Atvērta pieteikšanās konferencei “Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai “Baltijas transporta loks” Dienvidu koridorā”
2021. gada 21. maijs
Šā gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00 notiks tiešsaistes konference “Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai “Baltijas transporta loks” Dienvidu koridorā”. Pasākuma mērķis ir aktualizēt Latvijas, tostarp mazo, ostu darbības pilnveides potenciālu, vienlaikus akcentējot sauszemes infrastruktūras savienojumu nozīmību efektīvai ostu darbībai un netraucētiem kravu un pasažieru pārvadājumiem.
Aicinām pieteikties konferencei līdz š.g. 25. maijam plkst.17.00 ŠEIT (pasākuma saite tiks nosūtīta 26. maijā).
>> Konferences programma <<
“Baltijas transporta loka” (jeb Baltic Loop) Dienvidu koridors ir starptautiskas nozīmes transporta koridors, un tas ietver gan jūras, gan sauszemes ceļus: Zviedrijā - Stokholmas un Nīneshamnas ostas, savukārt Latvijā - Rīgas un Ventspils ostas, kā arī sauszemes ceļus.
Dienvidu koridora posms Latvijā ir 350-385 km garš, ar sākumpunktu Ventspilī, tālāk šķērsojot Rīgas metropoles areālu un sadaloties virzienos pa valsts galvenajiem autoceļiem A2 vai A3 līdz valsts robežai ar Igauniju. Projekta Baltic Loop ietvaros veikta ne tikai vairāku ostu darbības izpēte, bet analizēts arī VIA Hanseatica (A2) tūrisma un transporta koridors, padziļināti pētot nepieciešamos transporta infrastruktūras, pakalpojumu un informācijas uzlabojumus ērtākai un efektīvākai pasažieru plūsmai.
Kuģniecība un ostas ir vieni no centrālajiem mezgliem loģistikas un transporta ķēdēs, tām ir būtiska loma starptautiskajā tirdzniecībā, nodrošinot preču plūsmu pārvietošanu no kuģiem uz sauszemes transportu. Raugoties globāli, Baltijas jūra ir noslogota un dominē dziļjūras tuvsatiksmes preču pārvadājumos, tāpēc situācija raksturojama kā Latvijas ostām labvēlīga.
Mazajām ostām ir liela nozīme ekonomiskās aktivitātes veicināšanā reģionos, kur tieši Salacgrīvas, Skultes un Mērsraga ostas ir nozīmīgākās kravu apgrozījumu ziņā, kas cieši saistīts ar kopējo transporta infrastruktūras un ar to saistīto savienojumu attīstību, lai efektivizētu kravu plūsmu, tai pat laikā samazinot CO2 emisijas.
Attīstoties transporta sektoram un rūpniecībai, arī ostu loma un darbības tvērums, tostarp sniegto pakalpojumu līmenis, ir paplašinājies, nu jau aptverot arī sauszemes teritorijas un loģistikas procesa pārvaldību. Ostas funkcijas, loma un specializācija lielā mērā ir atkarīga no preču veida, kuģu tipa un izmēriem, kā arī no ostas ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Īpaši būtisku lomu spēlē sauszemes infrastruktūras savienojumi un sadarbība ar individuālajiem biznesa centriem. Aktualizējies arī jautājums par videi draudzīgu un ilgtspējīgu darbības attīstību, un vairumā gadījumu tas prasa investīcijas jaunās tehnoloģijās, infrastruktūras uzlabošanā, kā arī darbības modeļu pārvērtēšanā, uz tiem raugoties no ilgtermiņa perspektīvas.
Konferenci “Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai “Baltijas transporta loks” Dienvidu koridorā” organizē Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltic Loop” partneri Latvijā – Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai.
