Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās – kad es maksāšu mazāk?

2024. gada 21. marts

Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Mūsu mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk preces, patērējot pēc iespējas mazāk enerģijas. Salīdzinājumam – LED spuldzītes izmanto par 75% mazāk enerģijas par parastajām spuldzēm, bet “dzīvo” 25 reizes ilgāk[1]. Izklausās jau labi, bet kāpēc, neskatoties uz to, ka izmantoju tikai LED spuldzes, mani enerģijas patēriņa rēķini mājās vēl joprojām liek manam žoklim atkarāties, it īpaši aukstajos ziemas mēnešos?


Ēkas energoefektivitāti ietekmē vairāki faktori – nepietiekama siltumizolācija, neatbilstoša gaisa caurlaidība, neefektīvas mehāniskās sistēmas, energoefektīvu ierīču un apgaismojuma trūkums, kā arī lietotāju uzvedība, kas nebalstās uz enerģijas taupīšanas paradumiem[2]. Šie parametri visvairāk atbilst mums jau zināmajām “hruščovkām” un mūsu steidzīgajam dzīvesveidam, kur prioritātes nav fokusētas uz enerģijas taupīšanu mājās.


Daudzdzīvokļu mājas Latvijā patērē par 50–60% vairāk enerģijas nekā nepieciešams, vidējam siltuma patēriņam svārstoties no 150–200 kWh/m2 gadā. Salīdzinājumam, ir vērtīgi izskatīt jaunus ēku energoefektivitātes standartus Latvijā. Jaunbūvēm ir jāatbilst A klases energoefektivitātes standartiem, kas paredz īpatnējo enerģijas patēriņu 40 kWh/m2 gadā, trīškārši samazinot apkures rēķinu izmaksas[3].


Latvijā ir noteikti mērķi attiecībā uz ēku energoefektivitāti ilgtermiņā. Šī stratēģija ir vērsta uz energoefektivitātes standartu paaugstināšanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un saskaņošanu ar ES direktīvām, lai sasniegtu ilgtspējības mērķus. Dzīvojamās ēkas veido ievērojamu daļu no Latvijas dzīvojamā fonda, padarot centienus palielināt to energoefektivitāti, kas ir ļoti svarīgi valsts energotaupības mērķu sasniegšanai[4][5]. Kamēr valsts rūpējas par liela mēroga pārmaiņām, ir vērts padomāt par mazām ieradumu maiņām mūsu pašu mājās, lai nākošā mēneša enerģijas patēriņa rēķini tik ļoti negrautu garastāvokli.


Pārmaiņām nav jānotiek pēkšņi. Pietiks ar pakāpenisku rīcības maiņu, kas ikdienā nebūs tik jūtams. Daži ieteikumi:

1.   Nomaini visas spuldzītes uz LED

2.   Mazgā drēbes aukstā ūdenī, ja traipi nav gana biedējoši

3.   Nomaini viena stikla logus pret energoefektīvākiem

4.   Regulāri tīri vai maini visus mājās esošos filtrus

5.   Izmanto trauku mazgājamās mašīnas un veļas mazgājamās mašīnas naktī, lai samazinātu noslogojumu elektrotīklam “pīķa” stundās

6.   Iestati ledusskapja temperatūru atbilstoši ražotāja ieteikumiem

7.   Neatstāj elektroierīču lādējamos rīkus iespraustus un nelietotus

8.   Apsver dušas nevis vannas izmantošanu


Secinot, energoefektīvi mājokļi ne tikai samazina enerģijas patēriņu un oglekļa emisijas, bet arī veicina resursu saglabāšanu, atjaunojamās enerģijas integrāciju un uzlabotu iekštelpu gaisa kvalitāti. Piešķirot prioritāti energoefektivitātei mājokļu projektēšanā un būvniecībā, mēs varam samazināt dzīvojamo ēku ietekmi uz vidi, kā arī samazināt ar enerģiju saistītus maksājumus mūsu mājokļos, atliekot naudu uz tīri cilvēciskām lietam – ceļojumiem ar ģimeni, garšīgiem ēdieniem un cita veida piedzīvojumiem. Kamēr Latvijā esošās iniciatīvas tikai uzņem apgriezienus, Tev ir iespēja būt daļai no procesa, mainot ieradumus un izglītojoties par to, kā padarīt savu mājokli energoefektīvāku un vidi tīrāku.

