Kā rīkoties, un ko nedrīkst darīt, sadarbojoties ar partneriem Baltijas jūras reģiona valstīs
2020. gada 27. septembris
Veicat darījumus ar partneriem ārzemēs? Esiet gatavs kultūras īpatnībām - netērējiet laiku nelielām sarunām tikšanās laikā Skandināvijas valstīs un Vācijā, meklējiet abpusēji izdevīgas sarunas Somijā, un izvairieties no diskusijām par politiku un vēsturi Lietuvā vai Polijā. Šie ir tikai daži no ieteikumiem uzņēmējdarbībai Baltijas jūras reģionā, kurus IRIS projekts apkopoja pēc intervijām ar pārstāvjiem no vietējām biznesa organizācijām 10 valstīs.
Biznesa komunikācija: cik tālu jūs drīkstat iet?
IRIS projekta aptaujātie respondenti vienbalsīgi piekrita, ka sirsnība, pieklājīgs tonis un tiešums ir visaugstāk novērtētās īpašības biznesa komunikācijā. Skandināvijas valstīs cilvēki mēdz runāt precīzi un skaidri sanāksmju laikā, taču viņi kā pozitīvu aspektu pieņem humoru, ko viņi saprot. Tomēr nebūtiskas sarunas un personiski jautājumi netiks labi uztverti - laiks ir dārgs, un jums vajadzētu būt tiešam gan Ziemeļeiropā, gan Vācijā. Vai dodaties uz Lietuvu, Poliju, Latviju vai Kaļiņingradas apgabalu? Jūtieties brīvāki - ieteicams patērzēt par vaļaspriekiem, sportu vai ģimeni.
Ja jums ir tikšanās ar biznesa partneriem Skandināvijas valstīs vai Igaunijā, ņemiet vērā privāto telpu, mēģiniet netraucēt un izvairieties runāt skaļi. Emociju izrādīšana netiek labi uztverta arī Vācijā. Savukārt, baltkrievi mēdz izvairīties no konfliktiem un asām diskusijām.
Etiķete nav mazāk svarīga - Latvijā un Polijā jūs var nokavēt uz tikšanos līdz pat 15 minūtēm, bet Dānijā un Vācijā to nedrīkst - ja jūs kavējaties, potenciālie partneri to var interpretēt kā necieņu.
Kritika
Sniegt un saņemt vērtējumus ir viena no sarežģītākajām lietām cilvēku saskarsmē, tāpēc nav pārsteigums, ka kritika var būt slidens temats starptautiskās biznesa tikšanās reizēs. Piemēram, igauņiem nepatīk, ja viņus kritizē uzņēmējdarbības vidē, bet vācieši vai somi kritiku vērtē pozitīvi, it īpaši, ja tā ir pamatota ar faktiem. Viņiem tā ir atklātuma pazīme, kas netiek uztverta personīgi.
Tomēr kritikai var būt arī plašāka nozīme. Biznesa sanāksmēs jāpievērš uzmanība saiknei ar vietējo vidi. Pieņemsim, ka jūs tiekaties ar pārstāvjiem no citas valsts, un esat sazinājies ar viņiem agrāk. Šajā gadījumā jūs varat justies brīvāk, taču paturiet prātā, ka biznesa lēmumu un kultūras aspektu kritizēšanai var būt divejāds iznākums, kas nosaka jūsu sanāksmes panākumus.
Sarunu taktika
Biznesa sarunām ir vēl viens komunikācijas aspekts, par kuru jums jāzina. Vācieši ir prasmīgi veikalnieki, tomēr jums nevajadzētu izdarīt pārāk lielu spiedienu vai būt nepacietīgam. Somi ir pielaidīgi sarunās - svarīgi ir kompromisi un abpusēji izdevīgi lēmumi, tāpat kā Zviedrijā. Ja jūsu partneri neizrāda emocijas, tas nenozīmē, ka darījums nenotiks - viņiem vienkārši vajadzīgs vairāk laika, lai to pārdomātu.
Latvieši, lietuvieši un poļi dod priekšroku līgumiem uz papīra. Tāpat kā kaimiņos esošajā Kaļiņingradas apgabalā, jums vajadzētu būt ļoti konkrētam un precīzam par savu piedāvājumu, taču izvairieties no stingra spiediena taktikas.
Vai visi ir vienlīdzīgi?
