Ātrā mode un tās sekas – kā ilgtspējīgs skats uz modi palīdz Taviem uzkrājumiem

2023. gada 27. decembris

Ātrā mode jeb “fast fashion” – lēti apģērbi, ko strauji ražo masu tirgus mazumražotāji, reaģējot uz jaunākajām tendencēm. Vērtīgi ir izprast, ka jebkas, kas mums maksā lēti, kādam citam izmaksā vairāk. Ātrā mode nav izņēmums – par lētiem, impulsīviem pirkumiem samaksā gan vide, gan arī citi cilvēki, kuru dzīves apstākļi nesniedz tiem iespējas izvēlēties drošāku un labāk atmaksātu darbu.


2020. gadā tekstila patēriņš radīja trešo augstāko ūdens degradācijas un zemes izmantošanas līmeni, salīdzinot ar citām patēriņa grupām. Viena Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji bija nepieciešami 9 kubikmetri ūdens, 400 kvadrātmetri zemes , kā arī 391 kilograms (kg) izejvielu.[1] Laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam apģērbu ražošanas apjoms ir dubultojies. Paredzams, ka līdz 2030. gadam apģērbu un apavu patēriņš pieaugs par 63%, proti, no 62 miljoniem tonnu līdz 102 miljoniem tonnu 2030. gadā.


Lietotas drēbes var eksportēt ārpus ES, bet galvenokārt (87%) tās sadedzina vai apglabā atkritumu poligonos.[2] Tas nozīme, ka apģērbu ražošanas radītais piesārņojums rūpnīcu apkārtnē postoši ietekmē dzīvniekus, ekosistēmas un vietējo iedzīvotāju veselību. Ķimikālijas iekļūst barības ķēdē caur uzsūkšanos zemē vai izdalīšanos ūdens resursos, nodarot nopietnu kaitējumu visai dzīvajai radībai, kas ir atkarīga no piekļuves barības vielām.


Papildus šiem vides kaitējumiem, ātrā mode ekspluatē cilvēkus, kas iesaistās apģērbu masveida ražošanā. Šie cilvēki nereti nonāk nedrošos darba apstākļos ar zemu atalgojumu bez pamata tiesību ievērošanas.[3] Modes industrija ir kritizēta par tās negatīvo sociālo ietekmi pret daudziem ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gada programmā. Tādi zīmoli un mazumtirgotāji kā H&M un GAP tiek kritizēti par tādas atmosfēras radīšanu, kurā darbinieki saņem zemu atalgojumu un kur darba vide var būt bīstama.[4] Dokumentālā filma “The True Cost” (latviešu valodā: “Patiesās izmaksas”) lieliski atspoguļo šo ātrās modes aspektu.


ES sāk ieviest pasākumus tekstila atkritumu samazināšanai. Saskaņā ar Atkritumu direktīvu, ko Eiropas Parlaments apstiprināja 2018. gadā, ES valstīm līdz 2025. gadam būs pienākums nodrošināt tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu. Ir ieviests ES ekomarķējums, ar ko ražotāji, kuri ievēro ekoloģiskos kritērijus, var marķēt preces, nodrošinot kaitīgu vielu ierobežotu izmantošanu un mazāku ūdens un gaisa piesārņojumu. Savukārt, no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem tiek finansēts projekts RESYNTEX, kurš varētu nodrošināt tekstilrūpniecībai aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeli. Neskatoties uz to, ka ES ar savu rīcību mazina ātrās modes raisītās sekas, ir vērts reflektēt uz mūsu pašu ieradumiem – individuāla patērētāja ieradumiem.



Bieži vien izskan arguments par to, ka kvalitatīvs apģērbs ir pārāk dārgs, neaizdomājoties par to, ka dārgāka un kvalitatīvāka prece mūsu garderobē nodzīvos ilgāk, savu vērtību atmaksājot. Ieguldot labi izgatavotās drēbēs, tiek ietaupīta nauda, jo tās nav nepārtraukti jāmaina.[5] Lielie apģērbu kalni mūsu skapjos atspoguļojas ne tikai bankas konta atlikumā, bet arī tajā, kā jūtamies. Tāpēc arvien vairāk dzirdam par kapsulas garderobi.


Kapsulas garderobe sevī ietver klasisku un vienkāršu apģērbu kolekciju. Vidēji tā sastāv no 20 līdz 40 daudzpusīgiem, toties vienkārši savienojamiem apģērba gabaliem – biksēm, svārkiem, krekliem, tostarp aksesuāriem un apaviem, no kuriem var izveidot daudz dažādu apģērbu komplektu. Šādā garderobē plaši izplatīts ir minimālisms, neitrāli toņi un vienkārši, klasiski apģērbu modeļi. Šis princips ietver nevis atteikšanos no šī brīža tendencēm, bet gan apdomātu pirkuma izvēli. Kādam kapsulas garderobe sastāvēs no neitrāliem toņiem, savukārt citam – puķainiem rakstiem un lielām piedurknēm.[6] Katram ir bijušas dienas, kad, ieskatoties skapī un ieraugot nomācošu apģērba daudzumu, zūd motivācija domāt par šodienas apģērba salikumu. Tiek izvilkts ārā novalkātais džemperis un ērtās džinsa bikses. Kapsulas garderobe nodrošina to, ka ikkatra lieta garderobē ir ērta, glīta un savienojama ar citu.


Var rasties jautājums – kur tad likt visas tās drēbes, kuras neiederētos kapsulas garderobes principā? Lai veicinātu tekstila materiālu otrreizējo apriti, Ventspilī izvietoti 9 tekstila šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus – mājas tekstilu, somas un jostas, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Konteineru atrašanās vietas Ventspilī iespējams redzēt šeit: bit.ly/apgerbu-skirosana. Jāņem vērā tas, ka viens sadzīves atkritumu maiss var sabojāt visu konteinera saturu. Tāpēc šajos konteineros iedzīvotāji aicināti nodot tikai tīras, nesaplēstas un atkārtotai lietošanai derīgas lietas, kas ievietotas stingri aizsietā maisā.


Kopsavilkumā – kāds labums atteikties no ātrās modes? Tīrāka un veselīgāka vide, mazāk impulsīvu pirkumu, vairāk apdomāti tēriņi. Tāpat arī apģērba aprite un šķirošana nodrošina apģērba pieejamību cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams.


Kampaņa “Zaļā misija” organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm “Zaļā misija” Facebook lapā.


Strādājam kopā zaļai Eiropai!


Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.

 


[1] https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20201208STO93327/tekstilizstradajumu-razosanas-un-atkritumu-ietekme-uz-vidi-infografikas

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52022DC0141

[3] https://www.cilvektiesibas.info/raksti/atra-mode-jeb-fast-fashion-butiska-problema-cina-par-vides-aizsardzibu

[4] https://sdwatch.eu/2020/02/environmental-and-social-impacts-of-fast-fashion/

[5] https://www.earthday.org/toolkit-how-to-shop-for-your-clothes/#:~:text=Investing%20in%20well%2Dmade%20clothes,or%20for%20a%20small%20fee

[6] https://blog.swedbank.lv/ipasums/majoklis/kapsulas-garderobe-610

Citas ziņas

2025. gada Biznesa atbalsta centra atskats

Autors Kristīne Macate • 2026. gada 23. janvāris
“Biznesa atbalsta centrs Ventspilī ir izveidots ar skaidru mērķi – motivēt veidot jaunus uzņēmumus, atbalstīt jau esošos uzņēmējus un palīdzēt uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību Ventspilī un esam ieguldījuši lielu darbu aizvadītājā gadā, lai šo mērķi īstenotu” atskatoties uz aizvadīto gadu, atklāj Gvido Grīnbergs, Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītājs 2025. gads Biznesa atbalsta centram bija aktīvs, darbiem bagāts un ļoti praktisks. Galvenais uzsvars tika likts nevis uz sarežģītiem projektu nosaukumiem, bet uz reālu ieguvumu uzņēmējiem – pieejamiem rīkiem, zināšanām un atbalstu ikdienas biznesa attīstībai. Gada laikā uzņēmējiem tika nodrošināta piekļuve modernām CNC iekārtām prototipu izstrādei un iespējai izmēģināt digitālos risinājumus pirms investīciju veikšanas, kas ļauj uzņēmējiem pieņemt pārdomātākus lēmumus un mazināt riskus. Gada izskaņā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā tika atklāta profesionāli aprīkota telpa attālinātam darbam un digitālā satura veidošanai, kuru turpmāk varēs lietot uzņēmēji un citas radošas personas, attīstot savu uzņēmējdarbību.

