Kā rīkoties, un ko nedrīkst darīt, sadarbojoties ar partneriem Baltijas jūras reģiona valstīs
2020. gada 27. septembris
Veicat darījumus ar partneriem ārzemēs? Esiet gatavs kultūras īpatnībām - netērējiet laiku nelielām sarunām tikšanās laikā Skandināvijas valstīs un Vācijā, meklējiet abpusēji izdevīgas sarunas Somijā, un izvairieties no diskusijām par politiku un vēsturi Lietuvā vai Polijā. Šie ir tikai daži no ieteikumiem uzņēmējdarbībai Baltijas jūras reģionā, kurus IRIS projekts apkopoja pēc intervijām ar pārstāvjiem no vietējām biznesa organizācijām 10 valstīs.
Biznesa komunikācija: cik tālu jūs drīkstat iet?
IRIS projekta aptaujātie respondenti vienbalsīgi piekrita, ka sirsnība, pieklājīgs tonis un tiešums ir visaugstāk novērtētās īpašības biznesa komunikācijā. Skandināvijas valstīs cilvēki mēdz runāt precīzi un skaidri sanāksmju laikā, taču viņi kā pozitīvu aspektu pieņem humoru, ko viņi saprot. Tomēr nebūtiskas sarunas un personiski jautājumi netiks labi uztverti - laiks ir dārgs, un jums vajadzētu būt tiešam gan Ziemeļeiropā, gan Vācijā. Vai dodaties uz Lietuvu, Poliju, Latviju vai Kaļiņingradas apgabalu? Jūtieties brīvāki - ieteicams patērzēt par vaļaspriekiem, sportu vai ģimeni.
Ja jums ir tikšanās ar biznesa partneriem Skandināvijas valstīs vai Igaunijā, ņemiet vērā privāto telpu, mēģiniet netraucēt un izvairieties runāt skaļi. Emociju izrādīšana netiek labi uztverta arī Vācijā. Savukārt, baltkrievi mēdz izvairīties no konfliktiem un asām diskusijām.
Etiķete nav mazāk svarīga - Latvijā un Polijā jūs var nokavēt uz tikšanos līdz pat 15 minūtēm, bet Dānijā un Vācijā to nedrīkst - ja jūs kavējaties, potenciālie partneri to var interpretēt kā necieņu.
Kritika
Sniegt un saņemt vērtējumus ir viena no sarežģītākajām lietām cilvēku saskarsmē, tāpēc nav pārsteigums, ka kritika var būt slidens temats starptautiskās biznesa tikšanās reizēs. Piemēram, igauņiem nepatīk, ja viņus kritizē uzņēmējdarbības vidē, bet vācieši vai somi kritiku vērtē pozitīvi, it īpaši, ja tā ir pamatota ar faktiem. Viņiem tā ir atklātuma pazīme, kas netiek uztverta personīgi.
Tomēr kritikai var būt arī plašāka nozīme. Biznesa sanāksmēs jāpievērš uzmanība saiknei ar vietējo vidi. Pieņemsim, ka jūs tiekaties ar pārstāvjiem no citas valsts, un esat sazinājies ar viņiem agrāk. Šajā gadījumā jūs varat justies brīvāk, taču paturiet prātā, ka biznesa lēmumu un kultūras aspektu kritizēšanai var būt divejāds iznākums, kas nosaka jūsu sanāksmes panākumus.
Sarunu taktika
Biznesa sarunām ir vēl viens komunikācijas aspekts, par kuru jums jāzina. Vācieši ir prasmīgi veikalnieki, tomēr jums nevajadzētu izdarīt pārāk lielu spiedienu vai būt nepacietīgam. Somi ir pielaidīgi sarunās - svarīgi ir kompromisi un abpusēji izdevīgi lēmumi, tāpat kā Zviedrijā. Ja jūsu partneri neizrāda emocijas, tas nenozīmē, ka darījums nenotiks - viņiem vienkārši vajadzīgs vairāk laika, lai to pārdomātu.