Kampaņa “Zaļā misija” organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm “Zaļā misija” Facebook lapā.


Strādājam kopā zaļai Eiropai!


Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.


[1] https://blog.arcadia.com/led-vs-regular-lightbulbs-do-they-really-make-a-difference/

[2] https://www.linkedin.com/advice/3/what-factors-determine-energy-efficiency-qfkkf

[3] https://eng.lsm.lv/article/society/society/19.02.2024-many-latvian-apartments-are-still-very-energy-inefficient.a543429/

[4] https://intapi.sciendo.com/pdf/10.2478/lpts-2020-0032

[5] https://sciendo.com/article/10.2478/lpts-2023-0004

Citas ziņas

VATP projekta “Circ-2-Zero” ietvaros devās uz RTU!

Autors Līna Damberga • 2025. gada 13. decembris
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) 2025. gada 11. un 12. decembrī viesojās Rīgas Tehniskajā universitātē, kur kopā ar projekta partneriem no Somijas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Latvijas, Zviedrijas un Lietuvas piedalījās koprades darbnīcās, strādājot pie Digitālā dvīņa demonstrācijas platformas izstrādes. Projekta “CIRC-2-ZERO” mērķis ir veicināt mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu pāreju uz aprites ekonomikas principiem un klimata neitralitāti, vienlaikus stiprinot to digitālās un modernās ražošanas kapacitātes. Projekts fokusējas uz divām nozarēm – elektronikas ražošanu un koksnes produktu ražošanu, kurās raksturīgs augsts resursu patēriņš, ilgi produktu dzīves cikli un ievērojams aprites potenciāls. Latvijā projekta atbalsts būs pieejams elektronikas ražošanas uzņēmumiem. Izmantojot projekta ietvaros izstrādāto Digitālā dvīņa platformu, uzņēmumi varēs testēt, simulēt un optimizēt ražošanas procesus vēl pirms reālu izmaiņu ieviešanas. Dalība projektā ļaus uzņēmumiem pagarināt produktu kalpošanas laiku, samazināt materiālu patēriņu un palielināt ražošanas efektivitāti u.c. Plašāka informācija un pieteikšanās: vatp.lv/Circ2ZeroOpenCall . Projektā piedalās 13 partneri no Baltijas jūras reģiona valstīm: Somija – Häme University of Applied Sciences un Linna Business Development; Igaunija – Tallinn University of Technology un Tartu Science Park; Polija – Krakow Technology Park Vācija; Vācija – K8 Institute for Strategic Aesthetics un Academy of Fine Arts Saar; Latvija – Rīgas Tehniskā universitāte, VIZULO un nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”; Zviedrija – Luleå university of technology un Industrial Development Center North AB; Lietuva – VMG Lignum Systems. Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “CIRC-2-ZERO” (projekta Nr. #C070) ietvaros. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/circ-2-zero .

