Latvijas pirmais satelīts "Venta-1"

Latvijas pirmais pavadonis "Venta-1" top kā izglītības projekts, ko īsteno Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Ventspils Augstskola un Brēmenes Tehniskā universitāte (University of Applied Scienes Bremen), sadarbojoties ar Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem. Mūsu valsts līdz šim nav nodarbojusies ar pavadoņu būvi, tāpēc pirmām kārtām jāmācās un jāgūst pieredze. Bez speciāla aprīkojuma šāds projekts nav īstenojams, un šī iemesla dēļ lielāko daļu tehniskā darba tajā veic Brēmenes Tehniskā universitāte kopā ar Vācijas aerokosmisko tehnoloģiju firmu "OHB Systems". Latvijas galvenais ieguldījums un ieguvums ir 10-12 studentu un jauno speciālistu, kas piedalās pavadoņa būvē un apgūst nepieciešamās iemaņas.
                                                                                           Latvijas pirmais pavadonis "Venta-1"
Lielāko daļu pavadoņa būves izdevumu finansē Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, kas mūsu valstī ir atbildīga ne tikai par kosmosa apgūšanas jautājumiem, bet arī rūpējas par inženiertehniskās izglītības līmeni. Kopējās projekta izmaksas ir salīdzinoši mazas, atšķirībā no lielajiem pavadoņiem, kam nepieciešami vairāki simti miljonu latu. Diemžēl šajā projektā nav iespējams ievērot konkrētus termiņus, jo viss ir atkarīgs no finansējuma pieejamības. Piemēram, 2010. gada sākumā vēl arvien pietrūka aptuveni 100 tūkstošu latu. Kad šo naudas summu izdosies iegūt, būs iespējams veikt pavadoņa būves pēdējo posmu.

Masa 7,5 kg
Izmēri 56cm x 58cm x 10cm
Saules bateriju jauda 10W
Datu pārraides apjoms 80MB diennaktī
Plānotais starts tiks precizēts
Orbītas augstums aptuveni 600 km
Paredzētais aktīvā lidojuma ilgums 12 - 24 mēneši
Izstrādes izmaksas aptuveni 350 000 Ls

Jaunākās mūsdienu tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka pavadoņa iekārtas ir kļuvušas miniatūras. Latvijas pavadoņa plānotā masa ir 7,5 kilogrami, bet šajos 7,5 kilogramos var ievietot aptuveni tikpat daudz iekārtu, cik pirms divdesmit gadiem varēja ielikt simt reižu spalgākā pavadonī. Galvenās iekārtas uz "Venta-1" borta būs divi automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) uztvērēji, kas uztvers kuģu raidītos radiosignālus jūrās un okeānos un noteiks kuģu identitāti, atrašanās vietu, kustības virzienu un ātrumu. Zemes mākslīgais pavadonis pārbaudīs komerciāli ražoto AIS uztvērēju darbības iespējas kosmosā. Lai AIS ierīkotu pavadoņos, ir jāatrisina pārmērīgu datu daudzuma problēma. Uz kuģa izvietotā signālu uztveršanas stacija "redz" nelielu kuģu skaitu, bet pavadonis vienlaikus uztver signālus no ļoti daudziem kuģiem. Signāli pārklājas un sāk traucēt cits citam. Lai pielāgotu tehniku darbam šādos apstākļos, jāpārveido aparatūra un jāizstrādā speciālas programmas. Tas ir piemērots un interesants darba lauks studentiem, kas mācās Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātē.

"Venta-1" trajektorija


Topošais Latvijas pavadonis būs daudzfunkcionāls. Tajā ievietotas divas digitālās fotokameras, kas iegūs Zemes virsmas attēlus no kosmosa, un globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) uztvērējs, kas noteiks precīzu pavadoņa atrašanās vietu. Taču arī šī iekārta projekta īstenotājiem nozīmē sava veida izaicinājumu, jo darbam uz Zemes paredzētie GPS uztvērēji negrib darboties kosmosā. Pavadonis pārvietojas tik ātri, ka uztvērējs, kas visu laiku iegūst jaunus pozīciju datus, nepagūst aprēķināt atrašanās vietu, tāpēc arī šajā aspektā būs jāiegulda darbs programmētājiem. Vēl viens no pavadoņa uzdevumiem būs izvērtēt komerciāli pieejamas aparatūras darbības iespējas kosmosā.

Pavadoni plānots palaist no Indijas kosmodroma, piemēram, ar Indijas nesējraķeti "PSLV". Raķete nogādās orbītā kādu lielu pavadoni, savukārt, "Venta-1" , kas pēc izskata atgādina palielu portatīvo datoru, būs piestiprināts brīvajā vietā zem galvenā pavadoņa, kur ir vairākas vietas nelielu pavadoņu piestiprināšanai.

"Venta-1" riņķos ap Zemi aptuveni 600 km augstumā pa slīpu orbītu. Pavadoņa trajektorija, līdzīgi diegam, "tīsies", pakāpeniski pārklājot zemeslodes virsmu, izņemot polāros rajonus. Tātad pavadonis varēs pārskatīt gandrīz visu no ledus brīvo, tātad kuģojamo planētas daļu. Informāciju no AIS uztvērējiem un Zemes virsmas attēlus pavadonis pārraidīs uz diviem sakaru centriem, kas atradīsies Brēmenē (Vācijā) un Irbenē (Latvija, Ventspils rajons).


Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs Irbenē

Enerģiju pavadonim piegādās saules baterijas, kas izvietotas uz vienas no plakanajām sānu virsmām. Lieko enerģiju uzkrās neliels litija jonu akumulators. Pavadoni vēlamajā virzienā pagriezīs ar stabilizācijas sistēmas starpniecību. Tā būtībā ir liela magnētadata, kas nostājas noteiktā virzienā pret Zemes magnētisko lauku. Pavadonī magnētadatas funkcijas veiks paliels elektromagnēts, kas pagriezīs un orientēs visu pavadoni. Kā ūsas uz vairākām pusēm stiepsies arī sakaru antenas.


Avots: Žurnāls "Ilustrētā Zinātne"