Ievilka Ventspils ražošanā elektroniku

2019. gada 23. aprīlis

2005. gadā Ventas labajā krastā darbu sāka Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kas tobrīd nozīmēja – viena vidēja izmēra ražošanas ēka. Šobrīd parkā strādājošie uzņēmumi aizņem jau piecas ražošanas ēkas, bet jau pēc gada tādas būs septiņas.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) stāsts ir cieši saistīts ar pilsētas industrializācijas veiksmes stāstu. Ventspilī savlaicīgi saprata, ka rūpniecība – tie nav tikai milzīgi cehi ar kūpošiem skursteņiem, kur tiek ražotas tikpat milzīgas lietas, bet attīstību var meklēt citās – daudz smalkākās nozarēs, kā, piemēram, elektronika un informācijas tehnoloģijas. Turklāt nozares attīstība Ventspilī ir cieši saistīta ar kompleksa inženierzinātņu virziena attīstību pilsētā, tai skaitā studijās un apmācībā mūsu izglītības iestādēs. Tieši tādēļ pašvaldības loma un iniciatīva saistīto jautājumu kompleksā risināšanā bija vitāli svarīga un starp VATP dibinātājiem ierindojās gan Brīvostas pārvalde, ar rūpi par uzņēmumiem piemērotu telpu un infrastruktūras attīstību, gan Ventspils Augstskola, tehnikums un citi.

Viss sākās faktiski zaļā pļavā, kurā 2005. gadā tika uzbūvēta pirmā ēka un iekārtotas pirmās autostāvvietas. Tobrīd bieži vien kautrējāmies par apzīmējumu parks , kas, lai arī bija mājvieta vairākiem uzņēmumiem, tomēr sastāvēja tikai no vienas ražošanas ēkas. Taču neatlaidība, par spīti globālajai krīzei 2008. gadā, un mērķtiecība parka attīstībā ir nesusi augļus – šobrīd ražošana notiek jau piecās ēkās un būvniecība uzsākusies vēl divos objektos. Tas ļauj ar lepnumu teikt, ka šobrīd Ventspils Augsto tehnoloģiju parks ir tāds pēc būtības un turklāt starp modernākajiem Baltijā.

Viens no lielākajiem ražotājiem parkā ir HansaMatrix Ventspils , kas ir arī viens no lielākajiem elektronikas komponenšu un produktu ražotājiem Latvijā. Pateicoties tieši ventspilniekiem, kuri tur strādā, uzņēmums joprojām aug un attīstās. Viens no jaunajiem projektiem tiek īstenots tieši šī uzņēmuma attīstībai, lai tur ražotu jauna veida produkciju. Attīstās arī cits lielais ražotājs Immer Digital , kas izgatavo augstas sarežģītības pārtikas iepakojumus. Otrs attīstības objekts paredzēts tieši šim uzņēmumam – tā būs lielākā ēka no jaunajām rūpnīcām, kas pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma tiks uzbūvētas tuvākā pusotra gada laikā. Tās platība ir apmēram 6000 kvadrātmetru.

Tā kā darbinieku skaits VATP palielināsies, nepieciešams pilnveidot arī pārējo infrastruktūru, tāpēc uzsākta arī divu jaunu autostāvlaukumu būvniecība ar tiem nepieciešamo lietusūdens attīrīšanas sistēmu ar smilšu un naftas produktu atdalītājiem. Stāvlaukumos būs paredzēta vieta 133 automašīnām.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka sākums 2005. gadā – viena ēka, daži auto...

...un parka kopskats 2019. gadā ar jaunceļamo ražošanas ēku vizualizāciju.

Šajā pavasarī VATP teritorijā jau sākušies būvdarbi, top jaunās ēkas un automašīnu stāvlaukumi.

Uzņēmums Immer Digital jau tuvākajā laikā paplašinās ražotni, aizņemot parka lielāko būvi.