Ar svinīgu pasākumu noslēdzies pirmais izglītojošo pasākumu cikls jauniešiem “Solis pretī”

Autors Līna Damberga • 2025. gada 1. decembris
2025. gada 28. novembrī Spīķeru koncertzālē norisinājās noslēguma pasākums, kurā piedalījās izglītojošo pasākumu cikla jauniešiem “Solis pretī” dalībnieki no visas Latvijas. Pasākumu organizēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Pasākumā pulcējās jaunieši no 17 izglītības iestādēm, kuri 2025. gadā apmeklēja reģionālos iecietības veicināšanas pasākumus Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Aktivitāšu mērķis bija rosināt jauniešus aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās un pret dažādām sabiedrības grupām, izprast neiecietības sekas un apzināties iespējamos rīcības modeļus. “Mēdz teikt, ka vardarbība mīl klusumu. Sabiedrības integrācijas fonds klusumu neatbalsta. Tāpēc programmai dots nosaukums “Solis pretī”, jo tieši aktīva rīcība – mācoties, apzinoties, iesaistoties un atbalstot – ir galvenā pārmaiņu atslēga ne tikai viena konkrēta cilvēka dzīvē, bet arī skolas vidē un sabiedrībā kopumā. Pārmaiņas prasa drosmi. Drosme prasa personīgu apņemšanos”, atzīst SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Noslēguma diena kļuva par iedvesmojošu, sirsnīgu un enerģijas piepildītu tikšanās vietu, kur jaunieši dalījās pieredzē, atziņās un idejās par iecietīgas vides veidošanu skolās un vienaudžu vidē. VATP projektu vadītāja Līna Damberga secina: “Dalībnieku idejas bija drosmīgas un praktiski īstenojamas, parādot to, ka jaunieši ir motivēti veidot drošāku un atvērtāku vidi vienaudžu vidū. Šī diena apliecināja, ka jaunieši ir gatavi sarunai, sadarbībai un pārmaiņu veidošanai. Enerģija, radošums un atklātība, ko viņi ienesa pasākumā, izcēla “Solis pretī” pasākumu vērtību un nepieciešamību.” Pasākumu vadīja jauniešu attīstības mentors Kārlis Ploks un “Solis pretī” programmas eksperts neformālās izglītības jautājumos darbā ar jauniešiem Emīls Anškens. Pasākuma laikā jaunieši izstrādātās idejas iecietības veicināšanai skolās un vienaudžu vidū, rosina turpināt iniciatīvas, kas mudina aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās, apzināties katras iesaistītās puses lomu, kā arī izprast neiecietības sekas un aktīvi rīkoties. Pasākumā piedalījās arī gotu subkultūras pārstāvis Kristiāns, kurš dalījās ar savu personīgo pieredzi un kopā ar jauniešiem diskutēja par neiecietību un diskrimināciju, ar ko var saskarties dažādu sabiedrības grupu pārstāvji. Savās atziņās dalījās arī jaunieši – vairāki no viņiem atzina, ka pasākums devis drosmi risināt sarežģītas situācijas, atbalstīt klasesbiedrus un aktīvi iestāties par iecietību. 2025. gadā tika organizēti pieci reģionālie pasākumi – Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā. Katrs pasākums sastāvēja no divām savstarpēji saistītām dienām, un tajos piedalījās vairāk nekā 130 vidusskolēni no 21 apdzīvotās vietas Latvijā – Ventspils, Ugāles, Liepājas, Kandavas, Saldus, Jelgavas, Dobeles, Iecavas, Ozolniekiem, Rēzeknes, Kaunatas, Krāslavas, Rekovas, Valmieras, Limbažiem, Ogres, Cesvaines, Jūrmalas, Salaspils, Ādažiem un Rīgas. Noslēguma pasākums kalpoja kā kopīgs atskats, iedvesma un motivācija tālākai jauniešu rīcībai savu skolu vides uzlabošanā. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” organizē Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Agate te

Praktiskā darbnīca – biznesa procesu uzlabošana ar mākslīgo intelektu

Autors Signe Kraule • 2025. gada 27. novembris
Pievienojies praktiskai darbnīcai ar Agati Ambulti par biznesa procesu uzlabošanu ar mākslīgo intelektu