Lēmumu pieņemšana, un kurš ir atbildīgais ir viens no kritiskajiem sanāksmes aspektiem, kas nosaka turpmāko sadarbības gaitu. Tomēr hierarhijas principi citās valstīs var būt tālu no pieņemtajiem, ja tos salīdzinām ar tiem, kurus izmantojam savā mītnes zemē.
Dāņi vērtē liberālu pieeju, tāpēc sapulču laikā jūs varat satikt gan uzņēmuma vadītājus, gan zemāka līmeņa darbiniekus. Dānijā jums ir jārunā un jākonsultējas ar visiem sanāksmes dalībniekiem, un nedrīkst ignorēt neviena viedokli. Tas pats attiecas uz Zviedriju, kur padotajiem bieži ir tiesības pieņemt galīgos lēmumus.
Tomēr Polijā šāda rīcība ir pilnīgi nepieņemama, un to pat var uzskatīt par apvainojumu uzņēmuma vadītājiem. Poļi ir pieraduši runāt ar uzņēmuma vadītājiem, kad runa ir par lēmumu pieņemšanu un iespējamo sadarbību. Tādēļ jūsu sanāksmei jābūt hierarhiski vienādai - vadītāji tiekas ar vadītājiem.
Hierarhiskie principi var parādīties arī Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā un Vācijā, kas nozīmē, ka uzņēmumā sagaida, ka sanāksmē būs tādu pašu vai līdzīgu ieņemamo amatu pārstāvji, un priekšnieku viedokli nevajadzētu atklāti apstrīdēt.
Ievērojiet “sarkanos karogus”!
Politika un citas starptautiskās attiecības ir aktuālas tēmas, kas izpelnījušās brīdinājuma par briesmām jeb “sarkanā karoga” statusu. Neuzmanīga piezīme burtiski var pārtraukt biznesa sarunas. Baltijā un Polijā vēsture ar kaimiņvalstīm ir jutīga tēma, no kuras labāk izvairīties, ja vien nezināt vēsturi labi. Krievijā nevajadzētu plaši apspriest arī politiskos jautājumus. Krieviem patīk humors un patīk smieties par sevi, taču nevajadzētu aizmirst, ka ārzemniekiem to nepieļauj, ja vien jums nav sen izveidotu draudzīgu attiecību.
Arī vecajās Eiropas demokrātijās pastāv riskantas zonas. Vācieši mēdz būt atturīgi par politiskām tēmām, tomēr biznesa tikšanās var ietvert diskusijas par mākslu, kultūru un dažādiem pasākumiem. Lai gan zviedri varētu izskatīties ļoti liberāli, nehierarhiski un atklāti, sabiedrības kritizēšana noteikti ir sarkanais karogs - viņi ar to patiesi lepojas. Vai gatavojaties ņemt līdzi tulku uz biznesa tikšanos Dānijā? Tā nevajadzētu darīt – tiek sagaidīts, ka runāsiet angliski.
Šis pārskats ir sastādīts kā daļa no IRIS projekta, ko finansēja Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Projekta mērķis ir radīt jaunus rīkus un dalīties labā pieredzē starp biznesa atbalsta organizācijām un uzņēmumu inkubatoriem Baltijas jūras reģionā. Uzziniet vairāk par IRIS projektu un atbalsta instrumentiem internacionalizācijai: www.witeno.de/iris/de/priority-areas/internationalisation-of-smes-business-activities.
