Blog Post
Kā rīkoties, un ko nedrīkst darīt, sadarbojoties ar partneriem Baltijas jūras reģiona valstīs
sept. 27, 2020
Veicat darījumus ar partneriem ārzemēs? Esiet gatavs kultūras īpatnībām - netērējiet laiku nelielām sarunām tikšanās laikā Skandināvijas valstīs un Vācijā, meklējiet abpusēji izdevīgas sarunas Somijā, un izvairieties no diskusijām par politiku un vēsturi Lietuvā vai Polijā. Šie ir tikai daži no ieteikumiem uzņēmējdarbībai Baltijas jūras reģionā, kurus IRIS projekts apkopoja pēc intervijām ar pārstāvjiem no vietējām biznesa organizācijām 10 valstīs.
Biznesa komunikācija: cik tālu jūs drīkstat iet?
IRIS projekta aptaujātie respondenti vienbalsīgi piekrita, ka sirsnība, pieklājīgs tonis un tiešums ir visaugstāk novērtētās īpašības biznesa komunikācijā. Skandināvijas valstīs cilvēki mēdz runāt precīzi un skaidri sanāksmju laikā, taču viņi kā pozitīvu aspektu pieņem humoru, ko viņi saprot. Tomēr nebūtiskas sarunas un personiski jautājumi netiks labi uztverti - laiks ir dārgs, un jums vajadzētu būt tiešam gan Ziemeļeiropā, gan Vācijā. Vai dodaties uz Lietuvu, Poliju, Latviju vai Kaļiņingradas apgabalu? Jūtieties brīvāki - ieteicams patērzēt par vaļaspriekiem, sportu vai ģimeni.
Ja jums ir tikšanās ar biznesa partneriem Skandināvijas valstīs vai Igaunijā, ņemiet vērā privāto telpu, mēģiniet netraucēt un izvairieties runāt skaļi. Emociju izrādīšana netiek labi uztverta arī Vācijā. Savukārt, baltkrievi mēdz izvairīties no konfliktiem un asām diskusijām.
Etiķete nav mazāk svarīga - Latvijā un Polijā jūs var nokavēt uz tikšanos līdz pat 15 minūtēm, bet Dānijā un Vācijā to nedrīkst - ja jūs kavējaties, potenciālie partneri to var interpretēt kā necieņu.
Kritika
Sniegt un saņemt vērtējumus ir viena no sarežģītākajām lietām cilvēku saskarsmē, tāpēc nav pārsteigums, ka kritika var būt slidens temats starptautiskās biznesa tikšanās reizēs. Piemēram, igauņiem nepatīk, ja viņus kritizē uzņēmējdarbības vidē, bet vācieši vai somi kritiku vērtē pozitīvi, it īpaši, ja tā ir pamatota ar faktiem. Viņiem tā ir atklātuma pazīme, kas netiek uztverta personīgi.
Tomēr kritikai var būt arī plašāka nozīme. Biznesa sanāksmēs jāpievērš uzmanība saiknei ar vietējo vidi. Pieņemsim, ka jūs tiekaties ar pārstāvjiem no citas valsts, un esat sazinājies ar viņiem agrāk. Šajā gadījumā jūs varat justies brīvāk, taču paturiet prātā, ka biznesa lēmumu un kultūras aspektu kritizēšanai var būt divejāds iznākums, kas nosaka jūsu sanāksmes panākumus.
Sarunu taktika
Biznesa sarunām ir vēl viens komunikācijas aspekts, par kuru jums jāzina. Vācieši ir prasmīgi veikalnieki, tomēr jums nevajadzētu izdarīt pārāk lielu spiedienu vai būt nepacietīgam. Somi ir pielaidīgi sarunās - svarīgi ir kompromisi un abpusēji izdevīgi lēmumi, tāpat kā Zviedrijā. Ja jūsu partneri neizrāda emocijas, tas nenozīmē, ka darījums nenotiks - viņiem vienkārši vajadzīgs vairāk laika, lai to pārdomātu.
Latvieši, lietuvieši un poļi dod priekšroku līgumiem uz papīra. Tāpat kā kaimiņos esošajā Kaļiņingradas apgabalā, jums vajadzētu būt ļoti konkrētam un precīzam par savu piedāvājumu, taču izvairieties no stingra spiediena taktikas.
Vai visi ir vienlīdzīgi?
Lēmumu pieņemšana, un kurš ir atbildīgais ir viens no kritiskajiem sanāksmes aspektiem, kas nosaka turpmāko sadarbības gaitu. Tomēr hierarhijas principi citās valstīs var būt tālu no pieņemtajiem, ja tos salīdzinām ar tiem, kurus izmantojam savā mītnes zemē.