Izveidojies nopietns rūpniecības centrs

Igors Udodovs, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks

– Ventspils Augsto tehnoloģiju parks iezīmē ļoti būtisku posmu pilsētas industrializācijā. Jau pirms parka izveides sapratām – ja gribam pilsētu attīstīt par kvalitatīvu un ilgtspējīgu rūpniecisko centru, jāfokusējas uz tādu ražošanu, kurā iesaistīts lielāks intelektuālais potenciāls. Starp tādām ir mašīnbūve, aparātbūve un elektronika, kur katrā, protams, ir vajadzīgs arī mazāk kvalificēts darbs, taču, lai radītu mašīnbūves vai elektronikas produktu, nepieciešams augstvērtīgs inženiertehniskais potenciāls un zināšanas. 2005. gadā ar mērķi Ventspilī attīstīt augsto tehnoloģiju nozares tika izveidots nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks , kā arī tehnoloģiju parkā sākta infrastruktūras būvniecība, kas bija pirmais solis, lai ievilktu Ventspilī elektronikas nozari. Ar kopīgiem pilsētas, brīvostas, izglītojošo iestāžu un paša nodibinājuma pūliņiem Augsto tehnoloģiju parks nu ir izaudzis līdz nozīmīgam centram, kur notiek vidējas līdz ļoti augstas sarežģītības pakāpes produktu ražošana. Svarīgi, ka tiek veidotas jaunas darba vietas, turklāt tādas, kādu Ventspilī nekad nav bijis, un nozarēs, kādu šeit arī nav bijis. Protams, tas nozīmē, ka nepieciešamas apmācības un pārkvalificēšanās, taču tā ir iespēja iegūt labu darba vietu ļoti komfortablos apstākļos, kas ir pilnīgs pretstats tām milzīgajām, bieži vien neapkurināmajām telpām, kādas Latvijā dominēja agrāk.

Pēdējos gados klāt nākusi vēl viena svarīga komponente – informācijas tehnoloģijas (IT). Parkā šobrīd atrodas gan uzņēmums Accenture , kas ir viens no lielajiem IT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē, gan Baltic Technology Group , gan Squalio datu centrs, kā arī VATP pārraudzītajā Biznesa atbalsta centrā attīstās vēl viena pasaules IT milža Emergn filiāle. Globāli šai industrijai paredz vislielāko izaugsmes potenciālu, un ir skaidrs, ka arī Ventspilij ir jāizmanto šī iespēja kļūt par Baltijas mēroga IT centru. Turklāt atalgojuma līmenis šajā digitālajā industrijā ir par pakāpi augstāks nekā citur, kas nozīmē, ka, pielāgojoties globālajām darba tirgus tendencēm, Ventspilī varēs iegūt darbu pasaules mēroga uzņēmumos.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks attīstās un turpinās attīstīties – kopējā parka teritorija ļauj dubultot vai pat trīskāršot esošo apjomu, tāpēc ir skaidrs, ka ilgtermiņā šajā teritorijā turpinās veidoties jaunas, kvalitatīvas darba vietas ventspilniekiem.

VATP piedāvā:

  • kopējā platība: 40 ha
  • brīvā platība: 27 ha
  • pieejami ar inženierkomunikācijām aprīkoti zemes gabali
  • iespēja projektēt un izbūvēt ražošanas ēkas, pievedceļus un stāvvietas
  • iespēja nomāt biroja telpas un ražošanas ēkas par konkurētspējīgu nomas maksu
  • pieejamās inženierkomunikācijas: elektroenerģijas pieslēgums, centralizētā pilsētas siltumapgāde, ūdensapgāde utt.
Raksts publicēts www.ventasbalss.lv 2019.gada 16.aprīlī.