Citas ziņas
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) 2025. gada 11. un 12. decembrī viesojās Rīgas Tehniskajā universitātē, kur kopā ar projekta partneriem no Somijas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Latvijas, Zviedrijas un Lietuvas piedalījās koprades darbnīcās, strādājot pie Digitālā dvīņa demonstrācijas platformas izstrādes. Projekta “CIRC-2-ZERO” mērķis ir veicināt mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu pāreju uz aprites ekonomikas principiem un klimata neitralitāti, vienlaikus stiprinot to digitālās un modernās ražošanas kapacitātes. Projekts fokusējas uz divām nozarēm – elektronikas ražošanu un koksnes produktu ražošanu, kurās raksturīgs augsts resursu patēriņš, ilgi produktu dzīves cikli un ievērojams aprites potenciāls. Latvijā projekta atbalsts būs pieejams elektronikas ražošanas uzņēmumiem. Izmantojot projekta ietvaros izstrādāto Digitālā dvīņa platformu, uzņēmumi varēs testēt, simulēt un optimizēt ražošanas procesus vēl pirms reālu izmaiņu ieviešanas. Dalība projektā ļaus uzņēmumiem pagarināt produktu kalpošanas laiku, samazināt materiālu patēriņu un palielināt ražošanas efektivitāti u.c. Plašāka informācija un pieteikšanās: vatp.lv/Circ2ZeroOpenCall . Projektā piedalās 13 partneri no Baltijas jūras reģiona valstīm: Somija – Häme University of Applied Sciences un Linna Business Development; Igaunija – Tallinn University of Technology un Tartu Science Park; Polija – Krakow Technology Park Vācija; Vācija – K8 Institute for Strategic Aesthetics un Academy of Fine Arts Saar; Latvija – Rīgas Tehniskā universitāte, VIZULO un nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”; Zviedrija – Luleå university of technology un Industrial Development Center North AB; Lietuva – VMG Lignum Systems. Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “CIRC-2-ZERO” (projekta Nr. #C070) ietvaros. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/circ-2-zero .
2025. gada 28. novembrī Spīķeru koncertzālē norisinājās noslēguma pasākums, kurā piedalījās izglītojošo pasākumu cikla jauniešiem “Solis pretī” dalībnieki no visas Latvijas. Pasākumu organizēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Pasākumā pulcējās jaunieši no 17 izglītības iestādēm, kuri 2025. gadā apmeklēja reģionālos iecietības veicināšanas pasākumus Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Aktivitāšu mērķis bija rosināt jauniešus aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās un pret dažādām sabiedrības grupām, izprast neiecietības sekas un apzināties iespējamos rīcības modeļus. “Mēdz teikt, ka vardarbība mīl klusumu. Sabiedrības integrācijas fonds klusumu neatbalsta. Tāpēc programmai dots nosaukums “Solis pretī”, jo tieši aktīva rīcība – mācoties, apzinoties, iesaistoties un atbalstot – ir galvenā pārmaiņu atslēga ne tikai viena konkrēta cilvēka dzīvē, bet arī skolas vidē un sabiedrībā kopumā. Pārmaiņas prasa drosmi. Drosme prasa personīgu apņemšanos”, atzīst SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Noslēguma diena kļuva par iedvesmojošu, sirsnīgu un enerģijas piepildītu tikšanās vietu, kur jaunieši dalījās pieredzē, atziņās un idejās par iecietīgas vides veidošanu skolās un vienaudžu vidē. VATP projektu vadītāja Līna Damberga secina: “Dalībnieku idejas bija drosmīgas un praktiski īstenojamas, parādot to, ka jaunieši ir motivēti veidot drošāku un atvērtāku vidi vienaudžu vidū. Šī diena apliecināja, ka jaunieši ir gatavi sarunai, sadarbībai un pārmaiņu veidošanai. Enerģija, radošums un atklātība, ko viņi ienesa pasākumā, izcēla “Solis pretī” pasākumu vērtību un nepieciešamību.” Pasākumu vadīja jauniešu attīstības mentors Kārlis Ploks un “Solis pretī” programmas eksperts neformālās izglītības jautājumos darbā ar jauniešiem Emīls Anškens. Pasākuma laikā jaunieši izstrādātās idejas iecietības veicināšanai skolās un vienaudžu vidū, rosina turpināt iniciatīvas, kas mudina aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās, apzināties katras iesaistītās puses lomu, kā arī izprast neiecietības sekas un aktīvi rīkoties. Pasākumā piedalījās arī gotu subkultūras pārstāvis Kristiāns, kurš dalījās ar savu personīgo pieredzi un kopā ar jauniešiem diskutēja par neiecietību un diskrimināciju, ar ko var saskarties dažādu sabiedrības grupu pārstāvji. Savās atziņās dalījās arī jaunieši – vairāki no viņiem atzina, ka pasākums devis drosmi risināt sarežģītas situācijas, atbalstīt klasesbiedrus un aktīvi iestāties par iecietību. 