DistanceLAB rīki, tiešsaistes platforma un Living Labs ir publicēti

Autors Kristīne Macate • 2025. gada 8. novembris
DistanceLAB rīki, tiešsaistes platforma un Living Labs ir publicēti – noslēguma seminārs jau pavisam drīz Attālinātais un hibrīddarbs vairs nav tikai tendence – tie ir kļuvuši par jauno normu. DistanceLAB projekts gandrīz trīs gadus ir strādājis, lai palīdzētu organizācijām Baltijas jūras reģionā pielāgoties šai realitātei. 2025. gadā esam sasnieguši nozīmīgu pavērsiena punktu: ir izveidota tiešsaistes platforma DistanceHub, kas piedāvā bezmaksas, praktiskus rīkus uzņēmumiem un publiskām organizācijām, lai veiksmīgi darbotos attālinātā vidē. DistanceLAB projekta laikā mēs esam sadarbojušies pāri robežām, lai palīdzētu organizācijām risināt galvenos attālinātā darba un pakalpojumu attīstības izaicinājumus, piemēram: Kā organizācijas var veicināt inovācijas attālināti? Kā uzlabot komunikāciju hibrīda un attālinātās komandās? Kā būt attālinātam un ilgtspējīgam? Kā uzņēmējdarbības stratēģijām jāattīstās attālinātajā pasaulē? Tagad rezultāti ir pieejami: pilns pārbaudītu rīku komplekts, dinamiska tiešsaistes platforma un starptautisks Living Labs tīkls. Kas ir pieejams? DistanceLab tiešsaistes platforma apvieno visus projektā izstrādātos rīkus. Tie ir sadalīti trīs kategorijās: Inovācijas un tīklošanās : rīki attālinātai komunikācijai, mīksto prasmju attīstībai, tīklošanās metodēm un atvērtās inovācijas darbnīcām. Stratēģija un uzņēmējdarbības attīstība : rīki klientu attiecību veidošanai, kiberdrošībai, darbinieku apmierinātībai, digitalizācijas stratēģijai un internacionalizācijai. Fokuss uz ilgtspēju : rīki, piemēram, Eco-Digital-Check un Design for Sustainability, palīdz saskaņot biznesa modeļus ar vides mērķiem. Living Labs – reālas vides testēšana un koprade Katra partnervalsts ir izveidojusi vienu vai vairākus Living Labs, kuros rīki ir testēti reālās darba situācijās. Šīs laboratorijas ir veicinājušas kopradi, atsauksmju apkopošanu un rīku pielāgošanu vietējām vajadzībām. Tās joprojām piedāvā iespējas organizācijām piedalīties darbnīcās, testēt rīkus un dalīties pieredzē. DistanceLab platformas apmeklējums vai iesaiste Living Lab var būt sākumpunkts attālinātā darba prakses uzlabošanai, inovāciju un ilgtspējas stiprināšanai. Platforma arī ļauj organizācijām paplašināt starptautiskos kontaktus un piekļūt ekspertu vadītām darbnīcām un materiāliem. Visi resursi būs pieejami DistanceLab platformā arī pēc projekta beigām. Kas notiks tālāk? 19. novembrī mēs organizējam projekta noslēguma semināru Lahti, Somijā un tiešsaistē: Seminārs “Attālināts, hibrīds, noturīgs: veidojot darba un uzņēmējdarbības nākotni” . Pasākums ir atvērts visiem interesentiem – uzņēmumu vadītājiem, pedagogiem, studentiem, pētniekiem, ekspertiem un politikas veidotājiem. Reģistrējies līdz 14. novembrim (Lahti/tiešsaistē) DistanceLAB projektu finansē Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona programma un līdzfinansē Norvēģijas partneri. Projekta īstenošanas periods: 01.01.2023–31.12.2025. Projekta mērķis ir attīstīt attālinātā darba prasmes un pakalpojumus. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar savu vietējo DistanceLAB pārstāvi Latvijā: uldis.fridrihsbergs@vatp.lv
Atvērt vairāk ziņu