Dāņi vērtē liberālu pieeju, tāpēc sapulču laikā jūs varat satikt gan uzņēmuma vadītājus, gan zemāka līmeņa darbiniekus. Dānijā jums ir jārunā un jākonsultējas ar visiem sanāksmes dalībniekiem, un nedrīkst ignorēt neviena viedokli. Tas pats attiecas uz Zviedriju, kur padotajiem bieži ir tiesības pieņemt galīgos lēmumus.
Tomēr Polijā šāda rīcība ir pilnīgi nepieņemama, un to pat var uzskatīt par apvainojumu uzņēmuma vadītājiem. Poļi ir pieraduši runāt ar uzņēmuma vadītājiem, kad runa ir par lēmumu pieņemšanu un iespējamo sadarbību. Tādēļ jūsu sanāksmei jābūt hierarhiski vienādai - vadītāji tiekas ar vadītājiem.
Hierarhiskie principi var parādīties arī Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā un Vācijā, kas nozīmē, ka uzņēmumā sagaida, ka sanāksmē būs tādu pašu vai līdzīgu ieņemamo amatu pārstāvji, un priekšnieku viedokli nevajadzētu atklāti apstrīdēt.
Ievērojiet “sarkanos karogus”!
Politika un citas starptautiskās attiecības ir aktuālas tēmas, kas izpelnījušās brīdinājuma par briesmām jeb “sarkanā karoga” statusu. Neuzmanīga piezīme burtiski var pārtraukt biznesa sarunas. Baltijā un Polijā vēsture ar kaimiņvalstīm ir jutīga tēma, no kuras labāk izvairīties, ja vien nezināt vēsturi labi. Krievijā nevajadzētu plaši apspriest arī politiskos jautājumus. Krieviem patīk humors un patīk smieties par sevi, taču nevajadzētu aizmirst, ka ārzemniekiem to nepieļauj, ja vien jums nav sen izveidotu draudzīgu attiecību.
Arī vecajās Eiropas demokrātijās pastāv riskantas zonas. Vācieši mēdz būt atturīgi par politiskām tēmām, tomēr biznesa tikšanās var ietvert diskusijas par mākslu, kultūru un dažādiem pasākumiem. Lai gan zviedri varētu izskatīties ļoti liberāli, nehierarhiski un atklāti, sabiedrības kritizēšana noteikti ir sarkanais karogs - viņi ar to patiesi lepojas. Vai gatavojaties ņemt līdzi tulku uz biznesa tikšanos Dānijā? Tā nevajadzētu darīt – tiek sagaidīts, ka runāsiet angliski.
Šis pārskats ir sastādīts kā daļa no IRIS projekta, ko finansēja Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Projekta mērķis ir radīt jaunus rīkus un dalīties labā pieredzē starp biznesa atbalsta organizācijām un uzņēmumu inkubatoriem Baltijas jūras reģionā. Uzziniet vairāk par IRIS projektu un atbalsta instrumentiem internacionalizācijai: www.witeno.de/iris/de/priority-areas/internationalisation-of-smes-business-activities.
Citas ziņas
Šodien, 30. aprīlī, vairāk nekā 50 aprūpes centra seniori un pārstāvji piedalījās kampaņas pasākumā, kas bija veltīts klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Par “Zaļā misija” rezultātiem pastāstīja kampaņas pārstāvji, bet darbnīcas ar projekta finansiālu atbalstu nodrošināja Ventspils dizaina darbnīca RADE. Darbnīcu laikā ikvienam pasākuma dalībniekam bija iespējams sev izveidot personalizētu auduma maisiņu un ūdens pudeli. Aktivitātes organizētas ar mērķi veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu un vides apziņu – ne tikai lai uzlabotu dalībnieku izpratni par atkritumu samazināšanu un vairākkārtēju izmantošanu, bet arī sniegtu iespēju izveidot personīgu un praktisku priekšmetu, kas ikdienā atgādinās par vides aizsardzības nozīmi. Kampaņa “Zaļā misija” aktivitātēs šo gadu laikā iesaistījusi dažādu vecuma grupu pārstāvjus, tomēr lielākoties tie bijuši bērni, jaunieši un pieaugušie. Tieši tāpēc tika saskatīta nepieciešamība iesaistīt arī seniorus, gan sniedzot zināšanas par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem, gan sagādājot pozitīvas emocijas un praktisku darbošanos. Pasākuma laikā tika popularizētas kampaņas ietvaros īstenotās aktivitātes, piemēram klimata nodarbības, klimata darbnīcas “Tava sapņu ūdens pudele” un “Tava sapņu termokrūze”, kā arī akcija “Lai vecais top par jauno”. Kampaņas ietvaros izveidoti arī 400 izglītojoši komplekti, kas izdalīti skolām. Komplektos iekļauta izglītojoša informācija par apģērbu atjaunošanas iespējām, kā arī viss nepieciešamais, lai skolas un mājas apstākļos būtu iespējams apdrukāt apģērbu termodrukas tehnikā. Saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes no skolām! Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Pagājuši trīs gadi kopš Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) sadarbībā ar Norvēģijas partneri International Development Norway (IDN) īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu, kā laikā iedzīvotāji dažādos veidos informēti par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Kampaņas ietvaros organizēti izglītojoši pasākumi un veidoti informatīvi materiāli. Norvēģijas pieredze kampaņas “Zaļā misija” īstenošanai bija ļoti noderīga un pat nepieciešama: “Klimata pārmaiņas un vides jautājumi Norvēģijai ir svarīgs temats valstiskā un arī starptautiskā līmenī. Esam priecīgi dalīties ar savu pieredzi ar Latvijas pārstāvjiem, kopīgi īstenojot kampaņu un sniedzot ieskatu mūsu valstī īstenotajās aktivitātēs, lai līdzīgas darbības varētu pielāgot un īstenot arī Latvijā,” IDN izpilddirektors Anders Stølan par dalību kampaņas organizēšanā. Norvēģijā izglītošana par cilvēces ietekmi uz klimata pārmaiņām notiek jau no mazotnes – skolēni piedalās ražas novākšanā un dabas resursu izmantošanā, un apspriež resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Klimata zinības caurvij dažādus mācību priekšmetus, piemēram, sociālās zinības, ētiku, reliģiju un veselības mācību, atspoguļojot klimata pārmaiņas sociālās, ekonomiskās un vides kontekstā. Skolotāji mācību saturu veido paši, tādā veidā radot pozitīvu augsni bērnu attīstībai. Atbildība par klimata pārmaiņām negulstas tikai uz izglītības sistēmas pleciem – ir novērojama liela sociālā iesaiste norvēģu vidū. Vecāki piedalās bērnu izglītošanā un veic brīvprātīgo darbu gan skolās, gan citās sabiedriskās aktivitātēs. Norvēģijas valsts iestādes ievieš risinājumus, kas samazina privāto transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošanu, sniedzot atbalstu elektroauto iegādei. Oslo centrā privātajiem transportlīdzekļiem ir ierobežotas parkošanās iespējas, bet pilsētas infrastruktūra ir tik attīstīta, ka lielai daļai tās iedzīvotāju nemaz nav vajadzība pēc privātā transportlīdzekļa izmantošanas. Liela daļa sabiedriskā transporta – gan sauszemes, gan ūdens – darbināmi ar elektrību. Kampaņas “Zaļā misija” ietvaros radīts interaktīvs mācību saturs, radošas darbnīcas un digitālie rīki klimata jautājumu apguvei. Divu gadu laikā aizvadītas vairāk nekā 70 nodarbības, kurās piedalījušies vairāk nekā 1200 skolēni. Sabiedrības izglītošanas nolūkos sadarbībā ar vides organizācijām īstenotas arī informatīvās kampaņas sociālajos medijos un citos plašsaziņas līdzekļos. Klimata darbnīcās, apgūstot ilgtspējīgu resursu izmantošanu un saņemot iespēju apdrukāt ilgtspējīgu ūdens pudeli, termokrūzi un auduma maisiņu, iesaistījušies turpat 200 dalībnieki, savukārt vairāk nekā 700 dalībnieki apmeklējuši pop-up izbraukuma klimata darbnīcas Ventspils valspilsētā un novadā. Klimata nodarbības un darbnīcas īstenotas ar VATP esošās dizaina darbnīcas RADE un Nākotnes klases iesaisti. Kampaņas “Zaļā misija” un projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” īstenošana noslēgsies 2024. gada 30. aprīlī, tomēr iegūtās zināšanas paliks un sniegs iedvesmu organizēt citas aktivitātes nākotnē, lai veidotu zaļāku nākotni! Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Otrdien, 30. aprīlī, no plkst. 10.00 līdz 12.00 notiks pasākums, kas veltīts klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Pasākuma laikā tiks popularizēti kampaņas rezultāti, kā arī organizētas darbnīcas senioriem. To laikā būs iespēja mācīties par dažādām ar klimatu un vidi saistītām tēmām, kā arī izveidot sev daudzreiz lietojamus auduma maisiņus un ūdens pudeles. Kampaņa “Zaļā misija” sadarbībā ar Ventspils dizaina darbnīcu RADE organizēs izbraukuma darbnīcu, kā laikā dalībniekiem būs iespēja darboties radoši. Aktivitāte tiek organizēta ar mērķi veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu un vides apziņu – tā ne tikai uzlabos dalībnieku izpratni par atkritumu samazināšanu un vairākkārtēju izmantošanu, bet arī sniegs iespēju bez maksas izveidot personīgu un praktisku priekšmetu, kas ikdienā atgādinās par resursu apzinātas izmantošanas nozīmi. Pasākumā piedalīsies Ventspils Senioru aprūpes centra iemītnieki, tomēr aicināti piedalīties arī citi interesenti, rakstot uz e-pasta adresi misija@vatp.lv . Jau iepriekš “Zaļā misija” priecējusi iedzīvotājus ar dažādām aktivitātēm, piemēram, organizējot akciju “Lai vecais top par jauno” un klimata darbnīcas “Tava sapņu ūdens pudele” un “Tava sapņu termokrūze”. Strādājam kopā zaļai Eiropai! Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija .
Trešdien, 17. janvārī, Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar projekta “Circular spaces” partneriem organizēja vebināru “Apritīgas koprades darbnīcas - atslēga uz apritīgu uzņēmējdarbību” 2024. gada Pasaules aprites ekonomikas foruma ietvaros. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieki gan no tuvākajām valstīm, gan arī no tālākām, kā piemēram, Apvienotās Karalistes, Lebanonas, Malaizijas un citām. Vebināra virsmērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar jēdzienu “koprades darbnīca” (angļu val. – makerspace) un to, kā caur Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Circular spaces” aktivitātēm ieviesīsim aprites ekonomikas principus šajās darbnīcās un kā izglītosim koprades darbnīcu apmeklētājus. Koprades darbnīcas ir vietas, kurās top prototipi un jaunu uzņēmumu idejas. Svarīgi, lai jau no uzņēmuma darbības sākuma tajā tiktu ieviest aprites ekonomikas principi. Tas ne tikai samazina uzņēmuma ietekmi uz vidi, bet padara to arī konkurētspējīgāku. Arvien vairāk klientu pievērš uzmanību tam, kādus produktus piedāvā uzņēmējs un vai iegādātā prece ir ilgmūžīga, nododama atkārtotai pārstrādei. Projekta īstenošana sniedz iespēju izstrādāt ne tikai konkrētus risinājumus definētajai problēmai, bet arī sadarboties ar citu valstu partneriem Baltijas jūras reģiona ietvaros. Sadarbība ar organizācijām un cilvēkiem, kuri ir pieredzējuši dažādās jomās, dod iespēju nonākt pie labākajiem risinājumiem, mācīties vienam no otra, kā arī nodot projektā izstrādātos risinājumus plašākai mērķauditorijai. Pēc partneru prezentācijām vebinārs turpinājās ar Pasaules aprites ekonomikas forumā notiekošās diskusijas “Cilvēki – pārmaiņu virzītājspēks” skatīšanos. Diskusijas laikā tika izcelts, cik svarīga ir cilvēku loma aprites ekonomikas ieviešanā. Diskusijas secinājums bija, ka, ja patērētāji būs izglītoti par aprites ekonomiku un tās principiem, tad viņi sāks arī ražotājiem pieprasīt produktus vai pakalpojumus, kas ir izstrādāti pēc šiem principiem. Projekta “Circular spaces” izveidotā mācību programma ir tieši mērķēta, lai cilvēki stiprinātu savas prasmes par aprites ekonomiku gan teorētiski, gan praktiski. Izstrādātā izglītības programma ir pieejama projekta tīmekļvietnē sadaļā “Solutions”. Šobrīd lielākoties dzīvojam pēc lineārās ekonomikas modeļa, kura pamatā ir „paņem, saražo, patērē, izmet” pieeja. Savukārt aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgākā laika periodā. Tādējādi tiek pagarināts produktu aprites cikls. Praksē tas nozīmē līdz minimumam samazināt atkritumu apjomu. Kad pienāk kāda produkta lietošanas laika beigas, tā materiālus pēc iespējas cenšas atgriezt ekonomikā. Tos var lietderīgi izmantot atkal un atkal, tādējādi radot papildu vērtību. Pasākums norisinājās Pasaules aprites ekonomikas foruma ietvaros. Projekta partneri – Valmieras novada pašvaldība, nodibinājums “Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks” (Ventspils dizaina darbnīca RADE), Valmieras attīstības aģentūra (Valmieras koprades darbnīca DARE), Kaunas Science and Technology Park, Lithuania Innovation Centre, Creator Makerspace (Norvēģija), Maker (Dānija), Technical University of Applied Sciences Wildau (Vācija). Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Circular Economy makerspace” (projekta Nr. #C024) ietvaros. Vairāk informācijas: www.vatp.lv/projekti/circular-spaces. Informāciju sagatavoja: Elizabete Ločmele Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vides komunikācijas projektu vadītāja tālr. 64207150
Pozitīvi cilvēki pozitīviem sasniegumiem!
- +371 63664934
- info@vatp.lv
- Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1, Ventspils, LV-3602