Aprites ekonomika – no idejas līdz ieradumam!

2022. gada 22. decembris

Lai gan šis koncepts nav jauns, aprites ekonomika gūst arvien lielāku atsaucību, jo tam ir milzu potenciāls sniegt labumu gan cilvēkiem, gan videi. No patērētāju viedokļa aprites ekonomika ietver tādus pamatprincipus kā patēriņa apjoma samazināšana, dalīšanās, pārveidošana, salabošana, atgriešana un brīdī, kad lietai vairs nav iespējams atrast pielietojumu – šķirošanai tālākai pārstrādei. Šī sistēma tiek uzskatīta par pievilcīgu risinājumu daudzām vides problēmām, kuras rada pārmērīgs patēriņš un atkritumu daudzums.

Aprites ekonomika būtībā tiecas izveidot slēgta cikla ražošanas procesu, kurā produkti tiek izstrādāti ar nolūku tos aprites cikla beigās atkārtoti izmantot vai pārstrādāt. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai izlietotos produktus vai materiālus, piemēram, plastmasu vai papīru, izmestu, tos var atkārtoti izmantot vai pārstrādāt jaunos produktos.


Šī pieeja ne tikai samazina atkritumu daudzumu, bet arī palīdz uzņēmumiem samazināt izmaksas, kas saistītas ar izejvielu iegādi, jo tā sniedz iespēju pārstrādāt jau esošos resursus.[1] Turklāt materiālu atkārtota izmantošana samazina emisijas, kuras rada ražošanas procesi. Pēc Eiropas Savienības (ES) datiem, ieviešot aprites ekonomikas principus, CO2 emisijas varētu samazināt pat par 39%[2].


ES ir līdere aprites ekonomikas iniciatīvu veicināšanā gan savās dalībvalstīs, gan ārpus tām. ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus, piemēram, palielināt resursu izmantošanas efektivitāti, izmantojot labāku dizainu un produktu aprites cikla pārvaldību, uzlabot elektronisko iekārtu, iepakojuma materiālu, bateriju un tekstilizstrādājumu atkritumu plūsmu un to savākšanas rādītājus, ieviest videi draudzīgu publiskā iepirkuma politiku, pilnībā aizliegt atsevišķas bīstamas vielas, veicināt ilgtspējīgus patēriņa modeļus, izmantojot marķēšanas sistēmas, noteikt energoefektivitātes standartus, attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus un izveidot ekoinovāciju centrus, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību ar aprites ekonomikas risinājumiem saistītajās jomās.


Neraugoties uz šiem centieniem, ir vairāki trūkumi, kas kavē aprites ekonomikas iniciatīvu īstenošanu Eiropā, tostarp politiskās gribas trūkums, grūtības piekļūt finansējumam projektiem, kas saistīti ar aprites ekonomikas risinājumiem, jo bankas un finanšu iestādes šos risinājumus vēl nav iepazinušas, un zems patērētāju iesaistes līmenis ilgtspējīgu preču iegādē.


Turklāt, lai gan visā Eiropā pieaug patērētāju izpratne par šo koncepciju, tā vēl nav izpaudusies sabiedrības uzvedības izmaiņās, par ko liecina tas, ka dažādās ES reģiona valstīs, piemēram, Igaunijā, Īrijā un Luksemburgā joprojām tiek iegādāts liels daudzums vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu[3].


Tomēr kopumā jāsecina, ka ES apņemšanās virzīties uz ilgtspējīgāku nākotni, īstenojot pasākumus, kas palielina resursu izmantošanas efektivitāti, joprojām ir spēcīga – daudzi piemēri visā Eiropā liecina, ka pilsētas ir veiksmīgi īstenojušas dažādus aprites ekonomikas prakses aspektus, sākot no pārtikas apmaiņas tīkliem Berlīnē, kuros pārpalikusī pārtika tiek pārdalīta kopienām, kurām tā visvairāk nepieciešama[4], līdz pat rūpnieciskās simbiozes modeļiem Dānijā, kuros uzņēmumi savstarpēji sadarbojas, lai viena uzņēmuma produkcija kļūtu par cita uzņēmuma ieguldījumu, tādējādi uzlabojot resursu izmantošanu un vienlaikus radot darba iespējas.[5] Tas pierāda, ka pastāv praktiski risinājumi, kas var palīdzēt sabiedrībai pāriet uz ilgtspējīgāku attīstību. Pēc Circular Cities Barometer datiem, no 10 pasaules pilsētām, kas visveiksmīgāk izpilda aprites ekonomikas principus, 4 atrodas Eiropas Savienībā[6].


Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par aprites ekonomikas ieguvumiem, kampaņas “Zaļā misija” ietvaros tapusi video intervija ar Ventspils dizaina darbnīcas “RADE” vadītāju Emīlu Anškenu, kurš dalījās ar idejām, kā katrs iedzīvotājs var pakāpeniski ieviest izmaiņas savā ikdienā: youtube.com/watch?v=6PkXqQPqk4g. Strādājam kopā zaļai Eiropai!


Sekojiet jaunumiem “Zaļā misija” Facebook lapā. Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods - no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.


Publikācijas autori “Zaļā misija” klimata nodarbību vadītājs Kārlis Blumbergs sadarbībā ar sabiedrības izpratnes veicināšanas eksperti Līnu Indriksoni


[1] https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/economy/20151201STO05603/circular-economy-definition-importance-and-benefits

[2] https://www.euractiv.com/section/circular-economy/news/circular-economy-could-reduce-greenhouse-gas-emissions-by-39/

[3] https://www.weforum.org/agenda/2018/04/european-countries-most-plastic-waste-per-person/

[4] https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0016718518302641

[5] https://symbiosisproject.eu/a-good-example-of-industrial-symbiosis/

[6] https://sponsored.bloomberg.com/immersive/holcim/the-circular-cities-barometer

Citas ziņas

Autors Kristīne Macate 2026. gada 22. aprīlis
Mūsdienu straujajā biznesa vidē zināšanas nav tikai resurss – tā ir uzņēmuma konkurētspējas degviela. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) caur projektiem "LIFT" un "Digitālo prasmju attīstība" ir kļuvis par tiltu starp uzņēmumu ambīcijām un praktiskiem panākumiem. Nesen veiktā aptauja un klientu atsauksmes atklāj stāstu par drosmi mainīties, digitālo izrāvienu un jaunu efektivitātes līmeni. Kāpēc uzņēmumi izvēlas mācīties? Lielākā daļa mūsu klientu pirms apmācībām saskārās ar dažādiem izaicinājumiem: laika trūkums, milzīgs informācijas apjoms darba vidē, ko grūti strukturēt, finanšu trūkums, digitālo prasmju trūkums un nepieciešamību pēc darbinieku domāšanas veida maiņas digitālajā laikmetā. Kā atzīst Ventspils metināšanas rūpnīcas pārstāve: "Bija daudzi simptomi un cēloņi, kas ir jālabo. Meklēju zināšanas problēmu risinājumiem". Tas ir pats būtiskākais - spēja pamanīt un risināt-, īpaši šobrīd, kad uzņēmumiem ir jāspēj tikt līdzi mūsdienu digitālā laikmeta tempam.
Autors Kristīne Macate 2026. gada 31. marts
Latvijā projekta “Nākamās paaudzes mikroražotnes” ietvaros tiek īstenots rūpnieciskais pētījums, kura mērķis ir attīstīt inovatīvus HVAC (apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas) risinājumus, izmantojot mākslīgā intelekta un mākoņmalas tehnoloģiju iespējas. Pētījumu viedo industriālo ēku jomā īsteno Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kas projekta ietvaros nodrošina HVAC AI sistēmu izstrādes virziena attīstību un koordināciju. 2026. gada pirmajā ceturksnī rūpnieciskā pētījuma ietvaros veikta padziļināta HVAC sistēmu analīze un tehnoloģisko risinājumu izvērtēšana. Tika pētīti AVK sistēmu izmaiņu risinājumi, analizētas iespējamās sistēmu konfigurācijas un veikts tehniskais izvērtējums, lai nodrošinātu pamatu HVAC AI sistēmas izstrādei. Vienlaikus veikta ģeotermālās sistēmas tehnoloģisko risinājumu izpēte, izvērtējot iespējamo urbumu konfigurācijas, darbības principus un integrācijas iespējas ar HVAC sistēmām. Šī izpēte ir būtiska ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu attīstībai. Papildus analizēta ventilācijas sistēmu darbība, izvērtēti gaisa plūsmas disbalansa cēloņi un identificēti iespējamie tehniskie risinājumi gaisa apmaiņas optimizācijai, lai nodrošinātu stabilu un efektīvu mikroklimata pārvaldību industriālajās ēkās. Rūpnieciskā pētījuma rezultātā tiks izstrādāti un validēti risinājumi, kas ļaus attīstīt HVAC AI sistēmu ar spēju reāllaikā analizēt datus un automātiski pielāgot apkures, ventilācijas un dzesēšanas procesus. Tas nodrošinās efektīvāku energoresursu izmantošanu, uzlabos iekštelpu mikroklimatu un samazinās ēku ekspluatācijas izmaksas. Rūpnieciskā pētījuma rezultāti kalpos par pamatu turpmākai tehnoloģiju attīstībai un praktiskai ieviešanai viedajās industriālajās ēkās. Līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts “Nākamās paaudzes mikroražotnes”. Līguma Nr.5.1.1.2.i.0/4/24/A/CFLA/003. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Autors Signe Kraule 2026. gada 27. marts
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un Latvijas Digitālais akselerators (LDA) sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO) uzsāk vērienīgu noturības stiprināšanas mācību ciklu Latvijas uzņēmumiem, piedāvājot līdz šim reģionos vēl nebijušu iespēju klātienē apgūt visaptverošas drošības, krīžu vadības un uzņēmuma darbības nepārtrauktības prasmes.
Autors Līna Damberga 2026. gada 19. marts
Vai Tavas klases skolēni ir gatavi kļūt par klimata supervaroņiem? Klimata kapibara kopā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” aicina Latvijas 1.-6. klašu skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā “Klimata supervaroņi”. Tā ir iespēja skolēniem radošā un aizraujošā veidā iepazīt klimata pārmaiņu tēmu un saņemt vērtīgas un aizraujošas balvas! Vairāk informācijas par konkursu un pieteikšanās šajā saitē . Skolēni tiek aicināti izveidot vizuālu radošo darbu (zīmējumu, gleznu, kolāžu, maketu u.c.) par tēmu “Klimata supervaroņi”. Dalībniekiem ir iespēja izvēlēties kādu no 4 tematiskajām kategorijām – ikdienas paradumi, ūdens nozīme, mežu loma vai nākotnes planēta. Aicinām piedalīties visu klasi kopā, veicinot sadarbību un ideju apmaiņu. Skolotājs šajā procesā kalpos kā iedvesmotājs un virzītājs, savukārt bērni – kā ideju autori. Pieteikšanās konkursam notiek līdz 2026. gada 20. aprīlim šajā saitē , savukārt radošie darbi jāiesniedz līdz 24. aprīlim, nosūtot tos uz e-pasta adresi konkurss@vatp.lv . Lai palīdzētu sagatavoties konkursam, 2026. gada 2. aprīlī no plkst. 16.00 līdz 16.45 notiks informatīvs vebinārs, kurā pedagogi un interesenti varēs uzzināt vairāk par konkursa norisi, uzdot jautājumus un smelties idejas radošo darbu izstrādei. Pieteikšanās vebināram šajā saitē .  Konkursā iesniegtos darbus vērtēs žūrija, kurā apvienoti dažādu jomu pārstāvji – vides eksperts, mākslinieks un pedagogs. Lai nodrošinātu godīgu izvērtēšanu, darbi tiks vērtēti trīs grupās – 1.–2., 3.–4. un 5.–6. klašu grupās. Papildus žūrijas vērtējumam tiks organizēts arī publiskais balsojums, kura rezultātā tiks noteikti simpātiju balvu ieguvēji. Kopā tiks apbalvotas 12 klases. Uzvarētājus sagaida vērtīgas un izglītojošas balvas, tostarp Ventspils dizaina darbnīcas “RADE” organizēta auduma maisiņu apdrukas darbnīca skolā, izglītojošs izbrauciens uz dabas vai vides objektu, galda spēles par dabu un ekosistēmām, kā arī termoapdrukas komplekti. Konkursa ietvaros radītie darbi tiks apkopoti arī publiskā galerijā, iedvesmojot citus kļūt par klimata supervaroņiem. Ar plašāku informāciju un konkursa nolikumu aicinām iepazīties konkursa tīmekļa vietnē: www.vatp.lv/klimata-supervaroni . Vairāk informācijas: Līna Damberga konkurss@vatp.lv +371 22307039 Radošo darbu konkurss "Klimata supervaroņi" tiek īstenots projekta "Radošo darbu konkurss "Mana zaļā skola"" Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām" ietvaros. Vairāk par projektu šeit: www.vatp.lv/projekti/mana-zala-skola
Atvērt vairāk ziņu