Citas ziņas

Autors Līna Damberga 2025. gada 1. decembris
2025. gada 28. novembrī Spīķeru koncertzālē norisinājās noslēguma pasākums, kurā piedalījās izglītojošo pasākumu cikla jauniešiem “Solis pretī” dalībnieki no visas Latvijas. Pasākumu organizēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Pasākumā pulcējās jaunieši no 17 izglītības iestādēm, kuri 2025. gadā apmeklēja reģionālos iecietības veicināšanas pasākumus Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Aktivitāšu mērķis bija rosināt jauniešus aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās un pret dažādām sabiedrības grupām, izprast neiecietības sekas un apzināties iespējamos rīcības modeļus. “Mēdz teikt, ka vardarbība mīl klusumu. Sabiedrības integrācijas fonds klusumu neatbalsta. Tāpēc programmai dots nosaukums “Solis pretī”, jo tieši aktīva rīcība – mācoties, apzinoties, iesaistoties un atbalstot – ir galvenā pārmaiņu atslēga ne tikai viena konkrēta cilvēka dzīvē, bet arī skolas vidē un sabiedrībā kopumā. Pārmaiņas prasa drosmi. Drosme prasa personīgu apņemšanos”, atzīst SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Noslēguma diena kļuva par iedvesmojošu, sirsnīgu un enerģijas piepildītu tikšanās vietu, kur jaunieši dalījās pieredzē, atziņās un idejās par iecietīgas vides veidošanu skolās un vienaudžu vidē. VATP projektu vadītāja Līna Damberga secina: “Dalībnieku idejas bija drosmīgas un praktiski īstenojamas, parādot to, ka jaunieši ir motivēti veidot drošāku un atvērtāku vidi vienaudžu vidū. Šī diena apliecināja, ka jaunieši ir gatavi sarunai, sadarbībai un pārmaiņu veidošanai. Enerģija, radošums un atklātība, ko viņi ienesa pasākumā, izcēla “Solis pretī” pasākumu vērtību un nepieciešamību.” Pasākumu vadīja jauniešu attīstības mentors Kārlis Ploks un “Solis pretī” programmas eksperts neformālās izglītības jautājumos darbā ar jauniešiem Emīls Anškens. Pasākuma laikā jaunieši izstrādātās idejas iecietības veicināšanai skolās un vienaudžu vidū, rosina turpināt iniciatīvas, kas mudina aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās, apzināties katras iesaistītās puses lomu, kā arī izprast neiecietības sekas un aktīvi rīkoties. Pasākumā piedalījās arī gotu subkultūras pārstāvis Kristiāns, kurš dalījās ar savu personīgo pieredzi un kopā ar jauniešiem diskutēja par neiecietību un diskrimināciju, ar ko var saskarties dažādu sabiedrības grupu pārstāvji. Savās atziņās dalījās arī jaunieši – vairāki no viņiem atzina, ka pasākums devis drosmi risināt sarežģītas situācijas, atbalstīt klasesbiedrus un aktīvi iestāties par iecietību. 2025. gadā tika organizēti pieci reģionālie pasākumi – Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Katrs pasākums sastāvēja no divām savstarpēji saistītām dienām, un tajos piedalījās vairāk nekā 130 vidusskolēni no 21 apdzīvotās vietas Latvijā – Ventspils, Ugāles, Liepājas, Kandavas, Saldus, Jelgavas, Dobeles, Iecavas, Ozolniekiem, Rēzeknes, Kaunatas, Krāslavas, Rekovas, Valmieras, Limbažiem, Ogres, Cesvaines, Jūrmalas, Salaspils, Ādažiem un Rīgas. Noslēguma pasākums kalpoja kā kopīgs atskats, iedvesma un motivācija tālākai jauniešu rīcībai savu skolu vides uzlabošanā. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” organizē Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Agate te
Autors Signe Kraule 2025. gada 27. novembris
Pievienojies praktiskai darbnīcai ar Agati Ambulti par biznesa procesu uzlabošanu ar mākslīgo intelektu
