Šonedēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā tika parakstīti 11 līgumi ar dažādu tautsaimniecības nozaru klasteru vadītājiem, paredzot, ka turpmāko trīs gadu laikā šajos klasteros apvienojušies uzņēmumi, pētniecības institūcijas, augstskolas, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības kopīgiem spēkiem attīstīs jaunus produktus, apgūs eksporta tirgus un radīs pamatu savas nozares ieguldījumam Latvijas ekonomikā. Līdz ar līguma parakstīšanu tiek uzsākta atbalsta sniegšana turpmākajiem trim gadiem Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) projektam Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu nozares klastera attīstība 2012-2015. Lai noskaidrotu, kāda ir klastera stratēģija un galvenie mērķi finansējuma realizēšanai, portāls Nekrize.lv uz sarunu aicināja VATP valdes priekšsēdētāju Ivaru Eglāju.


„Galvenais mērķis ir izmantot iedalītos naudas līdzekļus lietderīgi, lai mēs spētu pretendēt uz starptautiskajiem tirgiem un projektiem. Pasaulē kosmosa nozares apgrozījums ir vairāk nekā 270 miljardi dolāru gadā. Latvijas perspektīva un lielākais finansējuma avots varētu būt Eiropas Kosmosa aģentūra. Pirmais solis, lai pretendētu uz konkrētiem projektiem un finansējumu, ir kļūt par tās dalībvalsti.

Esam iedalījuši klasterī plānotās aktivitātes četros stratēģiskos darbības virzienos. Pirmkārt, jānodrošina stabils industrijas pamats un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ar šo nosacījumu sadarbojamies ar biznesa inkubatoriem un uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot sniegtās iespējas, kā arī strādājam pie cilvēkresursu nodrošināšanas – plānā paredzēti vairāki pasākumi, kuros jāorientējas uz attiecīgu studiju virzienu un kursu izveidi un attīstību.

Otrkārt, jāiegulda darbs, lai startētu galvenajos tirgos kosmosa tehnoloģiju nozarē. Ar to saprotams, ka nepieciešami sagatavošanās pasākumi Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, dalībai Eiropas Savienības (ES) Ietvara programmās un citās publiskā sektora kosmosa nozares pasūtījumu programmās, kā arī nopietni jāstrādā pie Latvijas partneru iesaistes starptautiskajās privātā sektora piegāžu ķēdēs. Ar šo virzienu mēs varēsim pierādīt, ka arī Latvijai ir kapacitāte kosmosa tehnoloģijās.

Treškārt, jāattīsta kosmosa tehnoloģiju pielietojums un pakalpojumi. Nepieciešama kā pētījumu, tā arī tehnoloģiju izstrāde, lai mēs spētu piedāvāt risinājumus pozicionēšanas jomā, globālās vides un drošības novērošanas jomā un telekomunikāciju jomā. Ceturtkārt, nepieciešama tehnoloģiskās kompetences attīstība.

Patlaban mums padomā ir vairāki projekti. No pakalpojumu nozares varam izcelt mobilās aplikācijas, kuras Latvijā ir plašāk attīstītas un kurām mazāk nepieciešams publiskais finansējums. Pamazām mobilās tehnoloģijas vairs nav tikai instruments satelīta karšu aplūkošanai, bet gan galvenais instruments satelīta datu saņemšanai un izmantošanai. Vairāki projekti paredzēti ne tikai ar Latvijas, bet arī Dānijas un Somijas uzņēmumu iesaisti, piemēram, satelīttelekomunikāciju un navigācijas jomā.

Latvijas lielāko līdzšinējo sasniegumu vidū minami Baltic Scientific Instruments, kuri savas ražotās tehnoloģijas piegādājuši NASA, kā arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta izstrādātais kriogēnās izolācijas materiāls nesējraķešu degvielas tvertņu izolēšanai.”

Raksts publicēts nekrize.lv 14.09.2012.