2025. gadā tika organizēti pieci reģionālie pasākumi – Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Katrs pasākums sastāvēja no divām savstarpēji saistītām dienām, un tajos piedalījās vairāk nekā 130 vidusskolēni no 21 apdzīvotās vietas Latvijā – Ventspils, Ugāles, Liepājas, Kandavas, Saldus, Jelgavas, Dobeles, Iecavas, Ozolniekiem, Rēzeknes, Kaunatas, Krāslavas, Rekovas, Valmieras, Limbažiem, Ogres, Cesvaines, Jūrmalas, Salaspils, Ādažiem un Rīgas. Noslēguma pasākums kalpoja kā kopīgs atskats, iedvesma un motivācija tālākai jauniešu rīcībai savu skolu vides uzlabošanā. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” organizē Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Pievienojies praktiskai darbnīcai ar Agati Ambulti par biznesa procesu uzlabošanu ar mākslīgo intelektu
DistanceLAB rīki, tiešsaistes platforma un Living Labs ir publicēti – noslēguma seminārs jau pavisam drīz Attālinātais un hibrīddarbs vairs nav tikai tendence – tie ir kļuvuši par jauno normu. DistanceLAB projekts gandrīz trīs gadus ir strādājis, lai palīdzētu organizācijām Baltijas jūras reģionā pielāgoties šai realitātei. 2025. gadā esam sasnieguši nozīmīgu pavērsiena punktu: ir izveidota tiešsaistes platforma DistanceHub, kas piedāvā bezmaksas, praktiskus rīkus uzņēmumiem un publiskām organizācijām, lai veiksmīgi darbotos attālinātā vidē. DistanceLAB projekta laikā mēs esam sadarbojušies pāri robežām, lai palīdzētu organizācijām risināt galvenos attālinātā darba un pakalpojumu attīstības izaicinājumus, piemēram: Kā organizācijas var veicināt inovācijas attālināti? Kā uzlabot komunikāciju hibrīda un attālinātās komandās? Kā būt attālinātam un ilgtspējīgam? Kā uzņēmējdarbības stratēģijām jāattīstās attālinātajā pasaulē? Tagad rezultāti ir pieejami: pilns pārbaudītu rīku komplekts, dinamiska tiešsaistes platforma un starptautisks Living Labs tīkls. Kas ir pieejams? DistanceLab tiešsaistes platforma apvieno visus projektā izstrādātos rīkus. Tie ir sadalīti trīs kategorijās: Inovācijas un tīklošanās : rīki attālinātai komunikācijai, mīksto prasmju attīstībai, tīklošanās metodēm un atvērtās inovācijas darbnīcām. Stratēģija un uzņēmējdarbības attīstība : rīki klientu attiecību veidošanai, kiberdrošībai, darbinieku apmierinātībai, digitalizācijas stratēģijai un internacionalizācijai. Fokuss uz ilgtspēju : rīki, piemēram, Eco-Digital-Check un Design for Sustainability, palīdz saskaņot biznesa modeļus ar vides mērķiem. Living Labs – reālas vides testēšana un koprade Katra partnervalsts ir izveidojusi vienu vai vairākus Living Labs, kuros rīki ir testēti reālās darba situācijās. Šīs laboratorijas ir veicinājušas kopradi, atsauksmju apkopošanu un rīku pielāgošanu vietējām vajadzībām. Tās joprojām piedāvā iespējas organizācijām piedalīties darbnīcās, testēt rīkus un dalīties pieredzē. DistanceLab platformas apmeklējums vai iesaiste Living Lab var būt sākumpunkts attālinātā darba prakses uzlabošanai, inovāciju un ilgtspējas stiprināšanai. Platforma arī ļauj organizācijām paplašināt starptautiskos kontaktus un piekļūt ekspertu vadītām darbnīcām un materiāliem. Visi resursi būs pieejami DistanceLab platformā arī pēc projekta beigām. Kas notiks tālāk? 19. novembrī mēs organizējam projekta noslēguma semināru Lahti, Somijā un tiešsaistē: Seminārs “Attālināts, hibrīds, noturīgs: veidojot darba un uzņēmējdarbības nākotni” . Pasākums ir atvērts visiem interesentiem – uzņēmumu vadītājiem, pedagogiem, studentiem, pētniekiem, ekspertiem un politikas veidotājiem. Reģistrējies līdz 14. novembrim (Lahti/tiešsaistē) DistanceLAB projektu finansē Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona programma un līdzfinansē Norvēģijas partneri. Projekta īstenošanas periods: 01.01.2023–31.12.2025. Projekta mērķis ir attīstīt attālinātā darba prasmes un pakalpojumus. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar savu vietējo DistanceLAB pārstāvi Latvijā: uldis.fridrihsbergs@vatp.lv
