, kurās piedalījušies vairāk nekā 1200 skolēni. Sabiedrības izglītošanas nolūkos sadarbībā ar vides organizācijām īstenotas arī informatīvās kampaņas sociālajos medijos un citos plašsaziņas līdzekļos. Klimata darbnīcās, apgūstot ilgtspējīgu resursu izmantošanu un saņemot iespēju apdrukāt ilgtspējīgu ūdens pudeli, termokrūzi un auduma maisiņu, iesaistījušies turpat 200 dalībnieki, savukārt vairāk nekā 700 dalībnieki apmeklējuši pop-up izbraukuma klimata darbnīcas Ventspils valspilsētā un novadā. Klimata nodarbības un darbnīcas īstenotas ar VATP esošās dizaina darbnīcas RADE un Nākotnes klases iesaisti. Kampaņas “Zaļā misija” un projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” īstenošana noslēgsies 2024. gada 30. aprīlī, tomēr iegūtās zināšanas paliks un sniegs iedvesmu organizēt citas aktivitātes nākotnē, lai veidotu zaļāku nākotni! Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Autors Līna Indriksone 23 apr., 2024
Otrdien, 30. aprīlī, no plkst. 10.00 līdz 12.00 notiks pasākums, kas veltīts klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Pasākuma laikā tiks popularizēti kampaņas rezultāti, kā arī organizētas darbnīcas senioriem. To laikā būs iespēja mācīties par dažādām ar klimatu un vidi saistītām tēmām, kā arī izveidot sev daudzreiz lietojamus auduma maisiņus un ūdens pudeles. Kampaņa “Zaļā misija” sadarbībā ar Ventspils dizaina darbnīcu RADE organizēs izbraukuma darbnīcu, kā laikā dalībniekiem būs iespēja darboties radoši. Aktivitāte tiek organizēta ar mērķi veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu un vides apziņu – tā ne tikai uzlabos dalībnieku izpratni par atkritumu samazināšanu un vairākkārtēju izmantošanu, bet arī sniegs iespēju bez maksas izveidot personīgu un praktisku priekšmetu, kas ikdienā atgādinās par resursu apzinātas izmantošanas nozīmi. Pasākumā piedalīsies Ventspils Senioru aprūpes centra iemītnieki, tomēr aicināti piedalīties arī citi interesenti, rakstot uz e-pasta adresi misija@vatp.lv . Jau iepriekš “Zaļā misija” priecējusi iedzīvotājus ar dažādām aktivitātēm, piemēram, organizējot akciju “Lai vecais top par jauno” un klimata darbnīcas “Tava sapņu ūdens pudele” un “Tava sapņu termokrūze”. Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Autors Līna Indriksone 18 apr., 2024
Trešdien, 17. janvārī, Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar projekta “Circular spaces” partneriem organizēja vebināru “Apritīgas koprades darbnīcas - atslēga uz apritīgu uzņēmējdarbību” 2024. gada Pasaules aprites ekonomikas foruma ietvaros. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieki gan no tuvākajām valstīm, gan arī no tālākām, kā piemēram, Apvienotās Karalistes, Lebanonas, Malaizijas un citām. Vebināra virsmērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar jēdzienu “koprades darbnīca” (angļu val. – makerspace) un to, kā caur Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Circular spaces” aktivitātēm ieviesīsim aprites ekonomikas principus šajās darbnīcās un kā izglītosim koprades darbnīcu apmeklētājus. Koprades darbnīcas ir vietas, kurās top prototipi un jaunu uzņēmumu idejas. Svarīgi, lai jau no uzņēmuma darbības sākuma tajā tiktu ieviest aprites ekonomikas principi. Tas ne tikai samazina uzņēmuma ietekmi uz vidi, bet padara to arī konkurētspējīgāku. Arvien vairāk klientu pievērš uzmanību tam, kādus produktus piedāvā uzņēmējs un vai iegādātā prece ir ilgmūžīga, nododama atkārtotai pārstrādei. Projekta īstenošana sniedz iespēju izstrādāt ne tikai konkrētus risinājumus definētajai problēmai, bet arī sadarboties ar citu valstu partneriem Baltijas jūras reģiona ietvaros. Sadarbība ar organizācijām un cilvēkiem, kuri ir pieredzējuši dažādās jomās, dod iespēju nonākt pie labākajiem risinājumiem, mācīties vienam no otra, kā arī nodot projektā izstrādātos risinājumus plašākai mērķauditorijai. Pēc partneru prezentācijām vebinārs turpinājās ar Pasaules aprites ekonomikas forumā notiekošās diskusijas “Cilvēki – pārmaiņu virzītājspēks” skatīšanos. Diskusijas laikā tika izcelts, cik svarīga ir cilvēku loma aprites ekonomikas ieviešanā. Diskusijas secinājums bija, ka, ja patērētāji būs izglītoti par aprites ekonomiku un tās principiem, tad viņi sāks arī ražotājiem pieprasīt produktus vai pakalpojumus, kas ir izstrādāti pēc šiem principiem. Projekta “Circular spaces” izveidotā mācību programma ir tieši mērķēta, lai cilvēki stiprinātu savas prasmes par aprites ekonomiku gan teorētiski, gan praktiski. Izstrādātā izglītības programma ir pieejama projekta tīmekļvietnē sadaļā “Solutions”. Šobrīd lielākoties dzīvojam pēc lineārās ekonomikas modeļa, kura pamatā ir „paņem, saražo, patērē, izmet” pieeja. Savukārt aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgākā laika periodā. Tādējādi tiek pagarināts produktu aprites cikls. Praksē tas nozīmē līdz minimumam samazināt atkritumu apjomu. Kad pienāk kāda produkta lietošanas laika beigas, tā materiālus pēc iespējas cenšas atgriezt ekonomikā. Tos var lietderīgi izmantot atkal un atkal, tādējādi radot papildu vērtību. Pasākums norisinājās Pasaules aprites ekonomikas foruma ietvaros. Projekta partneri – Valmieras novada pašvaldība, nodibinājums “Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks” (Ventspils dizaina darbnīca RADE), Valmieras attīstības aģentūra (Valmieras koprades darbnīca DARE), Kaunas Science and Technology Park, Lithuania Innovation Centre, Creator Makerspace (Norvēģija), Maker (Dānija), Technical University of Applied Sciences Wildau (Vācija). Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Circular Economy makerspace” (projekta Nr. #C024) ietvaros. Vairāk informācijas: www.vatp.lv/projekti/circular-spaces. Informāciju sagatavoja: Elizabete Ločmele Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vides komunikācijas projektu vadītāja tālr. 64207150
Atvērt vairāk ziņu
Share by: