Ātrā mode un tās sekas – kā ilgtspējīgs skats uz modi palīdz Taviem uzkrājumiem

2023. gada 27. decembris

Ātrā mode jeb “fast fashion” – lēti apģērbi, ko strauji ražo masu tirgus mazumražotāji, reaģējot uz jaunākajām tendencēm. Vērtīgi ir izprast, ka jebkas, kas mums maksā lēti, kādam citam izmaksā vairāk. Ātrā mode nav izņēmums – par lētiem, impulsīviem pirkumiem samaksā gan vide, gan arī citi cilvēki, kuru dzīves apstākļi nesniedz tiem iespējas izvēlēties drošāku un labāk atmaksātu darbu.


2020. gadā tekstila patēriņš radīja trešo augstāko ūdens degradācijas un zemes izmantošanas līmeni, salīdzinot ar citām patēriņa grupām. Viena Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji bija nepieciešami 9 kubikmetri ūdens, 400 kvadrātmetri zemes , kā arī 391 kilograms (kg) izejvielu.[1] Laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam apģērbu ražošanas apjoms ir dubultojies. Paredzams, ka līdz 2030. gadam apģērbu un apavu patēriņš pieaugs par 63%, proti, no 62 miljoniem tonnu līdz 102 miljoniem tonnu 2030. gadā.


Lietotas drēbes var eksportēt ārpus ES, bet galvenokārt (87%) tās sadedzina vai apglabā atkritumu poligonos.[2] Tas nozīme, ka apģērbu ražošanas radītais piesārņojums rūpnīcu apkārtnē postoši ietekmē dzīvniekus, ekosistēmas un vietējo iedzīvotāju veselību. Ķimikālijas iekļūst barības ķēdē caur uzsūkšanos zemē vai izdalīšanos ūdens resursos, nodarot nopietnu kaitējumu visai dzīvajai radībai, kas ir atkarīga no piekļuves barības vielām.


Papildus šiem vides kaitējumiem, ātrā mode ekspluatē cilvēkus, kas iesaistās apģērbu masveida ražošanā. Šie cilvēki nereti nonāk nedrošos darba apstākļos ar zemu atalgojumu bez pamata tiesību ievērošanas.[3] Modes industrija ir kritizēta par tās negatīvo sociālo ietekmi pret daudziem ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gada programmā. Tādi zīmoli un mazumtirgotāji kā H&M un GAP tiek kritizēti par tādas atmosfēras radīšanu, kurā darbinieki saņem zemu atalgojumu un kur darba vide var būt bīstama.[4] Dokumentālā filma “The True Cost” (latviešu valodā: “Patiesās izmaksas”) lieliski atspoguļo šo ātrās modes aspektu.


ES sāk ieviest pasākumus tekstila atkritumu samazināšanai. Saskaņā ar Atkritumu direktīvu, ko Eiropas Parlaments apstiprināja 2018. gadā, ES valstīm līdz 2025. gadam būs pienākums nodrošināt tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu. Ir ieviests ES ekomarķējums, ar ko ražotāji, kuri ievēro ekoloģiskos kritērijus, var marķēt preces, nodrošinot kaitīgu vielu ierobežotu izmantošanu un mazāku ūdens un gaisa piesārņojumu. Savukārt, no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem tiek finansēts projekts RESYNTEX, kurš varētu nodrošināt tekstilrūpniecībai aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeli. Neskatoties uz to, ka ES ar savu rīcību mazina ātrās modes raisītās sekas, ir vērts reflektēt uz mūsu pašu ieradumiem – individuāla patērētāja ieradumiem.



Bieži vien izskan arguments par to, ka kvalitatīvs apģērbs ir pārāk dārgs, neaizdomājoties par to, ka dārgāka un kvalitatīvāka prece mūsu garderobē nodzīvos ilgāk, savu vērtību atmaksājot. Ieguldot labi izgatavotās drēbēs, tiek ietaupīta nauda, jo tās nav nepārtraukti jāmaina.[5] Lielie apģērbu kalni mūsu skapjos atspoguļojas ne tikai bankas konta atlikumā, bet arī tajā, kā jūtamies. Tāpēc arvien vairāk dzirdam par kapsulas garderobi.


Kapsulas garderobe sevī ietver klasisku un vienkāršu apģērbu kolekciju. Vidēji tā sastāv no 20 līdz 40 daudzpusīgiem, toties vienkārši savienojamiem apģērba gabaliem – biksēm, svārkiem, krekliem, tostarp aksesuāriem un apaviem, no kuriem var izveidot daudz dažādu apģērbu komplektu. Šādā garderobē plaši izplatīts ir minimālisms, neitrāli toņi un vienkārši, klasiski apģērbu modeļi. Šis princips ietver nevis atteikšanos no šī brīža tendencēm, bet gan apdomātu pirkuma izvēli. Kādam kapsulas garderobe sastāvēs no neitrāliem toņiem, savukārt citam – puķainiem rakstiem un lielām piedurknēm.[6] Katram ir bijušas dienas, kad, ieskatoties skapī un ieraugot nomācošu apģērba daudzumu, zūd motivācija domāt par šodienas apģērba salikumu. Tiek izvilkts ārā novalkātais džemperis un ērtās džinsa bikses. Kapsulas garderobe nodrošina to, ka ikkatra lieta garderobē ir ērta, glīta un savienojama ar citu.


Var rasties jautājums – kur tad likt visas tās drēbes, kuras neiederētos kapsulas garderobes principā? Lai veicinātu tekstila materiālu otrreizējo apriti, Ventspilī izvietoti 9 tekstila šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus – mājas tekstilu, somas un jostas, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Konteineru atrašanās vietas Ventspilī iespējams redzēt šeit: bit.ly/apgerbu-skirosana. Jāņem vērā tas, ka viens sadzīves atkritumu maiss var sabojāt visu konteinera saturu. Tāpēc šajos konteineros iedzīvotāji aicināti nodot tikai tīras, nesaplēstas un atkārtotai lietošanai derīgas lietas, kas ievietotas stingri aizsietā maisā.


Kopsavilkumā – kāds labums atteikties no ātrās modes? Tīrāka un veselīgāka vide, mazāk impulsīvu pirkumu, vairāk apdomāti tēriņi. Tāpat arī apģērba aprite un šķirošana nodrošina apģērba pieejamību cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams.


Kampaņa “Zaļā misija” organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm “Zaļā misija” Facebook lapā.


Strādājam kopā zaļai Eiropai!


Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.

 


[1] https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20201208STO93327/tekstilizstradajumu-razosanas-un-atkritumu-ietekme-uz-vidi-infografikas

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52022DC0141

[3] https://www.cilvektiesibas.info/raksti/atra-mode-jeb-fast-fashion-butiska-problema-cina-par-vides-aizsardzibu

[4] https://sdwatch.eu/2020/02/environmental-and-social-impacts-of-fast-fashion/

[5] https://www.earthday.org/toolkit-how-to-shop-for-your-clothes/#:~:text=Investing%20in%20well%2Dmade%20clothes,or%20for%20a%20small%20fee

[6] https://blog.swedbank.lv/ipasums/majoklis/kapsulas-garderobe-610

Citas ziņas

Kā VATP apmācību projekti maina uzņēmumu ikdienu?

Autors Kristīne Macate • 2026. gada 22. aprīlis
Mūsdienu straujajā biznesa vidē zināšanas nav tikai resurss – tā ir uzņēmuma konkurētspējas degviela. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) caur projektiem "LIFT" un "Digitālo prasmju attīstība" ir kļuvis par tiltu starp uzņēmumu ambīcijām un praktiskiem panākumiem. Nesen veiktā aptauja un klientu atsauksmes atklāj stāstu par drosmi mainīties, digitālo izrāvienu un jaunu efektivitātes līmeni. Kāpēc uzņēmumi izvēlas mācīties? Lielākā daļa mūsu klientu pirms apmācībām saskārās ar dažādiem izaicinājumiem: laika trūkums, milzīgs informācijas apjoms darba vidē, ko grūti strukturēt, finanšu trūkums, digitālo prasmju trūkums un nepieciešamību pēc darbinieku domāšanas veida maiņas digitālajā laikmetā. Kā atzīst Ventspils metināšanas rūpnīcas pārstāve: "Bija daudzi simptomi un cēloņi, kas ir jālabo. Meklēju zināšanas problēmu risinājumiem". Tas ir pats būtiskākais - spēja pamanīt un risināt-, īpaši šobrīd, kad uzņēmumiem ir jāspēj tikt līdzi mūsdienu digitālā laikmeta tempam.

VATP īsteno rūpniecisko pētījumu HVAC AI risinājumu izstrādei

Autors Kristīne Macate • 2026. gada 31. marts
Latvijā projekta “Nākamās paaudzes mikroražotnes” ietvaros tiek īstenots rūpnieciskais pētījums, kura mērķis ir attīstīt inovatīvus HVAC (apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas) risinājumus, izmantojot mākslīgā intelekta un mākoņmalas tehnoloģiju iespējas. Pētījumu viedo industriālo ēku jomā īsteno Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kas projekta ietvaros nodrošina HVAC AI sistēmu izstrādes virziena attīstību un koordināciju. 2026. gada pirmajā ceturksnī rūpnieciskā pētījuma ietvaros veikta padziļināta HVAC sistēmu analīze un tehnoloģisko risinājumu izvērtēšana. Tika pētīti AVK sistēmu izmaiņu risinājumi, analizētas iespējamās sistēmu konfigurācijas un veikts tehniskais izvērtējums, lai nodrošinātu pamatu HVAC AI sistēmas izstrādei. Vienlaikus veikta ģeotermālās sistēmas tehnoloģisko risinājumu izpēte, izvērtējot iespējamo urbumu konfigurācijas, darbības principus un integrācijas iespējas ar HVAC sistēmām. Šī izpēte ir būtiska ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu attīstībai. Papildus analizēta ventilācijas sistēmu darbība, izvērtēti gaisa plūsmas disbalansa cēloņi un identificēti iespējamie tehniskie risinājumi gaisa apmaiņas optimizācijai, lai nodrošinātu stabilu un efektīvu mikroklimata pārvaldību industriālajās ēkās. Rūpnieciskā pētījuma rezultātā tiks izstrādāti un validēti risinājumi, kas ļaus attīstīt HVAC AI sistēmu ar spēju reāllaikā analizēt datus un automātiski pielāgot apkures, ventilācijas un dzesēšanas procesus. Tas nodrošinās efektīvāku energoresursu izmantošanu, uzlabos iekštelpu mikroklimatu un samazinās ēku ekspluatācijas izmaksas. Rūpnieciskā pētījuma rezultāti kalpos par pamatu turpmākai tehnoloģiju attīstībai un praktiskai ieviešanai viedajās industriālajās ēkās. Līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts “Nākamās paaudzes mikroražotnes”. Līguma Nr.5.1.1.2.i.0/4/24/A/CFLA/003. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

ATCELTS - Aicina uzņēmumus apgūt kritiski svarīgas drošības un noturības prasmes

Autors Signe Kraule • 2026. gada 27. marts
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un Latvijas Digitālais akselerators (LDA) sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO) uzsāk vērienīgu noturības stiprināšanas mācību ciklu Latvijas uzņēmumiem, piedāvājot līdz šim reģionos vēl nebijušu iespēju klātienē apgūt visaptverošas drošības, krīžu vadības un uzņēmuma darbības nepārtrauktības prasmes.

Aicinām Latvijas 1.-6. klašu skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā “Klimata supervaroņi”

Autors Līna Damberga • 2026. gada 19. marts
Vai Tavas klases skolēni ir gatavi kļūt par klimata supervaroņiem? Klimata kapibara kopā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” aicina Latvijas 1.-6. klašu skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā “Klimata supervaroņi”. Tā ir iespēja skolēniem radošā un aizraujošā veidā iepazīt klimata pārmaiņu tēmu un saņemt vērtīgas un aizraujošas balvas! Vairāk informācijas par konkursu un pieteikšanās šajā saitē . Skolēni tiek aicināti izveidot vizuālu radošo darbu (zīmējumu, gleznu, kolāžu, maketu u.c.) par tēmu “Klimata supervaroņi”. Dalībniekiem ir iespēja izvēlēties kādu no 4 tematiskajām kategorijām – ikdienas paradumi, ūdens nozīme, mežu loma vai nākotnes planēta. Aicinām piedalīties visu klasi kopā, veicinot sadarbību un ideju apmaiņu. Skolotājs šajā procesā kalpos kā iedvesmotājs un virzītājs, savukārt bērni – kā ideju autori. Pieteikšanās konkursam notiek līdz 2026. gada 20. aprīlim šajā saitē , savukārt radošie darbi jāiesniedz līdz 24. aprīlim, nosūtot tos uz e-pasta adresi konkurss@vatp.lv . Lai palīdzētu sagatavoties konkursam, 2026. gada 2. aprīlī no plkst. 16.00 līdz 16.45 notiks informatīvs vebinārs, kurā pedagogi un interesenti varēs uzzināt vairāk par konkursa norisi, uzdot jautājumus un smelties idejas radošo darbu izstrādei. Pieteikšanās vebināram šajā saitē .  Konkursā iesniegtos darbus vērtēs žūrija, kurā apvienoti dažādu jomu pārstāvji – vides eksperts, mākslinieks un pedagogs. Lai nodrošinātu godīgu izvērtēšanu, darbi tiks vērtēti trīs grupās – 1.–2., 3.–4. un 5.–6. klašu grupās. Papildus žūrijas vērtējumam tiks organizēts arī publiskais balsojums, kura rezultātā tiks noteikti simpātiju balvu ieguvēji. Kopā tiks apbalvotas 12 klases. Uzvarētājus sagaida vērtīgas un izglītojošas balvas, tostarp Ventspils dizaina darbnīcas “RADE” organizēta auduma maisiņu apdrukas darbnīca skolā, izglītojošs izbrauciens uz dabas vai vides objektu, galda spēles par dabu un ekosistēmām, kā arī termoapdrukas komplekti. Konkursa ietvaros radītie darbi tiks apkopoti arī publiskā galerijā, iedvesmojot citus kļūt par klimata supervaroņiem. Ar plašāku informāciju un konkursa nolikumu aicinām iepazīties konkursa tīmekļa vietnē: www.vatp.lv/klimata-supervaroni . Vairāk informācijas: Līna Damberga konkurss@vatp.lv +371 22307039 Radošo darbu konkurss "Klimata supervaroņi" tiek īstenots projekta "Radošo darbu konkurss "Mana zaļā skola"" Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām" ietvaros. Vairāk par projektu šeit: www.vatp.lv/projekti/mana-zala-skola
Atvērt vairāk ziņu