Latvieši, lietuvieši un poļi dod priekšroku līgumiem uz papīra. Tāpat kā kaimiņos esošajā Kaļiņingradas apgabalā, jums vajadzētu būt ļoti konkrētam un precīzam par savu piedāvājumu, taču izvairieties no stingra spiediena taktikas.
Vai visi ir vienlīdzīgi?
Lēmumu pieņemšana, un kurš ir atbildīgais ir viens no kritiskajiem sanāksmes aspektiem, kas nosaka turpmāko sadarbības gaitu. Tomēr hierarhijas principi citās valstīs var būt tālu no pieņemtajiem, ja tos salīdzinām ar tiem, kurus izmantojam savā mītnes zemē.
Dāņi vērtē liberālu pieeju, tāpēc sapulču laikā jūs varat satikt gan uzņēmuma vadītājus, gan zemāka līmeņa darbiniekus. Dānijā jums ir jārunā un jākonsultējas ar visiem sanāksmes dalībniekiem, un nedrīkst ignorēt neviena viedokli. Tas pats attiecas uz Zviedriju, kur padotajiem bieži ir tiesības pieņemt galīgos lēmumus.
Tomēr Polijā šāda rīcība ir pilnīgi nepieņemama, un to pat var uzskatīt par apvainojumu uzņēmuma vadītājiem. Poļi ir pieraduši runāt ar uzņēmuma vadītājiem, kad runa ir par lēmumu pieņemšanu un iespējamo sadarbību. Tādēļ jūsu sanāksmei jābūt hierarhiski vienādai - vadītāji tiekas ar vadītājiem.
Hierarhiskie principi var parādīties arī Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā un Vācijā, kas nozīmē, ka uzņēmumā sagaida, ka sanāksmē būs tādu pašu vai līdzīgu ieņemamo amatu pārstāvji, un priekšnieku viedokli nevajadzētu atklāti apstrīdēt.
Ievērojiet “sarkanos karogus”!
Politika un citas starptautiskās attiecības ir aktuālas tēmas, kas izpelnījušās brīdinājuma par briesmām jeb “sarkanā karoga” statusu. Neuzmanīga piezīme burtiski var pārtraukt biznesa sarunas. Baltijā un Polijā vēsture ar kaimiņvalstīm ir jutīga tēma, no kuras labāk izvairīties, ja vien nezināt vēsturi labi. Krievijā nevajadzētu plaši apspriest arī politiskos jautājumus. Krieviem patīk humors un patīk smieties par sevi, taču nevajadzētu aizmirst, ka ārzemniekiem to nepieļauj, ja vien jums nav sen izveidotu draudzīgu attiecību.
Arī vecajās Eiropas demokrātijās pastāv riskantas zonas. Vācieši mēdz būt atturīgi par politiskām tēmām, tomēr biznesa tikšanās var ietvert diskusijas par mākslu, kultūru un dažādiem pasākumiem. Lai gan zviedri varētu izskatīties ļoti liberāli, nehierarhiski un atklāti, sabiedrības kritizēšana noteikti ir sarkanais karogs - viņi ar to patiesi lepojas. Vai gatavojaties ņemt līdzi tulku uz biznesa tikšanos Dānijā? Tā nevajadzētu darīt – tiek sagaidīts, ka runāsiet angliski.
Šis pārskats ir sastādīts kā daļa no IRIS projekta, ko finansēja Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Projekta mērķis ir radīt jaunus rīkus un dalīties labā pieredzē starp biznesa atbalsta organizācijām un uzņēmumu inkubatoriem Baltijas jūras reģionā. Uzziniet vairāk par IRIS projektu un atbalsta instrumentiem internacionalizācijai: www.witeno.de/iris/de/priority-areas/internationalisation-of-smes-business-activities.