Aicinām žurnālistikas un komunikācijas programmu studentus pieteikties mācībām "Skaļāk par klusumu"

Autors Līna Damberga • 2026. gada 22. janvāris
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP) īsteno mācības žurnālistikas un komunikāciju programmu studentiem par plašsaziņas līdzekļu lomu neiecietības atpazīšanā un mazināšanā. Pieteikšanās šeit . Mācību mērķis: pilnveidot žurnālistikas un komunikāciju programmu studentu izpratni par neiecietības jautājumiem, sniedzot zināšanas par plašsaziņas līdzekļu, tostarp sociālo mediju, lomu neiecietības atpazīšanā un mazināšanā; attīstīt viņu kritisko domāšanu un spēju paust argumentētu viedokli par aktuālām tēmām un situācijām neiecietības kontekstā; attīstīt prasmes atpazīt neiecietību un naidu, kas vērsts pret pašiem žurnālistiem. Norises datumi un vietas: Valmiera , Vidzemes Augstskola (2026. gada 20. februāris no plkst. 9.30-16.50) Rīga , Aston Hotel (2026. gada 23. februāris no plkst. 9.30-16.50) Ventspils , Ventspils Augstskola (2026. gada 24. februāris no plkst. 9.30-16.50) Mērķauditorija: Latvijas augstskolu žurnālistikas un komunikāciju programmu studenti, tajā skaitā tādi, kuri paralēli studijām uzsākuši pirmās darba gaitas. Tēmas: Žurnālists kā iekļaujošas sabiedrības veidotājs Iekļaujoša komunikācija un valoda Sociālie mediji, sabiedrība un žurnālists Kritiskā domāšana Mācību laikā dalībnieki analizēs reālas situācijas un tiesu prakses piemērus, piedalīsies praktiskās darbnīcās un diskusijās, mācīsies atpazīt neiecietības izpausmes mediju telpā, kā arī iegūs praktiskas iemaņas ētiskas, iekļaujošas komunikācijas veidošanā. Pasniedzēji: Linda Rudzroga – eksperte mediju jautājumos, speciāliste ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi mārketingā, sabiedriskajās attiecībās un digitālajā komunikācijā. Vada lekcijas Ventspils Augstskolā un profesionālās pilnveides kursus komunikācijas zinātņu jomā, akcentējot stratēģisko domāšanu, radošu pieeju un praktisku zināšanu pielietojumu. Linda Rudzroga ieguvusi Sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē un profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Ilze Bērziņa, eksperte diskriminācijas novēršanas jautājumos. Ilze ir cilvēktiesību eksperte ar ilggadēju pieredzi drošības, policijas darba un starptautiskās sadarbības jomās. Viņa ieguvusi maģistra grādu starptautiskajās tiesībās un cilvēktiesībās Raula Wallenberga institūtā Zviedrijā, kā arī bakalaura un maģistra grādus tiesību zinātnēs Latvijas Policijas akadēmijā. Ilze ir arī pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, kur studentiem māca par cilvēktiesību aizsardzību un starptautiskajiem mehānismiem. Mācību rezultāti: Iegūtas zināšanas par žurnālista profesijas lomu un ietekmi neiecietības mazināšanā. Iegūtas zināšanas uz izpratne par neiecietības un naida izpausmes veidiem, lai tos atpazītu un mazinātu, kā arī par vārda brīvības robežām. Iegūtas zināšanas un nostiprinātas prasmes un iemaņas, kas ļauj žurnālistiem mazināt neiecietības izpausmes mediju telpā, veicot savus ikdienas pienākumus – plānojot darbu, gatavojot publikācijas un intervijas, u.c. Iegūtas zināšanas par neiecietības un naida izpausmes sekām, atbildību un mazināšanas stratēģijām. Iegūtas zināšanas un informācija par dažādiem piemēriem no tiesu prakses Latvijā un ārvalstīs. Uzlabotas kritiskās domāšanas iemaņas, lai atpazītu dažādas situācijas un saredzētu savu lomu neiecietības mazināšanā. Mācību laikā tiks nodrošināta ēdināšana, tajā skaitā pusdienas, uzkodas un dzērieni. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām nekavēties ar pieteikšanos. Pieteikšanās šeit . Papildu jautājumu gadījumā aicinām Jūs sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu lina.damberga@vatp.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 22307039. Mācību sesijas žurnālistikas un komunikāciju programmu studentiem "Skaļāk par klusumu" tiek organizētas programmas "Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros.

LIFT kursi - Augstas veiktspējas komandu vadīšana

Autors Kristīne Macate • 2026. gada 20. janvāris
Ikvienam uzņēmuma pārstāvim ir iespēja pieteikt savu dalību kursos - Augstas veiktspējas komandu vadīšana! Datums: 8.-10. Aprīlis 2026 Laiks: no plkst. 9:00-17:00 Norises vieta: Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks 1 (A1 ieeja 2. stāvs) Kursa apraksts 1. Tēma Kā iesaistīt komandu lēmumu pieņemšanas procesā, lai visi tās dalībnieki atbalstītu pieņemto risinājumu ar pārliecību un entuziasmu Kā identificēt, kuri cilvēki jāiesaista problēmu risināšanas komandā, lai nodrošinātu efektīvu un sekmīgu ieviešanu 2. Tēma Kā atšķirt problēmas cēloņus, simptomus un redzamās izpausmes, un izstrādāt stratēģiju, kas ļauj risināt problēmu visaptveroši Kā noteikt, kuri lēmumi jāpieņem individuāli un kuri – kopīgi komandā 3. Tēma Kā atpazīt un pārvaldīt konfliktu avotus problēmu risināšanas procesā, padarot konfliktu par radošu stimulu labākiem rezultātiem Kā veicināt līdzdalības vadību, vienlaikus saglabājot vadītāja autoritāti un lēmumu virzību Kursa mērķi Pilnveidot dalībnieku spēju veidot un vadīt augsti efektīvas komandas, kas spēj risināt sarežģītas problēmsituācijas. Stiprināt inovāciju kultūru un veicināt ātrāku lēmumu ieviešanu praksē. Pielietot apgūtās metodes reālās darba situācijās, lai uzlabotu komandas sadarbību un rezultātus. Pasniedzējs - Greg Mathers Ilggadējs Rīgas Biznesa skolas pasniedzējs, kurš specializējas vadības, līderības un organizatoriskās transformācijas jomās. Viņa semināri ir studentu vidū ļoti iecienīti. Viņš ir arī Adizes institūta Latvijas biroja dibinātājs, un aktīvi sadarbojas ar uzņēmumiem visā pasaulē, palīdzot veidot veselīgas, augsti funkcionējošas organizācijas. 1200.00 € Cena (bez PVN) * Lai kursos piedalītos ar 100% de minimis atbalsta intesitāti mācību maksai, nepieciešams aizpildīt dokumentāciju. Pateicoties ES Atveseļošanās fonda atbalstam, uzņēmumi var saņemt simtprocentīgu atbalstu (maksā tikai PVN) 1) Reģistrē savu uzņēmumu lift.rbs.lv mājaslapā 2) Aizpildi Digitālā Brieduma testu un piesaki Digitālo prasmju Ceļa karti ( www.tests.edic.lv ) 3) Iesniedz dokumentus - Atbalsta pieteikumu un De minimis vaidlapu no EDS VID mājaslapas 4) Sagaidi Līdzmaksājuma apstiprinājumu 5) Paraksti līgumu 6) Izvēlies kursus 7) Veic avansa maksājuma PVN daļas apmaksu un dodies apmeklēt kursus! Lai izmantotu līdzfinansējuma iespējas, sazinies ar mums, palīdzēsim! Telefons: 22382236; kristine.macate@vatp.lv Pasākums notiek projekta “EDIC uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/1/24/I/CFLA/001 ietvaros.

LIFT kursi - Digitālā mārketinga stratēģija vadītājiem

Autors Kristīne Macate • 2026. gada 20. janvāris
Ikvienam uzņēmuma pārstāvim ir iespēja pieteikt savu dalību kursos - Digitālā mārketinga stratēģija vadītājiem! Datums: 23. Marts 2026 Laiks: no plkst. 9:00-14:00 Norises vieta: Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks 1 (A1 ieeja 2. stāvs) Kursa apraksts 1. Digitālā mārketinga nozīme uzņēmuma stratēģijā • Digitālā mārketinga integrācija kopējā uzņēmuma stratēģijā • Digitālā transformācija un tās ietekme uz uzņēmējdarbību • Vadītāja loma digitālajā mārketingā: stratēģijas virzība un komandas vadība • Jaunākās digitālā mārketinga tendences: mākslīgais intelekts un digitālais mārketings; jaunākie kanāli un mārketinga komunikācijas veidi 2. Mērķauditorijas analīze, patērētāja ceļojums un daudzkanālu stratēģija • Mērķauditorijas izpētes metodes un instrumenti • Pircēju personu (Buyer Personas) veidošana • Segmentēšanas stratēģijas: kā efektīvi sasniegt savu auditoriju • Patērētāja ceļojuma kartēšana (Customer Journey Mapping) • Daudzkanālu pieeja: saskaņota komunikācija visos kanālos 3. Digitālā mārketinga budžeta plānošana un ROI analīze • Budžeta sadale starp dažādiem digitālajiem kanāliem • Kā novērtēt un uzlabot digitālā mārketinga ieguldījumu atdevi (ROI)? • Investīciju atdeves analīze un kampaņu optimizācija • Resursu plānošana un komandas efektivitātes novērtēšana 4. Vadītāja loma digitālā mārketinga komandas vadībā • Efektīva digitālā mārketinga komandas veidošana un vadība • Kritisko digitālo prasmju attīstība komandā • Stratēģiskā plānošana un digitālās mārketinga stratēģijas izstrāde 5. Diskusija un gadījumu izpēte • Digitālā mārketinga stratēģijas plānošanas process • Kā pielāgot stratēģiju mainīgām tirgus tendencēm? Globālās tendences un to ietekme uz vietējiem tirgiem • Reālu uzņēmumu piemēru analīze • Diskusija: vadītāju izaicinājumi un stratēģijas digitālajā laikmetā Kursa mērķi Izstrādāt digitālā mārketinga stratēģiju, kas atbilst uzņēmuma mērķiem un mērķauditorijai. Izprast vadītāja lomu efektīvai digitālās stratēģijas integrācijai uzņēmuma mērķos un attīstībā. Izvēlēties un efektīvi izmantot digitālā mārketinga kanālus, veiktu efektīvu budžeta analīzi. Analizēt digitālā mārketinga kampaņu rezultātus, izmantojot atbilstošus mērīšanas rīkus un rādītājus. Pasniedzējs - Linda Saulīte-Subatniece Linda Saulīte, zinātņu doktore un RTU docente, ir augstākā līmeņa vadītāja ar vairāk kā 20 gadu pieredzi biznesa vadībā. Linda ir profesionāle mārketinga, komunikāciju stratēģiju un mediju vadībā. Šobrīd Linda ir valdes locekle un vada komunikāciju un mediju aģentūru grupu Dentsu Latvija, kure nodrošina pilna spektra mediju, tai skaitā e-komerciju, stratēģiju izstrādi un realizāciju globāliem, reģionāliem lokāliem uzņēmumiem. 300 .00 € Cena (bez PVN) * Lai kursos piedalītos ar 100% de minimis atbalsta intesitāti mācību maksai, nepieciešams aizpildīt dokumentāciju. Pateicoties ES Atveseļošanās fonda atbalstam, uzņēmumi var saņemt simtprocentīgu atbalstu (maksā tikai PVN) 1) Reģistrē savu uzņēmumu lift.rbs.lv mājaslapā 2) Aizpildi Digitālā Brieduma testu un piesaki Digitālo prasmju Ceļa karti ( www.tests.edic.lv ) 3) Iesniedz dokumentus - Atbalsta pieteikumu un De minimis vaidlapu no EDS VID mājaslapas 4) Sagaidi Līdzmaksājuma apstiprinājumu 5) Paraksti līgumu 6) Izvēlies kursus 7) Veic avansa maksājuma PVN daļas apmaksu un dodies apmeklēt kursus! Lai izmantotu līdzfinansējuma iespējas, sazinies ar mums, palīdzēsim! Telefons: 22382236; kristine.macate@vatp.lv Pasākums notiek projekta “EDIC uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/1/24/I/CFLA/001 ietvaros.
Atvērt vairāk ziņu