Autors Kristīne Macate 2025. gada 8. novembris
DistanceLAB rīki, tiešsaistes platforma un Living Labs ir publicēti – noslēguma seminārs jau pavisam drīz Attālinātais un hibrīddarbs vairs nav tikai tendence – tie ir kļuvuši par jauno normu. DistanceLAB projekts gandrīz trīs gadus ir strādājis, lai palīdzētu organizācijām Baltijas jūras reģionā pielāgoties šai realitātei. 2025. gadā esam sasnieguši nozīmīgu pavērsiena punktu: ir izveidota tiešsaistes platforma DistanceHub, kas piedāvā bezmaksas, praktiskus rīkus uzņēmumiem un publiskām organizācijām, lai veiksmīgi darbotos attālinātā vidē. DistanceLAB projekta laikā mēs esam sadarbojušies pāri robežām, lai palīdzētu organizācijām risināt galvenos attālinātā darba un pakalpojumu attīstības izaicinājumus, piemēram: Kā organizācijas var veicināt inovācijas attālināti? Kā uzlabot komunikāciju hibrīda un attālinātās komandās? Kā būt attālinātam un ilgtspējīgam? Kā uzņēmējdarbības stratēģijām jāattīstās attālinātajā pasaulē? Tagad rezultāti ir pieejami: pilns pārbaudītu rīku komplekts, dinamiska tiešsaistes platforma un starptautisks Living Labs tīkls. Kas ir pieejams? DistanceLab tiešsaistes platforma apvieno visus projektā izstrādātos rīkus. Tie ir sadalīti trīs kategorijās: Inovācijas un tīklošanās : rīki attālinātai komunikācijai, mīksto prasmju attīstībai, tīklošanās metodēm un atvērtās inovācijas darbnīcām. Stratēģija un uzņēmējdarbības attīstība : rīki klientu attiecību veidošanai, kiberdrošībai, darbinieku apmierinātībai, digitalizācijas stratēģijai un internacionalizācijai. Fokuss uz ilgtspēju : rīki, piemēram, Eco-Digital-Check un Design for Sustainability, palīdz saskaņot biznesa modeļus ar vides mērķiem. Living Labs – reālas vides testēšana un koprade Katra partnervalsts ir izveidojusi vienu vai vairākus Living Labs, kuros rīki ir testēti reālās darba situācijās. Šīs laboratorijas ir veicinājušas kopradi, atsauksmju apkopošanu un rīku pielāgošanu vietējām vajadzībām. Tās joprojām piedāvā iespējas organizācijām piedalīties darbnīcās, testēt rīkus un dalīties pieredzē. DistanceLab platformas apmeklējums vai iesaiste Living Lab var būt sākumpunkts attālinātā darba prakses uzlabošanai, inovāciju un ilgtspējas stiprināšanai. Platforma arī ļauj organizācijām paplašināt starptautiskos kontaktus un piekļūt ekspertu vadītām darbnīcām un materiāliem. Visi resursi būs pieejami DistanceLab platformā arī pēc projekta beigām. Kas notiks tālāk? 19. novembrī mēs organizējam projekta noslēguma semināru Lahti, Somijā un tiešsaistē: Seminārs “Attālināts, hibrīds, noturīgs: veidojot darba un uzņēmējdarbības nākotni” . Pasākums ir atvērts visiem interesentiem – uzņēmumu vadītājiem, pedagogiem, studentiem, pētniekiem, ekspertiem un politikas veidotājiem. Reģistrējies līdz 14. novembrim (Lahti/tiešsaistē) DistanceLAB projektu finansē Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona programma un līdzfinansē Norvēģijas partneri. Projekta īstenošanas periods: 01.01.2023–31.12.2025. Projekta mērķis ir attīstīt attālinātā darba prasmes un pakalpojumus. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar savu vietējo DistanceLAB pārstāvi Latvijā: uldis.fridrihsbergs@vatp.lv
Autors Signe Kraule 2025. gada 31. oktobris
Lielā pieprasījuma dēļ, plānojam atkārtot Ilzes Palmbahas kursu, piesakies jau tagad ar 100% atbalstu!
Atvērt vairāk ziņu