Citas ziņas
Šī gada 17. jūnijā no plkst. 9.00-13.00 tiešsaistē norisināsies bezmaksas mācību seminārs “Cieņas kods”, kuru vadīs sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe. Aicinām pieteikties uzņēmumu, biedrību un nodibinājumu vadītājus un darbiniekus, aizpildot pieteikšanās anketu šeit . Semināra dalībnieki iegūs izpratni par vienlīdzīgu iespēju principiem un dažādības vadību, mācīsies atpazīt, mazināt un novērst diskrimināciju darba vidē, kā arī apgūs iekļaujošas un cieņpilnas darba vides veidošanas praktiskos aspektus. Semināru vadīs pieredzējusi sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, un tajā ar savu pieredzi dalīsies biedrības “Liepājas Neredzīgo biedrība” valdes loceklis Māris Ceirulis. Par dalību seminārā tiks izsniegta izglītības iestādes apstiprināta apliecība par programmas apguvi 5 akadēmisko stundu apjomā. Aicinām darba devējus pieteikt mācībām savas organizācijas darbiniekus un vadītājus, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata. Darba devēji visa projekta laikā var pieteikt līdz 4 organizācijas pārstāvjiem. Semināra mērķauditorija ir mikro, mazie, vidējie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits mazāks par 250; apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro vai bilance nepārsniedz 43 miljonus euro iepriekšējā pārskata gadā; publiskā kapitāla īpatsvars nepārsniedz 25%, kā arī biedrības un nodibinājumi. Paralēli tiešsaistes semināriem visos Latvijas reģionos tiek organizēti arī klātienes divu dienu mācību semināri. Tuvākie mācību semināri norisināsies Augšdaugavas novadā, Ropažu novadā un Valmierā. Vairāk informācijas un pieteikšanās semināriem: www.vatp.lv/cienas-kods . Mācību seminārus īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils augsto tehnoloģiju parks” Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.3.4.1/1/23/I/001 “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” ietvaros. Papildu informācija: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projektu vadītājas asistente cienaskods@vatp.lv +371 22307039
Ventspils Biznesa atbalsta centrs aicina uz pasākumu "Kafijas pauze ar uzņēmējiem" pirmo daļu ar nosaukumu ATBALSTS, lai pārrunātu pieejamo uzņēmējdarbības atbalstu. Pasākums norisināsies: 26.05 no plkst. 10:00-12:00 Ventspils Brīvdabas piejūras muzejā, Riņķa iela 2, Semināru telpā 2.stāvā Pasākums - Bezmaksas Brīvā atmosfērā ar uzkodām un kafijas tasi Pasākuma programmas ietvaros būs iespējams dzirdēt par iespējamo uzņēmējdarbības atbalstu šādu tēmu ietvaros: LIAA aktuālajām atbalsta iespējām: Biznesa attīstība, eksporta veicināšana, inovācijas un produktivitātes celšana. Praktiski atbalsta instrumenti ražotājiem, investīciju piesaiste un ikdienas sadarbība ar LIAA. Altum valsts atbalsts: Finansējums uzņēmējdarbībai un atbalsta programmas Ventspils Biznesa atbalsta centrs: Ventspils nekustamā īpašuma iespējas, NĪN atvieglojumi un citi pašvaldības atbalsta mehānismi, kas veido uzņēmējiem draudzīgu vidi. Pieejamie ES projektu atbalsti un Biznesa atbalsta centra pakalpojumi. Uzņēmuma pieredzes stāsts atbalsta saņemšanā
Noslēgušies Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizētie izglītojošie pasākumi jauniešiem “Solis pretī” un studentu mācību sesijas “Skaļāk par klusumu”, lai palīdzētu jauniešiem ne tikai atpazīt neiecietības izpausmes, bet arī apgūt prasmes, kā rīkoties un veidot iekļaujošāku vidi savā ikdienā. Programmas īstenotas sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Divu programmas ciklu laikā visos Latvijas reģionos notika 10 izglītojoši pasākumi, kuros piedalījās 281 jaunietis – vidējo un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi no desmitiem pilsētu un novadu. Pasākumi norisinājās Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā, Rīgā, Daugavpilī, Bauskā un Kuldīgā. Programmas laikā jaunieši iesaistījās diskusijās, praktiskās nodarbībās un saliedēšanās aktivitātēs, analizējot stereotipus, neiecietības cēloņus un vardarbības riskus. Īpašs uzsvars tika likts uz rīcības prasmju attīstīšanu – dalībnieki izstrādāja konkrētus rīcības plānus iecietīgākas skolas un vienaudžu vides veidošanai. “Jauniešiem ir būtiski, ka viņus sadzird un ka viņiem ir iespēja drošā vidē runāt par sarežģītām tēmām. Šajās programmās mēs redzējām, kā jaunieši ne tikai dalās pieredzē, bet arī kopīgi meklē risinājumus un iedvesmo cits citu. Tieši šādas sarunas stiprina saliedētu sabiedrību ilgtermiņā,” uzsver SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne. Pirmajā programmas ciklā 2025. gadā piedalījās 133 jaunieši, bet 2026. gadā iniciatīvai pievienojās vēl 148 dalībnieki. Noslēdzoties abiem cikliem, jaunieši tikās kopīgos pasākumos, daloties ar gūtajām atziņām un idejām par to, kā veidot cieņpilnāku un iekļaujošāku sabiedrību. Dalībnieki atzīst, ka programma palīdzējusi labāk izprast neiecietības izpausmes ikdienā, paskatīties vērīgāk uz apkārt notiekošo un iedrošinājusi nebaidīties atšķirties. Kā uzsvēra kāds no jauniešiem: “Tu esi unikāls! Lai arī kāds Tu būtu, labākā versija sevis – Tu esi Tu pats! Nebaidies, un palīdzi citam nebaidīties.” Papildus jauniešu aktivitātēm projektā tika iesaistīti arī pedagogi, stiprinot izglītības vides spēju atbalstīt iekļaujošu, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanos skolās. Reģionālos pasākumus vadīja pieredzējuši eksperti – Emīls Anškens (neformālā izglītība), Ilze Bērziņa un Kitija Kalsnava (diskriminācijas novēršana). Vienlaikus tika īstenotas arī mācību sesijas “Skaļāk par klusumu” topošajiem mediju profesionāļiem. Četrās sesijās Rīgā, Valmierā un Ventspilī piedalījās 69 studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, RISEBA, Vidzemes un Ventspils augstskolām un citām izglītības iestādēm. To mērķis – stiprināt izpratni par atbildīgu neiecietības, diskriminācijas un vardarbības atspoguļošanu publiskajā telpā. Mācību sesijas vadīja mediju eksperte Linda Rudzroga un diskriminācijas novēršanas eksperte Ilze Bērziņa. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” un mācību sesijas žurnālistikas studentiem “Skaļāk par klusumu” organizēja SIF sadarbībā ar VATP programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Sigita Zankovska-Odiņa SIF vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos +371 29621801 sigita.zankovska-odina@sif.gov.lv Līna Damberga VATP projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Mūsdienu straujajā biznesa vidē zināšanas nav tikai resurss – tā ir uzņēmuma konkurētspējas degviela. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) caur projektiem "LIFT" un "Digitālo prasmju attīstība" ir kļuvis par tiltu starp uzņēmumu ambīcijām un praktiskiem panākumiem. Nesen veiktā aptauja un klientu atsauksmes atklāj stāstu par drosmi mainīties, digitālo izrāvienu un jaunu efektivitātes līmeni. Kāpēc uzņēmumi izvēlas mācīties? Lielākā daļa mūsu klientu pirms apmācībām saskārās ar dažādiem izaicinājumiem: laika trūkums, milzīgs informācijas apjoms darba vidē, ko grūti strukturēt, finanšu trūkums, digitālo prasmju trūkums un nepieciešamību pēc darbinieku domāšanas veida maiņas digitālajā laikmetā. Kā atzīst Ventspils metināšanas rūpnīcas pārstāve: "Bija daudzi simptomi un cēloņi, kas ir jālabo. Meklēju zināšanas problēmu risinājumiem". Tas ir pats būtiskākais - spēja pamanīt un risināt-, īpaši šobrīd, kad uzņēmumiem ir jāspēj tikt līdzi mūsdienu digitālā laikmeta tempam.