Citas ziņas
Šī gada 17. jūnijā no plkst. 9.00-13.00 tiešsaistē norisināsies bezmaksas mācību seminārs “Cieņas kods”, kuru vadīs sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe. Aicinām pieteikties uzņēmumu, biedrību un nodibinājumu vadītājus un darbiniekus, aizpildot pieteikšanās anketu šeit . Semināra dalībnieki iegūs izpratni par vienlīdzīgu iespēju principiem un dažādības vadību, mācīsies atpazīt, mazināt un novērst diskrimināciju darba vidē, kā arī apgūs iekļaujošas un cieņpilnas darba vides veidošanas praktiskos aspektus. Semināru vadīs pieredzējusi sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, un tajā ar savu pieredzi dalīsies biedrības “Liepājas Neredzīgo biedrība” valdes loceklis Māris Ceirulis. Par dalību seminārā tiks izsniegta izglītības iestādes apstiprināta apliecība par programmas apguvi 5 akadēmisko stundu apjomā. Aicinām darba devējus pieteikt mācībām savas organizācijas darbiniekus un vadītājus, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata. Darba devēji visa projekta laikā var pieteikt līdz 4 organizācijas pārstāvjiem. Semināra mērķauditorija ir mikro, mazie, vidējie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits mazāks par 250; apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro vai bilance nepārsniedz 43 miljonus euro iepriekšējā pārskata gadā; publiskā kapitāla īpatsvars nepārsniedz 25%, kā arī biedrības un nodibinājumi. Paralēli tiešsaistes semināriem visos Latvijas reģionos tiek organizēti arī klātienes divu dienu mācību semināri. Tuvākie mācību semināri norisināsies Augšdaugavas novadā, Ropažu novadā un Valmierā. Vairāk informācijas un pieteikšanās semināriem: www.vatp.lv/cienas-kods . Mācību seminārus īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils augsto tehnoloģiju parks” Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.3.4.1/1/23/I/001 “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” ietvaros. Papildu informācija: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projektu vadītājas asistente cienaskods@vatp.lv +371 22307039
Ventspils Biznesa atbalsta centrs aicina uz pasākumu "Kafijas pauze ar uzņēmējiem" pirmo daļu ar nosaukumu ATBALSTS, lai pārrunātu pieejamo uzņēmējdarbības atbalstu. Pasākums norisināsies: 26.05 no plkst. 10:00-12:00 Ventspils Brīvdabas piejūras muzejā, Riņķa iela 2, Semināru telpā 2.stāvā Pasākums - Bezmaksas Brīvā atmosfērā ar uzkodām un kafijas tasi Pasākuma programmas ietvaros būs iespējams dzirdēt par iespējamo uzņēmējdarbības atbalstu šādu tēmu ietvaros: LIAA aktuālajām atbalsta iespējām: Biznesa attīstība, eksporta veicināšana, inovācijas un produktivitātes celšana. Praktiski atbalsta instrumenti ražotājiem, investīciju piesaiste un ikdienas sadarbība ar LIAA. Altum valsts atbalsts: Finansējums uzņēmējdarbībai un atbalsta programmas Ventspils Biznesa atbalsta centrs: Ventspils nekustamā īpašuma iespējas, NĪN atvieglojumi un citi pašvaldības atbalsta mehānismi, kas veido uzņēmējiem draudzīgu vidi. Pieejamie ES projektu atbalsti un Biznesa atbalsta centra pakalpojumi. Uzņēmuma pieredzes stāsts atbalsta saņemšanā
Noslēgušies Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizētie izglītojošie pasākumi jauniešiem “Solis pretī” un studentu mācību sesijas “Skaļāk par klusumu”, lai palīdzētu jauniešiem ne tikai atpazīt neiecietības izpausmes, bet arī apgūt prasmes, kā rīkoties un veidot iekļaujošāku vidi savā ikdienā. Programmas īstenotas sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Divu programmas ciklu laikā visos Latvijas reģionos notika 10 izglītojoši pasākumi, kuros piedalījās 281 jaunietis – vidējo un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi no desmitiem pilsētu un novadu. Pasākumi norisinājās Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā, Rīgā, Daugavpilī, Bauskā un Kuldīgā. Programmas laikā jaunieši iesaistījās diskusijās, praktiskās nodarbībās un saliedēšanās aktivitātēs, analizējot stereotipus, neiecietības cēloņus un vardarbības riskus. Īpašs uzsvars tika likts uz rīcības prasmju attīstīšanu – dalībnieki izstrādāja konkrētus rīcības plānus iecietīgākas skolas un vienaudžu vides veidošanai. “Jauniešiem ir būtiski, ka viņus sadzird un ka viņiem ir iespēja drošā vidē runāt par sarežģītām tēmām. Šajās programmās mēs redzējām, kā jaunieši ne tikai dalās pieredzē, bet arī kopīgi meklē risinājumus un iedvesmo cits citu. Tieši šādas sarunas stiprina saliedētu sabiedrību ilgtermiņā,” uzsver SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Pirmajā programmas ciklā 2025. gadā piedalījās 133 jaunieši, bet 2026. gadā iniciatīvai pievienojās vēl 148 dalībnieki. Noslēdzoties abiem cikliem, jaunieši tikās kopīgos pasākumos, daloties ar gūtajām atziņām un idejām par to, kā veidot cieņpilnāku un iekļaujošāku sabiedrību. Dalībnieki atzīst, ka programma palīdzējusi labāk izprast neiecietības izpausmes ikdienā, paskatīties vērīgāk uz apkārt notiekošo un iedrošinājusi nebaidīties atšķirties. Kā uzsvēra kāds no jauniešiem: “Tu esi unikāls! Lai arī kāds Tu būtu, labākā versija sevis – Tu esi Tu pats! Nebaidies, un palīdzi citam nebaidīties.” Papildus jauniešu aktivitātēm projektā tika iesaistīti arī pedagogi, stiprinot izglītības vides spēju atbalstīt iekļaujošu, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanos skolās. Reģionālos pasākumus vadīja pieredzējuši eksperti – Emīls Anškens (neformālā izglītība), Ilze Bērziņa un Kitija Kalsnava (diskriminācijas novēršana). Vienlaikus tika īstenotas arī mācību sesijas “Skaļāk par klusumu” topošajiem mediju profesionāļiem. Četrās sesijās Rīgā, Valmierā un Ventspilī piedalījās 69 studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, RISEBA, Vidzemes un Ventspils augstskolām un citām izglītības iestādēm. To mērķis – stiprināt izpratni par atbildīgu neiecietības, diskriminācijas un vardarbības atspoguļošanu publiskajā telpā. Mācību sesijas vadīja mediju eksperte Linda Rudzroga un diskriminācijas novēršanas eksperte Ilze Bērziņa. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” un mācību sesijas žurnālistikas studentiem “Skaļāk par klusumu” organizēja SIF sadarbībā ar VATP programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Sigita Zankovska-Odiņa SIF vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos +371 29621801 sigita.zankovska-odina@sif.gov.lv Līna Damberga VATP projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Mūsdienu straujajā biznesa vidē zināšanas nav tikai resurss – tā ir uzņēmuma konkurētspējas degviela. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) caur projektiem "LIFT" un "Digitālo prasmju attīstība" ir kļuvis par tiltu starp uzņēmumu ambīcijām un praktiskiem panākumiem. Nesen veiktā aptauja un klientu atsauksmes atklāj stāstu par drosmi mainīties, digitālo izrāvienu un jaunu efektivitātes līmeni. Kāpēc uzņēmumi izvēlas mācīties? Lielākā daļa mūsu klientu pirms apmācībām saskārās ar dažādiem izaicinājumiem: laika trūkums, milzīgs informācijas apjoms darba vidē, ko grūti strukturēt, finanšu trūkums, digitālo prasmju trūkums un nepieciešamību pēc darbinieku domāšanas veida maiņas digitālajā laikmetā. Kā atzīst Ventspils metināšanas rūpnīcas pārstāve: "Bija daudzi simptomi un cēloņi, kas ir jālabo. Meklēju zināšanas problēmu risinājumiem". Tas ir pats būtiskākais - spēja pamanīt un risināt-, īpaši šobrīd, kad uzņēmumiem ir jāspēj tikt līdzi mūsdienu digitālā laikmeta tempam.
